5. pants

Vides ministrijai

izstrādāt un līdz 2010.gada 1.oktobrim un 2012.gada 31.decembrim

iesniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par programmas

izpildi.

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Vides ministrs

R.Vējonis

(Ministru kabineta

2007.gada 21.novembra rīkojums

Nr.722)

Stacionāro aizsardzības

būvju būvniecības programmas bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā

2008.-2012.gadam

kopsavilkums

Piesārņojums no Baltkrievijas

teritorijas pa ūdeni (Daugavu) vairākkārt ir sasniedzis Latviju -

pēc cianīdu noplūdes no rūpnīcas Novopolockā 1991.gadā, kad

Daugavpilī un Rīgā tika apturēta dzeramā ūdens ņemšana no

Daugavas, kā arī pēc vairākām avārijām kanalizācijas sistēmās

Vitebskā un Polockā. Baltkrievijas puses veiktā riska pārvaldība

ir nepietiekama, bet sniegtā informācija regulāri ir nepil­nīga

un novēlota. Tā 2007.gada 23.martā Baltkrievijā, Vitebskas

apgabalā, notika avārija Krievijas kompānijai

"Zapad-Trans­nefteprodukt" piederošajā naftas produktu

maģistrālajā cauruļvadā "Družba", pēc avārijas vidē nokļuva

aptuveni 220 tonnas dīzeļdegvielas, no kurām Latvijas

teritorijā nonāca apmēram 4 tonnas piesārņojuma. Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) reģionālajām

struktūrvienībām nebija pietiekama aprīkojuma, tādēļ avārijas

seku likvidācijā tika iesaistīta Jūras spēku Krasta apsardzes

dienesta tehnika un speciālisti, kā arī zemessargi, bet pie

Baltkrievijas robežas nogādāta avārijām jūrā paredzētā tehnika no

Latvijas rietumu piekrastes.

Bonu aizšķērsojumu izveide lielās

straumes dēļ prasīja vairākas dienas, tādēļ naftas produktu

plankumi sasniedza Krāslavu un vēlāk arī Nīcgali. Kopumā Latvijai

tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 318 tūkstošu latu apmērā, no

kuriem lielāko daļu veidoja tieši tehnikas piegāde no citiem

Latvijas reģioniem. Avārijas seku likvidācijas gaitā radās

jautājums par iespējām ātrās reaģēšanas resursus izvietot tieši

vislielākā riska iecirknī - Daugavas krastos posmā no

Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij. Tieši

Latvijas-Baltkrievijas pierobežā piesārņojuma risks ir

vislielākais, to pierāda arī fakts, ka atkārtota avārija tai pašā

naftas produktu vadā, kas radīja vairāk nekā 300 tonnu

dīzeļdegvielas noplūdi, notika tikai pēc dažām nedēļām, tomēr

tika lokalizēta un Daugavas ūdeni nesasniedza.

Krīzes vadības padome šo jautājumu

skatīja 2007.gada 11.aprīļa sēdē (protokols Nr.11 2.§ 2.punkts)

un uzdeva "Vides ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju

izstrādāt programmu par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību

bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā". Ministru

prezidents 25.jūnijā uzdeva (Nr.45/SAN-1577) vides ministram

R.Vējonim un ekonomikas ministram J.Strodam līdz šī gada

1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā stacionāro aizsardzības

būvju celtniecības programmu par bīstamo vielu noplūdes

ierobežošanu Daugavā.

Vides ministrijas sagatavotā

programma ilgtermiņā saskan ar Eiropas Parlamenta un Padomes

2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu

Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, īstenošanas

mērķiem - samazināt Daugavas pārrobežu piesārņojumu un tādējādi

uzlabot Rīgas jūras līča un Baltijas jūras ūdens kvalitāti, tai

skaitā ierobežojot ķīmisko vielu klātbūtni ūdenī un samazinot

piesārņojuma riskus un avāriju sekas.

