6. pants

Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas Padomes ieteikumu

EP ieteikuma izstrādes laikā Latvija kopumā bija atbalstoša attiecībā uz ieteikumā ietvertajiem pasākumiem, kas vērsti uz sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu, sociālo iekļaušanu, kā arī piekļuves darba tirgum uzlabošanu. Latvija arī pauda viedokli, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu sociālās uzņēmējdarbības attīstību veicinošu vidi, tāpat sociālās uzņēmējdarbības jomā īpaša uzmanība ir pievēršama tieši nelabvēlīgākā situācijā esošajām grupām (piemēram, personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem). EP ieteikumā tika uzsvērta arī apmācību loma, kas ir jautājums, kuram, attīstot sociālo uzņēmējdarbību, uzmanību ir pievērsusi arī Latvija.

Latvijā jau šobrīd ir radīts tiesiskais ietvars un atbalsta sistēma sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, taču salīdzinājumā ar citām valstīm, likumdevējs ir noteicis stingrus ierobežojumu sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, tai skaitā to, ka par sociālo uzņēmumu var kļūt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Jāatzīst, ka sociālā uzņēmuma definīcija, kas ir nostiprināta Latvijas normatīvajā regulējumā, ir daudz šaurāka par Eiropas Padomes ieteikumā izmantoto sociālās ekonomikas definīciju, kas varētu kavēt sociālās ekonomikas attīstību. Līdz ar to nepieciešams izveidot plašāku jēdzienu, kas ietvertu ne tikai sociālos uzņēmumus, kuriem Likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts statuss, bet arī citus sociālās ekonomikas dalībniekus, paredzot tiem arī papildu atbalsta pasākumus.

Vienlaikus Latvija atbalstīja ieteikumā minēto par ekosistēmas veidošanu un piekļuvi finansējumam, un ka ES fondiem var būt svarīga loma sociālās ekonomikas stiprināšanā.

Latvija īpaši atbalstīja ieteikumā minēto sociālās ietekmes mērīšanas aktualitāti. Tāpat kā būtiska tika uzsvērta sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, tai skaitā, organizācijām, kas pārstāv sociālos uzņēmumus, kā arī sabiedrības informētības palielināšana par sociālo uzņēmējdarbību un sociālās ekonomikas sniegtajām priekšrocībām, kā arī savstarpējās mācīšanās nepieciešamība efektīvāku risinājumu ieviešanai.

Latvija novērtē sociālo partneru un jomu pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti sociālās ekonomikas attīstībā, īpaši darba tirgus, prasmju, ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nodarbinātības jautājumos. Tika uzsvērts, ka, veidojot un stiprinot sociālās ekonomikas ekosistēmu, tiks attīstītas gan sociālās inovācijas, gan arī veicināta sociālā iekļaušana, sociālā aizsardzība, piekļuve darba tirgum un sociālā labklājība kopumā. Šī mērķa sasniegšanai kā nozīmīga tika uzsvērta ne tikai publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju, bet arī visu sociālās ekonomikas dalībnieku iesaiste.

1 Šis skaitlis aptver ES28. Skatīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pētījumu "Recent evolutions of the Social Economy in the European Union", Monzon J. L. un Chaves R., 2017, 66. lpp.

2 No angļu Green and digital transitions.

3 Francijas Ekonomikas, finanšu un industriālās un digitālās suverenitātes ministrijas dati.

4 https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&newsId=10117&furtherNews=yes Šajā saitē pieejams Rīcības plāns, tā faktu lapa un divi darba dokumenti.

5 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pētījums "Recent evolutions of the Social Economy in the European Union", Monzon J. L. un Chaves R., 2017., 69. lpp.

6 Eiropas Padomes ieteikums (2023. gada 27. novembris), par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344)

7 Šī definīcija lietota Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013

8 OECD (2022). Recommendation on the Social and Solidarity Economy and Social Innovation.

9 European Commission (2021). Action Plan on the Social Economy.

10 OECD (2023). Measuring the Impact of the Social Economy: A Guide for Policymakers and Practitioners.

11 Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu jeb mērķa grupu saraksts noteikts Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" 2. punktā. Papildu mērķa grupa "Ukrainas civiliedzīvotāji" noteikta Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta desmitajā daļā.

12 Reģistrs ir pieejams Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/socialo uznemumu registrs)

13 Informatīvais ziņojums ir pieejams valsts kancelejas tiesību aktu portālā https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e5996e63 fc24 4ec4 997e e11a243523b4

14 Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc Latvijas Pilsoniskās alianses datu pieprasījuma).

15 Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc Latvijas Pilsoniskās alianses datu pieprasījuma).

16 Baiba Bela, Inta Mieriņa (2018) Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas, https://www.diaspora.lu.lv/petijumi

17 Inta Mieriņa, Līga Brasliņa, Anda Batraga, Katrīna Kellerte, Ieva Švarca (plānots 2025), Diasporas investīcijas Latvijā, https://eszf.lu.lv/petnieciba/programmas un projekti/diasporas investicijas/

18 Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim", 46. lpp., https://polsis.mk.gov.lv/documents/7422.

19 Ministru kabineta 2024. gada 12. jūnija rīkojums Nr. 470 "Konceptuālais ziņojums "Par iespējām ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā"", 5.3. sadaļa, https://likumi.lv/ta/id/352727.

20 Pasākums tiks līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" ietvaros

21 Eiropas Padomes ieteikums (2023. gada 27. novembris), par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344)

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒

klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis