23. pants

Signāli

transportlīdzekļu kustības regulēšanai

1. Neskarot šā panta 12. punktu, turpmāk ir norādītas vienīgās

gaismas, kas var tikt lietotas kā satiksmi regulējoši gaismas

signāli, izņemot tos, kas paredzēti tikai sabiedriskajiem

pasažieru transportlīdzekļiem, un izklāstīta šo gaismas signālu

nozīme:

a) nemirgojošas gaismas:

i) zaļā gaisma nozīmē to, ka satiksme var turpināt kustību;

tomēr satiksmi regulējošā zaļā gaisma krustojumā neatļauj

vadītājiem ceļu turpināt, ja krustojums ir tik pārpildīts

virzienā, kurā viņi brauc, ka tad, ja viņi iebrauktu krustojumā,

viņi nespētu to atbrīvot, mainoties nākošajai fāzei;

ii) sarkanā gaisma nozīmē to, ka satiksme nevar turpināt

kustību; transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stoplīniju vai tad,

ja tādas līnijas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas,

vai tad, ja luksofors ir novietots krustojuma vidū vai krustojuma

pretējā pusē, nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju

pārejas krustojumā;

iii) dzeltenā gaisma var būt iedegta atsevišķi vai kopā ar

sarkano gaismu; kad tā iedegas atsevišķi, tad tā nozīmē, ka

neviens transportlīdzeklis nedrīkst šķērsot stoplīniju vai

virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, izņemot gadījumus, kad

tas atrodas tik tuvu stoplīnijai vai luksoforam, ka, gaismai

iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apstādināt

pirms stoplīnijas vai luksofora atrašanās vietas. Ja luksofors

atrodas krustojuma vidū vai krustojumam pretējā pusē, dzeltenās

gaismas iedegšanās nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst

iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārējas pie

krustojuma, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu pārejai

vai krustojumam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams

transportlīdzekli droši apturēt pirms krustojuma vai gājēju

pārejas. Iedegoties kopā ar sarkano gaismu, dzeltenās gaismas

signāls norāda, ka signāls tūlīt mainīsies, taču neatceļ sarkanās

gaismas norādīto kustības aizliegumu;

b) mirgojošas gaismas:

i) sarkana mirgojoša gaisma vai divas pamīšus mirgojošas

gaismas, no kurām viena iedegas tad, kad otra ir nodzisusi, un

kuras uzstādītas uz viena balsta vienā augstumā un pavērstas

vienā virzienā, nozīmē, ka transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot

stoplīniju vai tad, ja tādas nav, virzīties aiz luksofora

atrašanās vietas; šīs gaismas var lietot tikai pie dzelzceļa

pārbrauktuvēm, uzbrauktuvēm uz paceļamiem tiltiem vai prāmju

piestātnēm un tam, lai norādītu, ka satiksme nevar turpināt

kustību, jo uz ceļa izbrauc ugunsdzēsēju automašīnas vai tuvojas

lidmašīna, kas šķērsos ceļu nelielā augstumā;

ii) viena mirgojoša dzeltena gaisma vai divas pārmaiņus

mirgojošas dzeltenas gaismas nozīmē to, ka vadītāji ceļu var

turpināt, bet ar īpašu piesardzību.

2. Trīskrāsu signālu sistēmu veido no trim nemirgojošām

gaismām, kas ir attiecīgi sarkana, dzeltena un zaļa gaisma; zaļā

gaisma drīkst iedegties tikai tad, kad ir izdzisusi sarkanā un

dzeltenā gaisma.

3. Divkrāsu signālu sistēmu veido no nemirgojošas sarkanas

gaismas un nemirgojošas zaļas gaismas. Sarkanā gaisma nedrīkst

būt iedegta vienlaikus ar zaļo gaismu. Divkrāsu signālu sistēmu

lieto vienīgi pagaidu ietaisēs, ievērojot šīs konvencijas 3.

panta 3. punktā noteikto termiņu attiecībā uz iepriekšējo ietaišu

nomaiņu.

3. bis a) Šīs konvencijas 6. panta 1., 2. un 3. punkta

prasības attiecībā uz ceļa zīmēm piemēro attiecībā uz to

luksoforu signāliem, kas nav luksofori, kurus lieto pie dzelzceļa

pārbrauktuvēm.

b) Luksoforu signāli krustojumos novietojami pirms krustojuma

vai virs krustojuma tā vidū; tie var tikt atkārtoti krustojuma

tālākajā pusē un/vai vadītāja acu līmenī.

c) Papildus valsts tiesību aktos ieteicams noteikt, ka

luksoforu signāli:

i) novietojami tā, lai netraucētu pa brauktuvi braucošos

transportlīdzekļus un, ja tie novietoti uz nomales, lai tie pēc

iespējas mazāk traucētu gājējus;

ii) būtu viegli pamanāmi no attāluma un skaidri saprotami ceļa

lietotājiem, kas tiem tuvojas, un

iii) būtu standartizēti katras līgumslēdzējas puses teritorijā

attiecībā uz dažādām ceļu kategorijām.

