105. pants
paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan

arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma

tiesības. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir

attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir

leģitīms mērķis un tie ir samērīgi". Savukārt, Satversmes

tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103

secinājuma daļas 21.punktā norādīts, ka "minētais pants, no

vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt

īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu

šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī

tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību

izmantošanā".

1.7. Aizsargjoslu likuma 36.panta piektās daļas redakcijā, kas

bija spēkā Liepupes pagasta padomes 2008.gada 21.maija lēmuma

pieņemšanas brīdī, bija noteikts pienākums pašvaldībām paredzēt

teritorijas plānojumā kājāmgājēju celiņus piekļūšanai pludmalei.

Atbilstoši minētajai normai pilsētās un ciemos celiņus ierīko,

ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, vienlaikus paredzot,

ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā

viens no otra. Pašvaldība ir tiesīga noteikt īpašuma aprobežojumu

teritorijas plānojumā un detālplānojumā arī bez īpašnieka

piekrišanas par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei.

Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi

radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu. Jāsecina, ka ar

minēto Aizsargjoslu likuma normu vietējai pašvaldībai ir

deleģētas tiesības noteikt savā teritorijas plānojumā un

detālplānojumā īpašumtiesību aprobežojumu - paredzēt kājāmgājēju

celiņu piekļūšanai pludmalei.

1.8. Liepupes pagasta pašvaldība pamatoja noejas uz jūru Nr.18

noteikšanu ar to, ka kājāmgājēju ceļš pastāv dabā un to

izmantojuši iedzīvotāji, līdz ar to pašvaldība uzskata, ka

nekustamais īpašums "Sāres" (kadastra Nr.66600030348)

pirms Liepupes pagasta teritorijas plānojuma pieņemšanas jau bija

apgrūtināts. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 4.pantu zemesgrāmatā

nostiprina nekustamo īpašumu aprobežojumus. Tāpat arī nav pamata

uzskatīt, ka nekustamais īpašums būtu apgrūtināts ar ceļa

servitūtu, jo atbilstoši Civillikuma 1235.pantam no servitūta

izrietoša lietu tiesība ir spēkā pēc servitūta ierakstīšanas

zemesgrāmatā. Nekustamā īpašuma "Sāres" zemesgrāmatā

nav ierakstīts aprobežojums, kas būtu saistīts ar ceļu. Savukārt,

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta piekto daļu aprobežojumu

- kājāmgājēju celiņu piekļūšanai pludmalei nosaka vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā. Līdz ar to ir nepamatots

vietējās pašvaldības viedoklis, ka nekustamais īpašums

"Sāres" jau ir bijis apgrūtināts pirms Liepupes pagasta

teritorijas plānojuma pieņemšanas.

1.9. Lai atzītu, ka nekustamā īpašuma aprobežojums ir noteikts

tiesiski, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir jābūt

izstrādātam un pieņemtam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kā jau tika minēts rīkojuma 1.2.apakšpunktā, noeja uz jūru Nr.18

tika noteikta Liepupes pagasta teritorijas plānojumā pēc galīgās

redakcijas apstiprināšanas, tādejādi pārkāpjot Ministru kabineta

noteikumu Nr.883 41.1punkta prasības. Satversmes

tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03

14.punktā ir norādīts, ka "būtisku pārkāpumu var kvalificēt

pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas

plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā

pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra

tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos

gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības

piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku

pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu

pārkāpumi". Ja, Liepupes pagasta pašvaldība, izstrādājot

teritorijas plānojumu, būtu ievērojusi Ministru kabineta

noteikumu Nr.883 prasības un neveiktu izmaiņas teritorijas

plānojuma galīgajā redakcijā pēc tās apstiprināšanas, noeja uz

jūru Nr.18 nebūtu noteikta. Pie tam, nosakot noeju uz jūru Nr.18

teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā pēc tās apstiprināšanas,

tika liegta iespēja sabiedrībai, tai skaita nekustamo īpašumu

īpašniekiem, kuru nekustamajiem īpašumiem ir noteikts

aprobežojums, izteikt savu viedokli par teritorijas plānojumā

noteikto. Ņemot vērā minēto, Liepupes pagasta teritorijas

plānojumā izstrādes laikā ir pieļauts būtisks normatīvo aktu

pārkāpums.

2. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar

likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu un

Teritorijas plānošana likuma 7.1pantu, apturu

Salacgrīvas novada Domes 2009.gada 19.augusta saistošo noteikumu

Nr.6 "Par teritorijas plānojumiem" 3.punktā norādītā

Liepupes pagasta teritorijas plānojuma darbību šādās daļās:

2.1. Liepupes pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves

saistošo noteikumu 10.2.11) apakšpunkta tabulā "Noejas uz

jūru Liepupes pagastā" noeju Nr.18;

2.2. grafiskās daļas karšu "VIII. Tūjas ciems.

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" un "V.

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. 1.lapā noeju

Nr.18.

3. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

un nosūtīt Salacgrīvas novada Domes priekšsēdētājam

D.Straubergam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrs E.Zalāns