10. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Saņēmējvalsts specifiskais ietvars (pielikums) ir šā

ietvarlīguma neatņemama daļa.

2. Šis ietvarlīgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas dienā,

kad saņemts pēdējais paziņojums, kas apliecina, ka abas Puses ir

pabeigušas savas attiecīgās apstiprināšanas procedūras. To

piemēro līdz brīdim, kad abas Puses ir izpildījušas visus savus

pienākumus. Puses provizoriski piemēro šo ietvarlīgumu un tā

pielikumu no dienas, kad abas Puses paraksta šo ietvarlīgumu.

3. Jebkuru strīdu, kas var rasties, piemērojot šo

ietvarlīgumu, risina diplomātiskā ceļā.

4. Šo ietvarlīgumu jebkurā laikā var izbeigt viena no Pusēm,

sešus mēnešus iepriekš par to rakstveidā paziņojot. Pirms šāda

lēmuma pieņemšanas Puses konsultējas par izbeigšanas

iemesliem.

5. Šā ietvarlīguma izbeigšanas gadījumā tā noteikumus turpina

piemērot attiecīgajiem atbalsta pasākuma līgumiem, kas noslēgti

pirms šā ietvarlīguma izbeigšanas. Puses, savstarpēji

vienojoties, lemj par jebkādām citām izbeigšanas sekām.

Parakstīts Rīgā, 2023. gada 19. jūnijā divos

oriģināleksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības

vārdā

Arvils Ašeradens

Latvijas Republikas Finanšu ministrs

Šveices Federālās padomes

vārdā

Dominiks Paravicini

vēstnieks,

Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos

Tulkojums

Pielikums

SAŅĒMĒJVALSTS

SPECIFISKAIS IETVARS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

Un

ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES

IETVARLĪGUMS

Par

ŠVEICES SADARBĪBAS PROGRAMMAS OTRĀ

PERIODA ĪSTENOŠANU NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM

EKONOMISKO UN SOCIĀLO ATŠĶIRĪBU MAZINĀŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šis saņēmējvalsts specifiskais ietvars ir Latvijas

Republikas valdības (turpmāk tekstā - "Latvija") un

Šveices Federālās padomes (turpmāk tekstā - "Šveice")

Ietvarlīguma par Šveices sadarbības programmas otrā perioda

īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko

un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk

tekstā - "Ietvarlīgums") neatņemama daļa.

1.2. Saistībā ar šo saņēmējvalsts specifisko ietvaru piemēro

Ietvarlīgumā noteiktās definīcijas.

1.3. Šajā saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā ir noteiktas

finanšu atbalsta tematiskās jomas un ģeogrāfiskais sadalījums un

īpašie noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp Latviju un

Šveici, kā arī pienākumu un uzdevumu sadalījums starp iestādēm,

kas ir iesaistītas attiecīgi Latvijas un Šveices sadarbības

programmas un atbalsta pasākumu īstenošanā.

1.4. Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem un procedūrām, kas nav

noteikti Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā, piemēro Noteikumu

nosacījumus.

2. Funkcijas un pienākumi Latvijas

un Šveices sadarbības programmā

2.1. Vadošā iestāde

Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Latvijas Republikas Finanšu

ministriju (FM) rīkoties tās vārdā kā Latvijas un Šveices

sadarbības programmas vadošo iestādi.

Vadošā iestāde sastāv no ES fondu investīciju pārvaldības

departamenta un ES fondu sistēmas vadības departamenta, kuri ir

tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos,

kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus.

Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti

Noteikumos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir FM padotībā esoša

tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta Publisko

iepirkumu likumā un citos normatīvajos aktos. IUB ir valsts

līmenī izraudzīta iestāde, kas izlases veidā nodrošinās atbalsta

pasākumu, tostarp Tehniskā atbalsta, publiskā iepirkuma

dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes.

IUB, pamatojoties uz riska izvērtējumu, nodrošinās pirmspārbaudes

pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, lai novērstu publiskā

iepirkuma neatbilstības.

IUB arī nodrošinās metodiku publiskā iepirkuma pirmspārbaudēm,

kā arī konsultācijas un ceturkšņa sanāksmes ar programmas

apsaimniekotājiem, lai apspriestu aktuālos iepirkuma

jautājumus.

2.2. Maksājumu iestāde

Maksājumu iestāde ir Latvijas Republikas Valsts kase.

Valsts kase ir FM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas veic maksājumu iestādes

vadītāja pienākumus un atskaitās FM valsts sekretāra vietniekam

budžeta jautājumos.

2.3. Revīzijas iestāde

Revīzijas iestāde ir FM ES fondu revīzijas departaments.

Saskaņā ar FM reglamentu tas ir funkcionāli pakļauts Latvijas

Republikas finanšu ministram. ES fondu revīzijas departamenta

direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās finanšu ministram,

veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.

Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem

revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu

standartu un ētikas kodeksu.

Revīzijas iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti

Noteikumos.

Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no vadošās

iestādes un maksājumu iestādes.

3. Sadarbības kritēriji

3.1. Tematiskais piešķīrums

Specifiskais mērķis un tematiskā joma

Finanšu atbalsta indikatīvais

piešķīrums Šveices frankos (CHF)

Granta apjoms 85 %

Valsts līdzfinansējums

CHF

Līdzfinansējuma likme 15 %

Kopējais finansējums CHF

1. Ekonomiskās izaugsmes un sociālā dialoga

veicināšana, bezdarba (jauniešu vidū) samazināšana

i) Profesionālā izglītība un

mācības

10 000 000

1 764 706

11 764 706

ii) Pētniecība un inovācija

10 000 000

1 764 706

11 764 706

2. Vides aizsardzība un klimats

ix) Atkritumu

apsaimniekošana

12 200 000

2 152 941

14 352 941

3. Sociālo sistēmu stiprināšana

xi) Veselība un sociālā

aizsardzība

7 500 000

2 152 941

8 823 529

4. Tehniskais atbalsts

xiv) Tehniskās palīdzības

fonds

600 000

0

600 000

xv) Atbalsta pasākuma

sagatavošanas fonds

100 000

0

100 000

Kopējais piešķīrums

40 400 000

7 005 882

47 405 882

Viss neizmantotais finansējums no Atbalsta pasākuma

sagatavošanas fonda un atbalsta pasākuma "Partnerība

lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika" tiks

pārdalīts atbalsta pasākumam "Vēsturiski piesārņoto vietu

sanācija". Viss atbalsta pasākumā "Spēcīgākas darba

vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību

pilnveidošanai Latvijā" neizmantotais finansējums tiks

pārdalīts atbalsta pasākumam "Bērnu vēža aprūpes attīstība

Latvijā".

Visu citu Latvijas un Šveices sadarbības programmas jebkurā

atbalsta pasākumā neizmantoto finansējumu var pārdalīt jebkuram

citam apstiprinātam atbalsta pasākumam, ja to ir iespējams

ieviest līdz attiecināmības perioda beigām, Ietvarlīguma 6. pantā

minētajām kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties par to

(piemēram, apstiprinot sanāksmju protokolos vai sarakstē)

Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas gaitā. Lai

nodrošinātu konsekventu grozījumu veikšanu, piemēro Noteikumu

4.12. pantu.

3.2. Iepriekš noteikti kritēriji

katrā tematiskajā jomā

i) Profesionālā izglītība un

mācības

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti

atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums

Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības

profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai

Latvijā

Atbalsta pasākuma veids

Programma

Mērķi

Uzlabot

profesionālās izglītības un mācību (PIM) sistēmu Latvijā ar

uzsvaru uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras

(EQF) 2.-5. līmeni, stiprinot darba vidē balstītu

mācību (DVBM) pieejas piemērošanu.