4. Trīskrāsu un divkrāsu luksoforus, kas minēti šā panta 2. un

3. punktā, var novietot vertikāli vai horizontāli.

5. Gadījumos, kad luksofors ir novietots vertikāli, sarkanā

gaisma tiek novietota pašā augšā; ja luksofors ir novietots

horizontāli, sarkanā gaisma tiek novietota satiksmes kustībai

pretējā pusē.

6. Trīskrāsu sistēmā dzeltenā gaisma tiek novietota vidū.

7. Visiem luksoforu signāliem trīskrāsu un divkrāsu sistēmās,

kas minētas šā panta 2. un 3. punktā, jābūt apaļiem. Tāpat arī

sarkanās mirgojošās gaismas signāliem, kas minēti šā panta 1.

punktā, ir jābūt apaļiem.

8. Mirgojošas dzeltenas gaismas luksofors var tikt uzstādīts

atsevišķi; nelielas satiksmes intensitātes apstākļos šāds gaismas

signāls var tikt lietots arī trīskrāsu luksofora vietā.

9. Trīskrāsu sistēmā sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas var

aizvietot ar tādas pašas krāsas bultām uz melna fona. Iedegtām

bultām ir tāda pati nozīme kā gaismām, bet aizliegums vai atļauja

attiecas tikai uz bultas vai bultu norādīto virzienu. Bultām, kas

nozīmē, ka satiksme drīkst vai nedrīkst turpināt kustību, jābūt

vērstām uz augšu. Var izmantot arī melnas bultas uz sarkana,

dzeltena vai zaļa fona. Tām ir tāda pati nozīme kā iepriekš

minētājām bultām.

10. Gadījumā, kad trīskrāsu sistēmas luksoforam ir viena vai

vairākas zaļās gaismas papildsekcijas ar vienu vai vairākām

bultām, šādas papildsekcijas bultas vai bultu iedegšanās

neatkarīgi no tā, kāda gaisma deg luksoforā tajā brīdī, nozīmē,

ka transportlīdzekļi var braukt bultas vai bultu norādītajos

virzienos; tas nozīmē arī to, ka transportlīdzekļiem, kas atrodas

joslā, kura paredzēta satiksmei bultas norādītajā virzienā vai

virzienā, kādā tiek pieprasīts, lai šie transportlīdzekļi dotos,

ir jāvirzās norādītajā virzienā, ja apstājoties tie varētu

aizsprostot tajā pašā joslā aizmugurē esošo transportlīdzekļu

kustību, vienmēr esot spēkā noteikumam, ka ir jāpalaiž garām

transportlīdzekļi, kas virzās tajā satiksmes plūsmā, kurai tie

gatavojas pievienoties, un ka nedrīkst tikt apdraudēti

gājēji.

Šos papildu zaļās gaismas signālus vēlams novietot vienā

līmenī ar parasto zaļo gaismu.

11. a) Tur, kur zaļās vai sarkanās gaismas signāls ir

novietots virs braukšanas joslas, kas apzīmēta ar

garenapzīmējumu, uz brauktuves, kurai ir vairāk nekā divas

joslas, sarkanā gaisma nozīmē to, ka transportlīdzekļi nedrīkst

braukt pa joslu, virs kuras tā novietota, un zaļā gaisma nozīmē

to, ka transportlīdzekļi drīkst braukt pa šo joslu. Sarkanajai

gaismai, kas ir šādi novietota, jābūt divu slīpu krustojošos

līniju formā, savukārt zaļajai gaismai - bultas formā ar smaili

uz leju.

b) Ja kompetentās iestādes uzskata, ka nepieciešams

"starpposma" vai "pārejas" gaismas signāls,

tam jābūt dzeltenas vai baltas bultas formā, kuras smaile vērsta

pa diagonāli uz leju pa labi vai kreisi, vai divu šādu bultu

formā, kuras vērstas katrā virzienā; šīs bultas var būt

mirgojošas. Šīs dzeltenās vai baltās bultas nozīmē to, ka

attiecīgā josla tiks slēgta satiksmei un ka ceļa lietotājiem no

šīs joslas jāpārkārtojas uz joslu bultas norādītajā virzienā.

14 Sk. vēri.

12. Valstu tiesību aktos var paredzēt, ka pie noteiktām

dzelzceļa pārbrauktuvēm ierīkojams lēni mirgojošs vāji baltas

(mēness) gaismas signāls, kas nozīmē to, ka transportlīdzekļi var

turpināt braukt.

13. Gadījumos, kad luksoforu signāli attiecas tikai uz

velosipēdistiem, šis ierobežojums var tikt paskaidrots, ja tas ir

nepieciešams, lai izvairītos no pārpratumiem, signālā ievietojot

velosipēda siluetu vai lietojot maza izmēra signālu, kas

papildināts ar taisnstūrveida plāksni ar velosipēda attēlu.