Lai sasniegtu šos mērķus,

programmā ietvertie pasākumi iedalāmi trijās kategorijās:

1) Tehniskie pasākumi

saistāmi ar stacionāru bonu aizsprostu/enkuru vietu izbūvi

Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij vairākos

šķērsprofilos, nodrošinot tehnikas piekļuvi un iespējas uzstādīt

un apkalpot bonas, savākt no tām piesārņojumu un uzglabāt to līdz

transportēšanai uz utilizācijas vietu. Šādu stacionāru bonu

aizsprostu/enkuru izveide ievērojami atvieglos upes aizšķērsošanu

ar upju bonām iespējamas avārijas gadījumā, kā arī ļaus izvērst

tehniku un sadarboties VUGD speciālistiem ar vides ekspertiem un

piesārņojuma sanācijas speciālistiem.

2) Iepirkumi un speciālistu

apmācība tehnikas izmantošanā paredz apsvērt jautājumu par VUGD

Krāslavas un Daugavpils struktūrvienību apgādi ar upju bonu

virtenēm un papildu tehniku izvietošanai Daugavā arī tad, ja

stacionāras bonu aizsprostu/enkuru vietas kādu apsvērumu dēļ

vēlāk netiek ierīkotas.

3) Sadarbības uzlabošana

reģionālajā līmenī rīcībspējas paaugstināšanai avāriju gadījumos

ietver gan sadarbību starp valsts institūcijām, gan pašvaldību

iesaisti un reģiona zinātniskā potenciāla izmantošanu.

Lai sasniegtu programmas tehniskos

rezultātus, jāveic pirmsprojekta izpētes darbi. Pamatojoties uz

izpētes darbu rezultātiem, varēs izvēlēties vietu un uzsākt

stacionāro aizsardzības būvju projektēšanu un būvniecību.

Jāiepērk arī tehnika VUGD Krāslavas un Daugavpils reģionālo

struktūrvienību vajadzībām, nepieciešama šo struktūrvienību

darbinieku apmācība tehnikas lietošanā. Pirmsprojekta izpēte,

projektēšana un aizsprostu vietu būvniecība ir Vides ministrijas

kompetencē, piedaloties Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūrai un Valsts vides dienestam. Nepieciešamā

aprīkojuma izvēle un iegāde (aptuveni 357000 latu apmērā)

savukārt ir Iekšlietu ministrijas un VUGD kompetencē. Minētie

pasākumi īstenojami no valsts budžetā piešķirtajiem

līdzekļiem.

Stacionāro aizsardzības būvju

būvniecība uz Daugavas laikā līdz 2012.gadam varētu izmaksāt līdz

1357000 latu, tai skaitā pirmsprojekta izpēte līdz 70000

latu, projektēšana, ieskaitot platību uzmērīšanu un

inženier­ģeoloģiskās izpētes darbus, līdz 200000 latu un

būvniecība līdz 600000 latu. Būvniecības izmaksas var

samazināties, ja izvēlētajās būvniecības vietās ir pieejama

infrastruktūra un ir stabilas gruntis. Vides ministrija izskatīs

iespējas pirmsprojekta izpētes darbu uzsākšanai jau 2008.gadā

izmantot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus no

apakšprogrammas avārijas seku likvidācijai, tomēr viss

nepieciešamais finansējuma apjoms 50000-70000 latu apmērā viena

gada laikā no šīs apakšprogrammas nav nodrošināms. Iekšlietu

ministrijas līdzekļus bonu un tehnikas iegādei jau 2008.gadā var

rast, tikai pārskatot prioritātes piešķirto valsts budžeta

līdzekļu ietvaros.

Par Stacionāro aizsardzības būvju

būvniecības programmas bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā

2008.-2012.gadam izpildi atbildīgās ministrijas ir Vides

ministrija un tās pakļautībā esošais Valsts vides dienests,

Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā esošais VUGD. Sadarbības

partneri ir Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība, kā

arī reģiona pašvaldības.

Vides ministrs R.Vējonis