Stratēģiskais fokuss

Programma tiek īstenota, pamatojoties uz šādām prioritātēm:

1. labāka darbinieku iesaistīšana PIM īstenošanā;

2. atbilstošu sadarbības modeļu izveidošana ar attiecīgo

ieinteresēto pušu iesaistīšanu;

3. sistēmiskas pieejas, kas nodrošina augstvērtīgas

prasmes un iemaņas, kuras rada kvalitatīvas darba vietas un

karjeras iespējas studentiem un pieaugušiem izglītojamajiem

(EQF 2.-5. līmenis), kas atbilst inovatīvas un

noturīgas ekonomikas vajadzībām;

4. nozares kvalifikāciju ietvarstruktūras (SQF)

aktivizēšana un modulāru PIM programmu vienota pieeja un

iespēja pāriet starp dažādiem izglītības veidiem un

līmeņiem;

5. mūsdienīgi, pielāgojami, dažādiem izglītības veidiem

un līmeņiem piemēroti sekmējoši digitālie mācību un

mācīšanās materiāli;

6. nozaru eksaminācijas centru izveide sadarbībā ar

darba devēju pārstāvjiem, kuros novērtē un atzīst prasmes

un piešķir profesionālo kvalifikāciju;

7. augstvērtīga un regulāra pedagogu profesionālā

attīstība;

8. jauna darba vidē balstīta PIM pedagogu sagatavošanas

sistēma augstākās izglītības iestādēs, kas nodrošina

pedagogu sagatavošanas programmas.

Programmai būs sinerģija un papildināmība ar plānotajām

darbībām PIM sistēmas attīstības atbalstam, kas paredzēta

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmā un

citos fondos.

Šveices indikatīvās saistības

10 000 000

CHF

Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

IZM kā programmas apsaimniekotājs plāno iesaistīt Valsts

izglītības satura centru (valsts pārvaldes iestāde, kas ir

tieši pakļauta IZM) 8. prioritātei atbilstošu iepriekš

noteiktu projektu atlases procesā. Citas projekta

īstenotāja vai programmas apsaimniekotāja funkcijas īstenos

IZM.

Starpniekinstitūcija

Neattiecas

Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)

Šveices valsts PIM

iestādes un skolas, profesionālās apvienības un ekspertu

organizācijas, federālās un kantonu iestādes, kas

specializējas PIM jomā, tostarp Šveices Valsts Izglītības,

pētniecības un inovācijas sekretariāts (SERI).

Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika

Tiek plānots 1

iepriekš noteikts projekts attiecībā uz 1. līdz 7.

prioritāti, ko īsteno Valsts izglītības satura centrs, un

atklāts konkurss augstākās izglītības iestādēm attiecībā uz

8. prioritāti.

ii) Pētniecība un inovācija

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti

atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums

Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi

materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un

viedā enerģētika

Atbalsta pasākuma veids

Programma

Mērķi

Attīstīt lietišķās

pētniecības kapacitāti un veicināt Latvijas un Šveices

pētniecisko sadarbību inovatīvu materiālu, informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas

jomā.

Stratēģiskais fokuss

Programma sekmēs valsts mērķu sasniegšanu prioritārajās

jomās, kas noteiktas Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un

inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk tekstā

- "Pamatnostādnes"), proti, veicināt pētniecības

izcilības līmeni un sekmēt starptautisko sadarbību un

cilvēkkapitāla attīstību pētniecības un inovācijas jomā

(P&I).

