1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā turpmāk minētos terminus lieto šādā

nozīmē:

a) līgumslēdzējas puses "valsts tiesību akti" ir šīs

līgumslēdzējas puses teritorijā spēkā esošu valsts līmeņa vai

vietējo likumu un noteikumu kopums;

b) "apdzīvota vieta" ir vieta, kurā iebraukšana un

izbraukšana ir apzīmēta ar ceļa zīmēm vai citādi noteikta valsts

tiesību aktos1;

2 Sk. vēri.

c) "ceļš" ir visa jebkurai publiskai satiksmei

pieejama ceļa vai ielas daļa;

d) "brauktuve" ir tā ceļa daļa, kuru parasti izmanto

transportlīdzekļi; ceļam var būt vairākas brauktuves, kas ir

skaidri nodalīta cita no citas ar, piemēram, sadalošo joslu vai

ar līmeņa starpību;

e) "braukšanas josla" ir jebkura no garenvirziena

joslām, kādās brauktuve ir sadalāma, neatkarīgi no tā, vai tā ir

apzīmēta ar ceļa garenapzīmējumu, kura ir pietiekami plata, lai

pa to varētu pārvietoties mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav

motocikli;

e) bis "velosipēdu braucamā josla" ir

velosipēdiem paredzēta brauktuves daļa; velosipēdu braucamā josla

ir atdalīta no pārējās brauktuves ar garenvirziena ceļa

apzīmējumu;

e) ter "veloceļš" ir atsevišķs velosipēdiem

paredzēts ceļš vai ceļa daļa ar atbilstošām ceļa zīmēm; veloceļu

atdala no citiem ceļiem vai no tā paša ceļa citām daļām ar

norobežojošiem līdzekļiem;

f) "krustojums" ir viena līmeņa ceļu krustošanās

vieta, savienojums vai dakšveida sazarojums, kurā ietilpst arī

atklātā platība, ko veido šāda krustošanās vieta, savienojums vai

dakšveida sazarojums;

g) "pārbrauktuve" ir jebkura viena līmeņa ceļa un

dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļa krustošanās vieta;

h) "automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši projektēts

un būvēts motorizētai satiksmei un kas neapkalpo tā malās esošos

īpašumus, un kas:

i) izņemot īpašas vietas vai pagaidu stāvokli, ir nodrošināts

ar atsevišķām brauktuvēm abos satiksmes virzienos, ko citu no

cita atdala vai nu ar sadalošo joslu, kura nav paredzēta

satiksmei, vai izņēmuma gadījumā ar citiem līdzekļiem;

ii) nekrustojas vienā līmenī ar citu autoceļu, dzelzceļa vai

tramvaja sliedēm, gājēju ceļu un

iii) ir īpaši apzīmēts kā automaģistrāle;

i) transportlīdzeklis uzskatāms par:

i) "apstājušos", ja tas ir nekustīgs uz laiku, kas

ir nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas vai iekrautu

vai izkrautu preces, un

ii) "novietotu stāvvietā", ja tas ir nekustīgs cita

iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai izvairītos no sadursmes ar citu

ceļa lietotāju vai šķērsli vai ievērotu satiksmes noteikumus, un

transportlīdzekļa stāvēšanas laiks ir ilgāks par laiku, kas

nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas, iekrautu vai

izkrautu preces;

Tomēr līgumslēdzējām pusēm ir tiesības par apstājušos uzskatīt

jebkuru transportlīdzekli, kas ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā

noteikts ii) apakšpunktā, ja vien laika posms, kurā tas ir

nekustīgs, nepārsniedz valsts tiesību aktos noteikto termiņu, un

par novietotu stāvvietā uzskatīt jebkuru transportlīdzekli, kas

ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā noteikts i) apakšpunktā, ja laika

posms, kurā tas ir nekustīgs, pārsniedz valstu tiesību aktos

noteikto;

