2. pants

1. Šī konvencija attiecas uz visām saimnieciskās darbības

nozarēm un uz visiem darba ņēmējiem.

2. Dalībvalsts var nepiemērot šo konvenciju vai atsevišķus tās

noteikumus šādu kategoriju darba ņēmējiem:

a) darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai

noteikta darba izpildīšanas laiku;

b) darba ņēmējiem, kam iepriekš uz saprātīgu termiņu noteikts

pārbaudes laiks vai kvalifikācijas periods;

c) darba ņēmējiem, kas iesaistīti gadījuma darbos uz īsu laika

posmu.

3. Jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai novērstu

to, ka darba līgumi, kas noslēgti uz noteiktu laiku, netiktu

izmantoti, lai izvairītos no tās aizsardzības nodrošināšanas,

kura paredzēta šajā konvencijā.

4. Ciktāl tas vajadzīgs, kompetentā iestāde vai cits

atbilstošs mehānisms valstī var veikt pasākumus pēc konsultēšanās

ar ieinteresētajām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja

tādas pastāv, lai nepiemērotu Konvenciju vai atsevišķus tās

noteikumus tādu kategoriju darba ņēmējiem, kuru nodarbinātības

noteikumus reglamentē īpašas vienošanās, kas kopumā nodrošina

aizsardzību, kura ir vismaz līdzvērtīga aizsardzībai, kas

paredzēta šajā konvencijā.

5. Ciktāl tas vajadzīgs, kompetentā iestāde vai cits

atbilstošs mehānisms valstī var veikt pasākumus pēc konsultēšanās

ar ieinteresētajām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja

tādas pastāv, lai nepiemērotu Konvenciju vai atsevišķus tās

noteikumus tādu kategoriju darba ņēmējiem, attiecībā uz kuriem

rodas īpašas, būtiskas problēmas, ņemot vērā attiecīgo darba

ņēmēju īpašos nodarbinātības nosacījumus vai tā uzņēmuma lielumu

vai veidu, kur nodarbināti šie darba ņēmēji.

6. Visas dalībvalstis, kas ratificējušas šo konvenciju,

ziņojot par tās piemērošanu, savā pirmajā ziņojumā, kuru iesniedz

saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 22.

pantu, norāda visu to kategoriju darba ņēmējus, kam nepiemēro šo

konvenciju vai atsevišķus tās noteikumus saskaņā ar šā panta 4.

un 5. punktu, kā arī norāda nepiemērošanas iemeslus, un

turpmākajos ziņojumos norāda tiesību aktos un praksē pastāvošo

nostāju attiecībā uz minētajām kategorijām un apjomu, kādā

Konvencija īstenota attiecībā uz šīm kategorijām vai kādā

paredzēts to īstenot attiecībā uz tām.