Programmā tiks:

• veicināta zināšanu pārnese no akadēmiskās pasaules uz

nozari un sabiedrību;

• veicināta cilvēkkapitāla stiprināšana P&I jomā, jo

īpaši, paaugstinot uz pētniecību un inovāciju vērstu

doktorantūras studiju kvalitāti un nodrošinot akadēmiskā

personāla prasmju uzlabošanas iespējas (paredzēta ietekme

individuālā un institucionālā līmenī);

• atbalstīti kopīgi pētniecības projekti, kas veicinās

starptautisko pētniecības koppublikāciju kvalitātes

paaugstināšanos un veicinās padziļinātas un nostiprinātas

sadarbības saites ar Šveices pētniecības organizācijām.

Šveices indikatīvās saistības

10 000 000

CHF

Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

IZM deleģēs Latvijas Zinātnes padomei šādus programmas

apsaimniekotāja uzdevumus: iepriekš noteiktu projektu

līgumu slēgšanu un iepriekš noteiktu projektu uzraudzību un

kontroli.

Starpniekinstitūcija

Neattiecas

Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)

Inovatīvu materiālu

jomā iepriekš noteikts partneris ir Šveices federālās

materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas

(Empa), Betona un asfalta laboratorija.

Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika

Tematiski programma koncentrēsies uz šādām trim viedās

specializācijas jomām: inovatīviem materiāliem, IKT un

viedo enerģētiku.

Inovatīvu materiālu jomā Rīgas Tehniskā universitāte

(iepriekš noteiktā projekta īstenotājs) un Empa

īstenos vienu iepriekš noteiktu projektu. Ja nepieciešams,

konsorcijā var iekļaut arī citus partnerus.

IKT un viedās enerģētikas tematiskajās jomās vienu

iepriekš noteiktu projektu īstenos Latvijas Universitātes

Cietvielu fizikas institūts (iepriekš noteiktā projekta

īstenotājs) sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu

institūtu un Rīgas Tehnisko universitāti. Ja nepieciešams,

konsorcijā iekļauj citus partnerus.

Šveices partneri IKT un viedās enerģētikas jomā tiks

noteikti divpusējās sarunās.

Visās trijās noteiktajās jomās tiek īstenotas gados

jauniem cilvēkiem, it īpaši jaunām sievietēm, paredzētas

izpratnes veicināšanas kampaņas par zinātnes, tehnoloģiju,

inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu.

iv) Atkritumu apsaimniekošana

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti

atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums

Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

Atbalsta pasākuma veids

Programma

Mērķi

Uzlabot vides kvalitāti vēsturiski piesārņotā(-ās)

vietā(-ās) un samazināt riskus cilvēku veselībai.

Galvenie rezultāti:

• atjaunota un uzlabota piesārņoto teritoriju vides

kvalitāte un novērsti draudi cilvēku veselībai piesārņotajā

teritorijā un ārpus tās;

• panākta piesārņoto teritoriju augsnes, grunts, pazemes

un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanās.

Stratēģiskais fokuss

Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija ir noteikta kā

Latvijas valdības stratēģiska prioritāte Nacionālajā

attīstības plānā 2021.-2027. gadam.

Strukturālie un kohēzijas fondi jau ir veiksmīgi

izmantoti piesārņoto vietu sanācijai Latvijā, tostarp

Sarkandaugavas sanācijas projektā, izmantojot Šveices

sadarbības programmas pirmā perioda finanšu atbalstu.

No turpmākajām sanācijas aktivitātēm augstākā prioritāte

ir piešķirta ar naftas produktiem piesārņotās vietas

Aizkrauklē, Daugavas upes krastā, sanācijai.

Aizkraukles piesārņotajai vietai prioritāte piešķirta,

pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.

gadam un paplašinātu izpēti, ko veica neatkarīgs un atklātā

iepirkuma konkursā piesaistīts konsultējošais uzņēmums

Intergeo Baltic.

