1. pants

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis,

kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību.

Tomēr Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par

Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju

varas avotu. K.Dišlers, vērtējot Satversmes kodolu, atzina, ka

"reālais tiesību subjekts, kam pieder Latvijas valsts

suverēnā vara, ir visa Latvijas tauta, kura dzīvo savu organizēto

valstisko dzīvi Latvijas teritorijas robežās; un suverēnais

tautas (un arī valsts) orgāns, Latvijas tautas suverēnās varas

nesējs, ir politiski pilntiesīgo pilsoņu kopums, ko arī dažreiz

sašaurinātā nozīmē apzīmējam par tautu (piemēram, tauta ievēl

Saeimu, tautas nobalsošanā pieņem likumu)." (Sk.

"Jurists", 1930, Nr.2)

Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiska tirgus

priekšmets, iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties

vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt

valsti. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas,

prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību

un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni.

Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar

ievēlēšanas procedūras izmaiņām. Tautas vēlētam prezidentam

plašākas pilnvaras nav nepieciešamas. Gudri izmantojot Satversmē

piešķirtās pilnvaras, valsts vadītājam ir visas iespējas rīkoties

efektīvi un atbildīgi.

Tautas vēlēta prezidenta pienākumus noteiks viņa paša

pārliecība, atbalstītāju vēlmes, viņa mugurkauls un enerģija,

spēja izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu

savas idejas.

Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un

būt sadzirdētam nekā jebkuram citam valstī. Tautas izraudzītam

Valsts prezidentam tauta arī vairāk uzticētos nekā parlamenta

ievēlētam.

Tautas vēlēts Valsts prezidents veicinātu demokrātijas

nostiprināšanu Latvijā, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai

ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbu.

Atzīstot un respektējot Satversmes normu sistēmiskumu un

loģisko sakārtotību, likumprojekta iesniedzēji pievērš uzmanību

ne tikai kārtējo vispārīgo Valsts prezidenta vēlēšanu tiesiskam

regulējumam, bet arī gadījumiem, kuru saturs un jēga ir noteikti

Satversmes 50., 51. un 52. pantā, ja Valsts prezidents ir

uzskatāms par atlaistu, atsakās no amata, nomirst vai tiek

atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies. Minētie gadījumi

attiecas uz izņēmuma, ārkārtas stāvokļiem, kad jālemj jautājums

par Valsts prezidenta ievēlēšanu uz iepriekšējā Prezidenta

atlikušo pilnvaru laiku. Šādos gadījumos būtiski ir nodrošināt

valsts iekārtas un pārvaldes stabilitāti un nepārtrauktību,

piekritību demokrātijas principiem un vērtībām. Spēkā esošā

Satversmes redakcija šo tiesību piešķir Saeimai.

Izņēmuma un ārkārtas situācijām nepieciešams atsevišķs

speciāls tiesiskais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā Saeima

ievēlē Valsts prezidentu uz iepriekšējā Prezidenta atlikušo

pilnvaru laiku. Iesniedzamais likumprojekts paredz, ka Satversmes

50., 51. un 52. pantā noteiktajos gadījumos Saeima ievēlē Valsts

prezidentu uz iepriekšējā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku,

atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu

vairākumu.