3. pants

Sociālo ekonomiku veicinošu sistēmu izstrāde

EP ieteikuma sadaļa par sociālo ekonomiku veicinošu sistēmu izstrādi iesaka sociālo ekonomiku iekļaut valsts politikās un normatīvajā regulējumā, attīstīt dialogu starp valsts institūcijām un sociālās ekonomikas dalībniekiem, stiprināt sadarbību starp vietējām un reģionālajām iestādēm, pievērst uzmanību valsts amatpersonu un iestāžu izpratnes veidošanai par sociālo ekonomiku. Tāpat valstij ir jāveicina sociālās ekonomikas dalībnieku piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam, kas atbilst finansējuma saņēmēja attīstības stadijai un ir pielāgots tā vajadzībām.

Kā nozīmīga tēma EP ieteikumā minēta piekļuve tirgiem un publiskajam iepirkumam, izmantojot un attīstot sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus, kā arī mudinot privātā sektora uzņēmumus plašāk izmantot sociālās ekonomikas sniegtos pakalpojumus.

Attiecībā uz valsts atbalstu ieteikts pēc iespējas labāk izmantot valsts atbalsta noteikumu darbības jomu sociālās ekonomikas atbalstam, kas paredzēts grupu atbrīvojumu regulā (Regula (ES) Nr. 651/2014), vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulā un de minimis atbalsta regulās.

Attiecībā uz nodokļu sistēmu ieteikts ES dalībvalstīm nodrošināt, lai to nodokļu sistēmas nekavē sociālās ekonomikas attīstību, un izvērtēt, vai nodokļu sistēmas pietiekami veicina tās attīstību.

Attiecībā uz sociālās ietekmes mērīšanu un pārvaldību ieteikts ES dalībvalstīm atbalstīt ietekmes mērīšanas un ietekmes pārvaldības prakses ieviešanu.

Svarīga loma sociālās ekonomikas attīstībā un nostiprināšanā ir sektora pamanāmībai un atpazīstamībai. ES dalībvalstīm tiek ieteikts palielināt sabiedrības izpratni par sociālo ekonomiku un to, kā tā veicina sociālo un vides mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstīm tiek ieteikts uzraudzīt sociālās ekonomikas attīstību un darbību, veicinot pētniecību un apkopojot statistiku un kvantitatīvus un kvalitatīvus datus izmaksu ziņā efektīvā veidā.