Svarīgi ir šādi elementi:

• apdraudējums cilvēkiem un videi, jo naftas produktu

piesārņojums lēnām tuvojas Daugavai. Tā kā Daugavai ir

visapdzīvotākie upes krasti Latvijā (tās krastos atrodas

arī Rīga) un tā ir viens no lielākajiem dzeramā ūdens

avotiem, piesārņojums varētu ietekmēt līdz pat 700 000

iedzīvotāju. Turklāt Daugava ietek Baltijas jūrā un

piesārņojums apdraud tās ūdens kvalitāti un ekosistēmu;

• izvērstās izpētes rezultāti liecina, ka piesārņotā

vieta ir ļoti piemērota sanācijas darbu uzsākšanai.

Sanācijas metodes, detalizēts riska novērtējums un

iespējas dalījumam etapos tiks noteiktas, pamatojoties uz

Aizkraukles novada pašvaldības pasūtītās izpētes gala

ziņojumu.

Attiecībā uz Aizkraukles piesārņoto vietu ir jāveic

piemērojamās(-o) sanācijas metodes(-žu) izmēģinājumi, lai

pārbaudītu tās(-o) efektivitāti.

Šveices indikatīvās saistības

12 200 000

CHF

Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrija

Starpniekinstitūcija

Neattiecas

Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)

Pamatojoties uz

iepriekšējo pieredzi, kas gūta saistībā ar Šveices sadarbības

programmas pirmā perioda finanšu atbalstu, tiks meklētas

sadarbības iespējas ar Šveices ekspertiem.

Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika

Iepriekš noteiktā projekta atrašanās vieta ir stipri

piesārņotā vieta ārpus lielajām pilsētām esošajā

Aizkraukles novadā, un tā īstenotājs ir Valsts vides

dienests vai cita attiecīga institūcija.

Atlikušo līdzekļu izmantošanai (ja attiecināms) var tikt

identificētas citas piesārņotas vietas.

xi) Veselība un sociālā

aizsardzība

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti

atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums

Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā

Atbalsta pasākuma veids

Programma

Mērķi

Uzlabot diagnostiku,

ārstēšanu un dzīvi bērniem, kas slimo ar vēzi un retām

slimībām, nodrošinot aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu

centrētu un daudzdisciplināru pieeju.

Stratēģiskais fokuss

Programma saskanēs ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu

2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm

2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm

2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu

onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam, un

tās mērķis būs:

• uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti

bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām;

• nodrošināt veselības aprūpes nepārtrauktību, stiprinot

pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu

izmantošanu onkoloģijas jomā.

Izmantojot vienotu pieeju, programma var būt īstenota

vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp kapacitātes

stiprināšanā un uz pacientu orientētā aprūpē, lai

sagatavotu medicīnisko personālu un stiprinātu uz pacientu

orientētas iniciatīvas, kas ietver visu tās aprūpes

nepārtrauktību, kura nepieciešama ar vēzi un retām slimībām

slimojošiem bērniem.

Klīniskās un laboratoriju kapacitātes stiprināšana,

aktīvi iesaistoties starptautiskajos klīniskajos

pētniecības tīklos, ir priekšnoteikums uzlabotiem

diagnostikas un ārstēšanas protokoliem.

Sinerģijā ar Veselības aprūpes attīstības centra

infrastruktūras projektu attīstīt personalizētas ārstēšanas

programmas un klīniskos ārstēšanas ceļus bērnu onkoloģijas

un reto slimību jomā, īstenojot daudznozaru sadarbību starp

ekspertiem un palielinot patoloģijas un molekulāro

laboratoriju pakalpojumu spējas.

Ilgtermiņa uzraudzības sistēmas izveide, izveidojot

galveno "uzraudzības komandu" un pakalpojumus,

tostarp inovatīvas un digitalizētas sistēmas

izstrādāšana.

Ģeogrāfiskais fokuss - valsts līmenis, bet ar

potenciāliem sadarbības pasākumiem reģionālā vai

starptautiskā līmenī.

Šveices indikatīvās saistības

7 500 000

CHF

Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs

Veselības

ministrija

Starpniekinstitūcija

Neattiecas

Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)

Šveices ekspertu

institūcijas klīniskās un sabiedrības veselības jomās,

piemēram, bērnu onkohematoloģijas un molekulārās audzēju

diagnostikas jomā.

Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika

Tiek plānots viens

iepriekš noteikts projekts, ko īstenos Bērnu klīniskā

universitātes slimnīca.

4. Īpaši saņēmējvalsts noteikumi un

procedūras

Šveice un Latvija vienojas par turpmāk uzskaitītajiem

īpašajiem noteikumiem, atkāpjoties no Noteikumu normām vai grozot

/ papildinot / konkretizējot tās.

4.1. Dokumentus un saraksti, kas saņēmējvalstij ir

jāiesniedz Šveicei saskaņā ar Noteikumiem, tostarp maksājuma

pieprasījumu, var parakstīt, izmantojot elektronisko parakstu.

Tomēr šī vienošanās neattiecas uz audita ziņojumiem.

4.2. Noteikumu 3.5. panta 1. un 2. punkts tiek

aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"1. Maksājumu iestāde veic atbilstošu sadarbības

programmas finanšu kontroli. Konkrētāk, tā nodrošina, ka VI

Tehniskā atbalsta gadījumā un programmas apsaimniekotāji piemēro

saņēmējvalsts standartus un procedūras attiecībā uz publisko

finansējumu.

2. Maksājumu iestāde pēc Ietvarlīguma parakstīšanas atver

atsevišķu bankas kontu, uz kuru Šveice veic finanšu atbalsta

atmaksu."

4.3. Noteikumu 4.1. panta 4. punkts tiek

izteikts šādā redakcijā:

"4. Programmas komponentus, kas atlasīti pēc atbalsta

pasākuma līguma noslēgšanas, apstiprinās programmas

apsaimniekotājs, un tie ir arī jāapstiprina Šveicei."

4.4. Saskaņā ar Noteikumu 4.5. panta 1. punktu

atbalsta pasākumiem konsultatīvās komitejas neveido, ja vien

programmas komponentu atlases process ir atklāts un godīgs un

Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība var piedalīties šajā

procesā kā novērotājs.

4.5. Atbalsta pasākumu īstenošanas līgumi tiek aizstāti

ar valsts tiesību aktiem un citiem dokumentiem, kurus izskata

Ministru kabinets. Attiecīgi 1.3. panta x) apakšpunkts, 4.9.

pants un 6.8. panta 2. punkts nav piemērojams un granta

atbalsta noteikumus, kā arī attiecīgo pušu funkcijas un

pienākumus nosaka valsts tiesību aktos un citos Šveices

sadarbības programmas otro periodu reglamentējošos dokumentos, ko

izskata Ministru kabinets. Tajos jo īpaši iekļauj nosacījumus,

kas nodrošina, ka programmas apsaimniekotājs apņemas pilnībā

ievērot Ietvarlīguma 2. pantā norādītos sadarbības

programmas tiesisko regulējumu veidojošos nosacījumus, kas

attiecas uz attiecīgās programmas ieviešanu, tostarp pildīt visus

pienākumus, kas paliek spēkā pēc programmas pabeigšanas. Tajos

iekļauj skaidru atsauci uz Noteikumiem. Tajos var būt ietverti

arī nosacījumi partnerībai ar Šveici atbalsta pasākumā vai

Šveices ekspertu iesaistei, ja attiecināms.

4.6. Puses vienojas, ka Noteikumu 4.11. panta 1., 2.

un 5. punkta precizējumi un atkāpes no šiem punktiem tiks

izklāstītas atbalsta pasākuma līgumos.

4.7. Noteikumu 10.1. panta 1. un 2. punkts tiek

aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"1. Saņēmējvalsts izveido vispusīgu uzraudzības un

izvērtēšanas plānu, kurā izklāstītas plānotās pārbaudes uz

vietas, kā arī citas pārbaudes un izvērtējumi. Šajā plānā paredz

arī vispārējās sadarbības programmas novērtēšanas iespējas.

