56. pants
Strīdu izšķiršana
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Strīda gadījumā starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu piemērošanas interpretāciju attiecīgās dalībvalstis vispirms cenšas strīdu izšķirt sarunu ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles, iekļaujot labos pakalpojumus, starpniecību vai pušu samierināšanu. Tas, ja neizdodas panākt vienošanos, neatbrīvo strīda Puses no atbildības turpināt meklēt strīda atrisinājumu.
2. Ja strīds nav izšķirts ar šā panta 1. punktā aprakstītajiem līdzekļiem, attiecīgās dalībvalstis var vienoties vērsties strīda jautājumā pie ģenerāldirektora, kas dara visu iespējamo tā izšķiršanai.
3. Dalībvalsts jebkurā laikā var rakstiski paziņot ģenerāldirektoram, ka tā akceptē lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu attiecībā uz visiem strīdiem attiecībā uz šo noteikumu, kuru Puse tā ir, interpretāciju vai piemērošanu vai attiecībā uz konkrētu strīdu attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti, kas akceptē to pašu pienākumu. Šķīrējtiesa lietu izskata saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātajiem noteikumiem starptautisku organizāciju un valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, kas ir piemērojami laikā, kad ir pieprasīta lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Dalībvalstis, kas piekritušas akceptēt lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu, akceptē šķīrējtiesas nolēmumu kā saistošu un galīgu. Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā par šādu darbību informē Pasaules Veselības asambleju.
4. Šie noteikumi neskar dalībvalstu pušu tiesības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuru Puses tās var būt, izmantot citu starpvaldību organizāciju strīdu izšķiršanas mehānismus vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem izveidotus strīdu izšķiršanas mehānismus.
5. Strīda gadījumā starp PVO un vienu vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu jautājumu iesniedz Pasaules Veselības asamblejai.