9. pants

Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas pilsētas valdes locekļiem

I.Lišmanim un G. Asarim.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

J.Rītiņš

Noteikumi slēgtā konkursa Jēkaba

kazarmas Torņa ielā 4 rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas

izstrādei

Apstiprināti

ar Rīgas pilsētas valdes

21.10.1993. lēmumu Nr.367

1 .Objekta un situācijas raksturojums

Kvartāla apbūve, ko ierobežo Jēkaba iela. Torņa iela un

Basteja bulvāris, salīdzinājumā ar pārējo Vecrīgu ir jaunāka, jo

sākotnēji šī teritorija atradās aiz pilsētas nocietinājuma mūra

un vēlāk attīstījās saistībā ar jauno aizsardzības sistēmu -

zemes vaļņiem.

Pirmās ziņas par zemes vaļņu ierīkošanu datējamas ar

1422.gadu. Sistemātiski nocietinājumu būves darbi sākās 1537.gadā

un ilga līdz pat 17.gs. otrajai pusei.

Sākumā smilšu vaļņu nocietinājumus veidoja pēc itāļu sistēmas.

Poļu iesāktos būvdarbus kopš 1632.gada turpināja zviedru

valdība.

Visa būvniecība faktiski pabeigta 17.gs. otrajā pusē, kad

zviedru ģenerālgubernatora G.Dālberga vadībā izbūvēja Citadeli.

Tā saucamā Jēkaba kazarma atradās posmā starp Jēkaba un Smilšu

vārtiem.

1677.gada starpvaļņu apraksts liecina, ka teritoriju no Smilšu

vārtiem līdz pilij bija apbūvējuši sīkie amatnieki, tur bijusi

arī viena kazarma. Domājams, ka tā bijusi koka apbūve.

Pēc Ziemeļu kara Rīgas nocietinājumu sistēma un kazarmas bija

stipri sapostītas. 18.gs. tika celtas vairākas jaunas

kazarmas.

1739.gada 2.aprīlī Lielās ģildes eltermanis Bērenss ierosināja

laukumā starp Jēkaba vārtiem un Lielo pulvera torni uzcelt

kazarmu 1000 vīriem. 1739.gada 26.jūnijā Pēterpils fortifikācijas

kantoris atļāva celt koka kazarmu ar noteikumu, ka tā netiks

būvēta visu 90 asu garumā zem viena jumta, bet gan kā četras

telpiski atdalītas ēkas. Kazarmas būvdarbus pabeidza 1740.gada

29.oktobrī. Mūra kazarmas būves laiks Rīgas cietokšņa formulārā

nav minēts. Mūs interesējošās Jēkaba kazarmas celšanas laiks nav

noskaidrots. Ir ziņas, ka tā it kā būvēta 1768.gadā. To apliecina

vēl citi materiāli par XVIII gs. beigām.

1786.gada Rīgas cietokšņa plānā posmā starp Jēkaba pusbastionu

un Smilšu bastionu gar valni iezīmētas trīs ēkas.

Arī 1785.gada J.Broces zīmējums, kas attēlo Rīgas skatu no

Smilšu vārtu puses, liecina par mūra kazarmas esamību, kuras

augstais zelmenis ar vairākiem dūmeņiem paceļas pāri

nocietinājuma valnim.

Pirmais senākais Jēkaba kazarmas attēls, kas sniedz vispusīgu

priekšstatu par objektu, ir 1823.gada fasāžu notinumi. Trīsdaļīgā

kazarmas ēka ritmiski sadalīta ar divām zemākām starpbūvēm.

Jēkaba ielas pusē bijusi neliela saimniecības ēka ar iebrauktuvi.

Katrai celtnei bija trīs dūmeņi un četri barokāli jumta logi.

Fasādes vidējā daļa bijusi greznāka, ar dekoratīvu frontonu

centrā. Celtnes aizmugures zemākā daļa ietverta zemes valnī.

Laika gaitā notikušas daudzas kazarmas pārbūves, kuru rezultātā

tā pilnīgi zaudējusi iepriekšējo veidolu, kā arī jebkuras stila

iezīmes fasādēs. Pārveidots arī tās plānojums.

Sākotnēji katra no kazarmas daļām sastāvēja no trijām

sekcijām. Katra sekcija ar kapitālām šķērssienām bija sadalīta

trijās daļās - vidējā un šaurākajā no Torņa iejās puses bija

iekārtota ieeja, aizmugurē atradās virtuve ar krāsni, abās

malējās - lielas zaldātu guļamtelpas. Logi bija izvietoti tikai

Torņa ielas pusē. Piebūvēs starp kazarmām bija iekārtotas

atejas.

1886.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts

R.Šmelings.

1932.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts

O.Tīlmanis. Notikušas arī citas pārbūves.

Pārbūvju rezultātā kazarmas apvienotas, iebūvētas vairākas

jaunas kāpņu telpas, ieejas no Torņa ielas slēgtas, iekārtotas

jaunas ieejas no Basteja bulvāra, kā arī pilnīgi pārveidots

kazarmu iekšējais plānojums. Izlauztas vairākas kapitālās

šķērssienas (it sevišķi otrajā stāvā), izveidota koridoru

sistēma.

Pēc 1945.gada pārbūvēts arī kazarmu jumts, samazinot tā

augstumu.

Par Jēkaba kazarmas sākotnējo izskatu var spriest pēc

atrodamajām analoģijām.

1772.gadā pie Kārļa vārtiem sāka celt Invalīdu kazarmu.

J.K.Broce šo kazarmu zīmējis ap 1798.gadu. Laikā no 1776.gada

līdz 1780.gadam pie Smilšu vārtiem tika izbūvēta Artilērijas

kazarma. Ap 1789.gadu Artilērijas kazarmu zīmējis J.K.Broce.

Salīdzinot Invalīdu un Artilērijas kazarmas zīmējumus, kā arī

Jēkaba kazarmas 1823.gada attēlu, redzamas daudzas kopējas

arhitektoniskas un konstruktīvas iezīmes.

Kā atšķirīga iezīme, protams, jāmin Jēkaba kazarmas

vērienīgais būvapjoms, kur katras daļas fasādē ieprojektēta 21

loga ass. Daudzo pārbūvju rezultātā ēkas zaudējušas savienojošās

piebūves, jumta veidu. Ieejas iekārtotas no Basteja bulvāra

puses. Pašlaik tiek izstrādāts projekts apakšzemes autostāvvietai

skvērā starp Jēkaba kazarmu un Basteja bulvāri. Starp kazarmu un

apakšzemes autostāvvietu paredzēts saglabāt ieliņu, kurā

atradīsies apakšzemes stāvvietas virszemes daļas telpas, tajās

paredzēts iekārtot nelielus veikalus, mākslas salonus. Pašlaik

iepriekšējie lietotāji Jēkaba kazarmu atbrīvo.