j) "velosipēds" ir jebkurš transportlīdzeklis, kam

ir vismaz divi riteņi un kam par dzinējspēku tiek izmantota tikai

uz transportlīdzekļa esošo personu muskuļu enerģija, kas it īpaši

tiek radīta ar pedāļiem vai rokas sviru;

k) "mopēds" ir divriteņu vai trīsriteņu

transportlīdzeklis, kas apgādāts ar iekšdedzes motoru, kura darba

tilpums nepārsniedz 50 cm3 un maksimālais paredzētais

ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā (mph)). Tomēr

līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem var

neuzskatīt par mopēdiem transportlīdzekļus, kuriem nav velosipēda

īpašību attiecībā uz to lietošanu, jo īpaši iespējas izmantot

pedāļu piedziņu, vai kuru maksimālais projektētais ātrums, masa

vai kāds no dzinēja raksturojumiem pārsniedz noteiktas robežas.

Šī definīcija neliedz līgumslēdzējām pusēm uzskatīt mopēdus par

velosipēdiem, kad tās piemēro savus ceļu satiksmes jomā spēkā

esošos tiesību aktus;

l) "motocikls" ir ar motoru aprīkots divriteņu

transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Līgumslēdzējas puses

savos valsts tiesību aktos par motocikliem var uzskatīt arī

trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg.

Termins "motocikls" neietver mopēdus, lai gan

līgumslēdzējas puses saistībā ar šo konvenciju var uzskatīt

mopēdus par motocikliem, ja tās par to paziņo saskaņā ar šīs

konvencijas 46. panta 2. punktu3;

m) "mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš sava

motora spēku izmantojošs transportlīdzeklis, izņemot mopēdu to

līgumslēdzēju pušu teritorijā, kuras neuzskata mopēdus par

motocikliem, un izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa

sliedēm;

n) "transportlīdzeklis" ir jebkura ierīce, kas

parasti tiek izmantota personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai

personu vai preču pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai pa

ceļu. Šis termins attiecas arī uz trolejbusiem, proti, uz

transportlīdzekļiem, kas savienoti ar elektriskās strāvas

vadītāju un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neattiecas uz tādiem

transportlīdzekļiem kā traktortehnika, kas tikai atsevišķos

gadījumos tiek izmantoti personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu

vai personas vai preces pārvadājošu transportlīdzekļu

vilkšanai;

o) "piekabe" ir transportlīdzeklis, ko velk

mehāniskais transportlīdzeklis, un šis termins attiecas arī uz

puspiekabēm;

p) "puspiekabe" ir tāda piekabe, kas projektēta tā,

lai to varētu sakabināt ar transportlīdzekli tādā veidā, ka tā

daļēji atbalstās uz mehāniskā transportlīdzekļa un ievērojama tās

masas daļa un tās kravas masas daļa balstās uz mehāniskā

transportlīdzekļa;

q) "vadītājs" ir persona, kas vada transportlīdzekli

(tostarp velosipēdu) vai pavada lopus pa vienam vai ganāmpulkā,

vai vada pajūgu, vai iejūdz vai apseglo dzīvniekus uz ceļa;

r) "pilnā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa

maksimālā slodzes masa, kādu atļāvusi kompetenta iestāde valstī,

kurā transportlīdzeklis reģistrēts;

s) "faktiskā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa

masa, kad tajā atrodas apkalpes locekļi un pasažieri;

t) "kustības virziens" un "saskaņā ar kustības

virzienu" ir kustība pa labo pusi, ja saskaņā ar valsts

tiesību aktiem transportlīdzekļa vadītājam pretimbraucošais

transportlīdzeklis jāpalaiž gar savu kreiso pusi; citā gadījumā

šis izteiciens nozīmē kustību pa kreiso pusi;

u) prasība, ka vadītājam "jādod ceļš" citiem

transportlīdzekļiem nozīmē to, ka viņš nedrīkst turpināt vai

atsākt kustību uz priekšu vai manevru, ja ar šo darbību viņš

varētu likt citu transportlīdzekļu vadītājiem strauji mainīt šo

transportlīdzekļu virzienu vai ātrumu.

v) Sk. 4. vēri.4