5. pants

Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības

un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā

šādus informatīvos ziņojumus:

5.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas

vidusposma novērtējumu;

5.2. līdz 2021.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas gala

novērtējumu, ietverot priekšlikumus sporta politikas attīstībai

turpmākajos gados.

Ministru prezidents Valdis

Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs

Vjačeslavs Dombrovskis

(Ministru kabineta

2013.gada 18.decembra

rīkojums Nr.666)

Sporta

politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

kopsavilkums

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk -

pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments,

kas noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem

- diviem olimpiskajiem cikliem. Pamatnostādnēs ir ietverti sporta

politikas pamatprincipi, mērķi, virzieni, mērķgrupas un

prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu

sasniegšanai un problēmu risināšanai.

2012.gadā noslēdzās Sporta politikas pamatnostādņu

2004.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada

15.septembra rīkojumu Nr.632) un Nacionālās sporta attīstības

programmas 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta

2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) īstenošanas termiņš.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Valdības rīcības plāna

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta

iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta

2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) 27.4.apakšpunktu,

nepieciešams izstrādāt un apstiprināt jaunu politikas plānošanas

dokumentu sporta nozarē.

Pamatnostādņu izstrādei ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2011.gada 23.novembra rīkojumu Nr.573 tika izveidota

starpinstitūciju darba grupa, kurā iekļauti nevalstisko sporta

organizāciju, pašvaldību, nozaru ministriju un citu sportā

iesaistīto organizāciju pārstāvji. Pamatnostādņu izstrādes darba

grupas ietvaros tika izveidotas četras apakšgrupas atbilstoši

sporta politikas mērķgrupām - bērni un jaunieši, sports visiem

(tai skaitā veterānu sports, studentu sports), augstu sasniegumu

sports, kā arī sportisti ar invaliditāti un sports cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām.

Nozīmīgākās problēmas, kuras identificēja pamatnostādņu

izstrādes darba grupa, ir šādas: nepietiekama Latvijas

iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu

nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; nepietiekama

sporta stundu kvalitāte, prasības un augsts atbrīvojumu skaits no

sporta stundām/nodarbībām vispārizglītojošās iestādēs,

nepietiekama bērnu un jauniešu ar veselības problēmām iesaiste

sporta stundās; pēc vispārējās izglītības posma pabeigšanas

augstskolu studentiem nav nodrošināta minimālo fizisko aktivitāšu

pēctecība; valsts atbalsta trūkums profesionālās ievirzes sporta

izglītības iestādēm; nav nodrošinātas iespējas ikvienam cilvēkam

ar invaliditāti nodarboties ar sportu atbilstoši interesēm un

spējām iesaistīties pielāgotā sporta aktivitātēs; nepietiekama

veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība sportistiem un bērniem

ar paaugstinātu fizisko slodzi; fiziskajām aktivitātēm un

sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums un

nepietiekams sporta nozares finansējums.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs ir

"Sports - dzīves kvalitātei".

Pamatnostādnēs definētie sporta politikas virzieni: 1)

bērnu un jauniešu sports, 2) sports visiem, 3) augstu sasniegumu

sports, 4) pielāgotais sports. No minētajiem sporta politikas

virzieniem par prioritāriem atzīstama virzienu "Bērnu un

jauniešu sports" un "Sports visiem" attīstība.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas mērķis ir

palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2

reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām

aktivitātēm.

Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir

izvirzīti šādi apakšmērķi: 1) veicināt iedzīvotāju (it

īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti, 2) sekmēt sportistu

sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību,

3) uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko

slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti

veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, 4) sekmēt sporta

infrastruktūras pieejamību un attīstību,

5) nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas

sistēmas izveidi.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi,

ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni: 1)

iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko

aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un

nostiprināšanā, 2) sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas

pilnveide, 3) sportistu veselības aprūpe un medicīniskā

uzraudzība, 4) sporta infrastruktūra, 5) alternatīvi risinājumi

finanšu palielinājumam sportam.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un

pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī privātie un citi piesaistītie

(tai skaitā starptautisko sporta organizāciju) finanšu līdzekļi.

Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami

papildu valsts budžeta līdzekļi:

• Izglītības un zinātnes ministrijai: 2015.gadā - 14

368 433 euro, 2016.gadā - 21 815 674

euro, 2017.gadā - 24 428 169 euro,

2018.gadā - 24 593 222 euro, 2019.gadā - 24

450 935 euro un 2020.gadā - 24 684 692

euro;

• Veselības ministrijai: 2015.gadā - 1 148 419 euro,

2016.gadā - 1 017 236 euro, 2017.gadā - 1

017 236 euro, 2018.gadā -

1 017 236 euro, 2019.gadā - 1 017 236

euro un 2020.gadā - 1 017 236 euro;

• Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei:

2015.gadā - 448 205 euro, 2016.gadā -

448 205 euro, 2017.gadā - 448

205 euro, 2018.gadā - 448 205 euro, 2019.gadā

- 448 205 euro un 2020.gadā - 448 205

euro;

• Sabiedrības integrācijas fondam: 2015.gadā - 2 582 106

euro, 2016.gadā - 2 582 106 euro, 2017.gadā -

2 582 106 euro, 2018.gadā - 2 582 106

euro, 2019.gadā - 2 582 106 euro un 2020.gadā - 3

600 875 euro.

Jautājums par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai

papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadam un turpmākajos gados

skatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts

budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un

citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu

pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta

finansiālajām iespējām.

Par pamatnostādņu īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrija

sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā vidusposma novērtējumu

(līdz 2017.gada 1.jūlijam) un gala novērtējumu, ietverot

priekšlikumus sporta politikas attīstībai turpmākajos gados (līdz

2021.gada 1.jūlijam).

Izglītības un zinātnes ministrs

Vjačeslavs Dombrovskis