2. VI iekļauj uzraudzības un izvērtēšanas plānu, kas minēts šā

panta 1. punktā, sadarbības programmas gada pārskatā par to gadu,

kad tika parakstīts attiecīgais atbalsta pasākuma

līgums."

4.8. Noteikumu 10.2. panta 2. punkts tiek

aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"2. Neskarot uzraudzību, ko īsteno saņēmējvalsts, Šveicei

vai jebkurai tās izraudzītai trešai personai ir tiesības apmeklēt

atbalsta pasākumus to īstenošanas vietās, veikt visaptverošu

novērtējumu, un tai jānodrošina pilnīga piekļuve visiem ar

atbalsta pasākumiem saistītajiem dokumentiem un informācijai.

SCO divas nedēļas iepriekš informē VI par jebkādu plānoto

pārbaudi uz vietas. Saņēmējvalsts pēc pieprasījuma nodrošina, ka

Šveices pārstāvjus pavada atbilstošs personāls un ka viņiem tiek

sniegta nepieciešamā palīdzība."

4.10. Konkretizējot Noteikumu 11.3. panta 2. un 3.

punktu, vadošā iestāde, ziņojot par jaunām iespējamām vai

faktiskām neatbilstībām, kuru apmērs nepārsniedz 10 000 CHF,

izmanto ar Šveici saskaņotu vienkāršotu veidlapu, kurā norāda

attiecīgajā ceturksnī atklātās neatbilstības.

4.11. Saskaņā ar Noteikumu 3.3. panta 11. punktu un

3.4. panta 2. punktu vadošā iestāde deleģē programmas

apsaimniekotājam šādu uzdevumu izpildi:

• izveidot un vadīt Atbalsta pasākuma vadības komiteju

atbilstoši Noteikumu 4.11. pantam;

• izpildīt pēcuzraudzības pienākumus atbilstoši Noteikumu

4.15. panta 2. un 3. punktam;

• pārbaudīt rēķinus un pamatojošos dokumentus, kas saņemti no

programmas komponentu īstenotājiem saskaņā ar Noteikumu 6.8.

panta 3. punktu;

• nodrošināt Noteikumu 7.2. pantā noteikto pienākumu

izpildi;

• veikt pārbaudes īstenošanas vietās, lai uzraudzītu iznākuma

un rezultātu sasniegšanas virzību atbilstoši saskaņotiem

rādītājiem, sākotnējiem un sasniedzamajiem rādītājiem saskaņā ar

Noteikumu 10.2. pantu;

• veikt atbalsta pasākuma noslēguma izvērtējumu, kā noteikts

atbalsta pasākuma līgumā un saskaņā ar Noteikumu 10.3.

pantu.

4.12. Konkretizējot Noteikumu 6.8. panta 3.

punktu un 8.2. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu:

maksājumu iestāde izdevumu sertifikācijas nolūkā, pamatojoties uz

riska novērtējumu, veic kontroles pasākumus tikai attiecībā uz

Tehnisko atbalstu un programmas apsaimniekotāju administrēšanas

izdevumiem. Maksājumu iestāde pārbauda no programmas

apsaimniekotājiem saņemtos rēķinus un pamatojošos dokumentus

attiecībā uz programmas apsaimniekotāja administratīvo izdevumu

attiecināmību, pārbauda dokumentācijas atbilstību, ciktāl tas

nepieciešams, lai gūtu pamatotu pārliecību par notikušo darījumu

likumību un pareizību. Maksājumu iestāde pārliecinās, ka,

pamatojoties uz informāciju, ko programmas apsaimniekotājs

sniedzis maksājumu iestādei, nav iespējams konstatēt

dubultfinansēšanu.

Ja pastāv pretrunas starp Noteikumiem un šiem īpašajiem

noteikumiem, piemēro šā pielikuma īpašos noteikumus.