1. pants

Sociālās ekonomikas tvērums Eiropā

Gan Rīcības plāns, gan EP ieteikums definē sociālās ekonomikas dalībniekus kā privātas struktūras, kas:

ir neatkarīgas no valsts iestādēm un nodrošina preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai,

aptver dažādas juridiskas formas, ieskaitot kooperatīvus, savstarpējas palīdzības biedrības, asociācijas (ieskaitot labdarības organizācijas), fondus un sociālos uzņēmumus, un

darbojas saskaņā ar šādiem pamatprincipiem un iezīmēm:

cilvēku, kā arī sociālo vai vides aizsardzības mērķu prioritāte salīdzinājumā ar peļņu;

lielākās daļas peļņas un pārpalikumu atkārtota ieguldīšana, lai turpinātu īstenot savus sociālos vai vides aizsardzības mērķus un veiktu darbības dalībnieku/lietotāju ("kopējās intereses") un/vai visas sabiedrības interesēs ("vispārējās intereses"); un

demokrātiska vai līdzdalības pārvaldība.

Atbilstoši Rīcības plānā un EP ieteikumā sniegtajai definīcijai sociālās ekonomikas dalībnieki darbojas ļoti dažādās tautsaimniecības nozarēs: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā, celtniecībā, lietu atkārtotā izmantošanā un remontā, atkritumu apsaimniekošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, enerģētikā un klimata jautājumos, informācijā un komunikācijā, finanšu un apdrošināšanas darbībās, darbībās ar nekustamo īpašumu, profesionālajā jomā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā, izglītībā, cilvēku veselības un sociālā darba aktivitātēs, mākslā, kultūrā un mediju jomā. Tas nozīmē, ka sociālās ekonomikas dalībniekus vieno nevis darbības joma, bet vienoti darbības pamatprincipi, kas vērsti uz cilvēku, kā arī sociālo un vides aizsardzību.

Vadoties no Eiropas dokumentos piedāvātā sociālās ekonomikas tvēruma un piemērojot to Latvijā spēkā esošajam juridiskajam ietvaram, tiek piedāvāts Latvijā izmantot savu sociālās ekonomikas definīciju, kas aprakstīta 4.1. sadaļā.