Par starptautiskā līguma spēkā stāšanos

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

(1) Rezerves netiek atzītas par

rezervēm atbilstoši šī Līguma 2. pantam, ja vien:

(a) komersants, kas vēlas uzglabāt

rezerves ārpus tās valsts, kur tas ir izveidots ("pirmais

komersants"), ne vēlāk kā vienu kalendāro mēnesi pirms Līgumā

noteiktā darījuma uzsākšanas perioda sniedz savas valsts

kompetentai institūcijai šādu informāciju:

(i) tā nosaukums un adrese, kā arī

tā komersanta nosaukums un adrese valstī, kurā tiks izveidotas

rezerves ("otrais komersants"), kas uzglabās rezerves pirmā

komersanta vārdā;

(ii) rezervju veids un

daudzums;

(iii) laika periods, kurā rezerves

tiks glabātas;

(b) abi komersanti - gan pirmais,

gan otrais - apliecina, ka abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās

institūcijās atklāj viena otrai jebkuru iegūto informāciju, kas

nepieciešama šī Līguma izpildei.

(2) Ja kāds komersants vēlas

uzglabāt rezerves, kas nepieder pašam komersantam

("saņēmējkomersants"), ārpus tā dibināšanas valsts un nodot cita

komersanta pārziņā ("deleģētais komersants") tad, papildus šī

panta pirmās daļas noteikumiem, šādas rezerves nevar tikt atzītas

atbilstoši šī Līguma 2. pantam, ja vien:

(a) rezerves tiks izvietotas,

pamatojoties uz rakstisku vienošanos starp saņēmējkomersantu un

deleģēto komersantu ("kontrakts"), kas būs spēkā visu to laika

periodu, uz kādu šī atzīšana attieksies;

(b) saņēmējkomersantam ir

līgumiskas tiesības iegādāties rezerves laika periodā, par kuru

noslēgts kontrakts un cenas noteikšanas metodika šādam pirkumam

tiek noteikta starp šajā pirkumā iesaistītajām pusēm;

(c) saņēmējkomersantam tiek

garantēta faktiska pieejamība rezervēm visā laika periodā, par

kuru noslēgts kontrakts; un

(d) deleģētais komersants ir

pakļauts tās Līgumslēdzējas Puses valsts jurisdikcijai, kuras

teritorijā izvietotas rezerves, cik vien šīs Līgumslēdzējas Puses

valsts jurisdikcija attiecināma uz rezervju esamības uzraudzību

un pārbaudi.

(3) Tiklīdz kādas Līgumslēdzējas

Puses kompetentā institūcija ir saņēmusi informāciju saskaņā ar

šī panta pirmās daļas(a) apakšpunktu vai jebkuras izmaiņas

attiecībā uz šo informāciju un nolemj atzīt šīs rezerves kā

rezerves, uz kurām attiecināms šis Līgums, šai institūcijai, ne

vēlāk kā 15 darba dienas pirms atzīšanas perioda sākšanās, ir

jānodod saņemtā informācija otras Līgumslēdzējas Puses

kompetentajai institūcijai un jāinformē tā par šādu atzīšanu.

(4) Kompetentā institūcija, kurai

tiek nosūtīts šāds paziņojums ("otrā kompetentā institūcija"),

izmanto tās rīcībā esošās iespējas, lai ne vēlāk kā 10 darba

dienas pirms Līgumā noteiktā perioda sākšanās paziņotu otras

Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai ("pirmā

kompetentā institūcija") par to, vai šīs rezerves tiek vai netiek

atzītas kā rezerves, uz kurām attiecas šis Līgums. Ja pirmā

kompetentā institūcija nesaņem šādu paziņojumu pirms attiecīgā

perioda sākšanās, tiek uzskatīts, ka otrā kompetentā institūcija

šīs rezerves nav atzinusi kā rezerves, uz kurām attiecināms šis

Līgums.

(5) Jebkura atzīšana saskaņā ar šī

panta trešo un ceturto daļu var tikt atcelta no jebkuras

kompetentās institūcijas puses, ja tiek konstatēta nozīmīga kļūda

sniegtajā informācijā saskaņā ar šī panta pirmās daļas (a)

apakšpunktu vai ja tajā ir būtiskas izmaiņas jautājumos, uz ko

sniegtā informācija attiecas. Pirms atzīšanas atcelšanas saskaņā

ar šiem nosacījumiem, attiecīgajai kompetentajai institūcijai par

to jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija un

jāsniedz komersantam, kas sniedzis šādu informāciju, piemērotu

iespēju paskaidrot savu rīcību.

(6) Neskatoties uz šī Līguma

5. pantā noteiktajiem laika ierobežojumiem, kompetentās

institūcijas nepieciešamības gadījumā var vienoties par jebkura

vai visu šo laika limitu pagarināšanu.