5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa,
kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem,
otrajiem mehāniķiem un visām tām personām, kas ir tieši
atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, kravas
iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu un par korpusa atveru
noslēgšanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, nodrošina
V/2. noteikuma 9. punktā paredzēto apmācību par
pasažieru un kravas drošību un korpusa integritāti, kuras
rezultātā viņi ir ieguvuši vismaz saviem pienākumiem un
atbildībai atbilstošas prasmes, kas uzskaitītas turpmāk.
Iekraušanas un iekāpšanas
procedūras
5.1. Prasme pareizi piemērot kuģim noteiktās procedūras
attiecībā uz:
5.1.1. transportlīdzekļu, dzelzceļa vagonu un citu kravas
transporta vienību, kā arī ar tām saistītā aprīkojuma iekraušanu
un izkraušanu;
5.1.2. rampu nolaišanu un pacelšanu;
5.1.3. paceļamo transportlīdzekļu klāju uzstādīšanu un
nostiprināšanu un
5.1.4. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot
personām ar invaliditāti un personām, kam nepieciešama
palīdzība.
Bīstamo kravu pārvadāšana
5.2. Prasme piemērot visus īpašos drošības pasākumus,
procedūras un prasības attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu uz
ro-ro pasažieru kuģiem.
Kravu nostiprināšana
5.3. Prasme:
5.3.1. pareizi piemērot Kravu drošas kraušanas un
nostiprināšanas kodeksa prasības transportlīdzekļiem, dzelzceļa
vagoniem un citām pārvadātajām kravas transporta vienībām un
5.3.2. pareizi izmantot kravas nostiprināšanas aprīkojumu un
nodrošinātos materiālus, ņemot vērā to lietojuma
ierobežojumus.
Noturības, galsveres un slodžu
aprēķini
5.4. Prasme:
5.4.1. pareizi izmantot pieejamo informāciju par noturību un
slodzēm;
5.4.2. aprēķināt noturību un galsveri dažādiem iekraušanas
apstākļiem, izmantojot pieejamās noturības aprēķināšanas ierīces
vai datorprogrammas;
5.4.3. aprēķināt klāju slodžu koeficientus un
5.4.4. aprēķināt balasta un degvielas pārvietošanas ietekmi uz
noturību, galsveri un slodzēm.
Korpusa atveru atvēršana,
aizvēršana un nostiprināšana
5.5. Prasme:
5.5.1. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas
attiecībā uz priekšgala, pakaļgala vai sānu durvju un rampu
atvēršanu, aizvēršanu un nostiprināšanu, un pareizi ekspluatēt ar
tām saistītās sistēmas, un
5.5.2. veikt korpusa atveru pienācīgas hermetizācijas
apskates.
Ro-ro klāja atmosfēra
5.6. Prasme:
5.6.1. izmantot aprīkojumu, ja tāds uzstādīts, lai uzraudzītu
atmosfēru ro-ro kravas telpās, un
5.6.2. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas
attiecībā uz ro-ro kravas telpu ventilēšanu transportlīdzekļu
iekraušanas un izkraušanas laikā, reisa laikā un avārijas
situācijās.
A-V/2-1. tabula
Minimālā
kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pasažieru pūļa
vadības apmācību
1. sleja
2. sleja
3. sleja
4. sleja
Kompetence
Zināšanas,
izpratne un prasmes
Metodes
kompetences pierādīšanai
Kompetences novērtēšanas kritēriji
Piedalīties kuģa avārijas
rīcības plānu un avārijas procedūru īstenošanā, lai sapulcētu
un evakuētu pasažierus
To kuģa avārijas rīcības plānu, instruktāžu un procedūru
pārzināšana, kas saistītas ar pasažieru vadību un
evakuēšanu.
Zināšanas par piemērojamajām pūļa vadības metodēm un
atbilstošo aprīkojumu, kas jāizmanto, lai palīdzētu
pasažieriem avārijas situācijā.
Trauksmju saraksta un avārijas norādījumu
pārzināšana.
Tādu pierādījumu novērtēšana,
kas iegūti apmācībās un/vai instruktāžās.
Adekvātu un noteiktajām
procedūrām atbilstošu darbību veikšana avārijas
gadījumā.
Sniegt palīdzību pasažieriem
ceļā uz pulcēšanās vietām un vietām iekāpšanai
glābšanas līdzekļos
Prasme dot skaidrus, nomierinošus rīkojumus.
Prasme vadīt pasažierus gaiteņos, kāpņu telpās un
ejās.
Prasme nodrošināt, lai netiktu aizsprostoti evakuācijas
ceļi, un izpratne par to, kāpēc tas ir svarīgi.
To metožu pārzināšana, kas domātas, lai evakuētu
personas ar invaliditāti un personas, kam nepieciešama
īpaša palīdzība.
Pasažieru dzīvojamo telpu un sabiedrisko telpu
pārmeklēšanas metožu pārzināšana.
Prasme vadīt pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu
uzmanību veltot personām ar invaliditāti un personām, kam
nepieciešama palīdzība.
Izpratne par efektīvu pasažieru pulcināšanas procedūru
nozīmīgumu, tostarp:
1. kārtības saglabāšanas nozīmīgums;
2. prasme izmantot procedūras panikas mazināšanai un
nepieļaušanai;
3. prasme attiecīgā gadījumā izmantot pasažieru
sarakstus evakuēto personu skaitīšanai;
4. pasažieru pēc iespējas piemērotāka apģērba nozīmīgums
pulcēšanās laikā, un
5. prasme pārbaudīt, vai pasažieri ir pareizi
uzvilkuši glābšanas vestes.
Tādu pierādījumu novērtēšana,
kas iegūti praktiskās apmācībās un/vai instruktāžās.
Rīcība ir saskaņā ar avārijas
rīcības plāniem, instruktāžām un procedūrām. Indivīdiem,
avārijas vienībām un pasažieriem tiek sniegta precīza,
būtiska un savlaicīga informācija.
A-V/2-2. tabula
Minimālā
kompetences standarta specifikācija attiecībā uz apmācību par
krīzes situāciju vadību un cilvēku uzvedību
1. sleja
2. sleja
3. sleja
4. sleja
Kompetence
Zināšanas,
izpratne un prasmes
Metodes
kompetences pierādīšanai
Kompetences novērtēšanas kritēriji
Izstrādāt kuģa avārijas
procedūras
Zināšanas par:
1. kuģa vispārējo uzbūvi un izkārtojumu;
2. darba drošības noteikumiem;
3. avārijas rīcības plāniem un procedūrām.
To principu svarīgums, kuri jāizmanto konkrētajam kuģim
specifisku avārijas procedūru izstrādei, tostarp:
1. nepieciešamība iepriekš izstrādāt kuģa avārijas
procedūru plānus un veikt mācību trauksmes;
2. nepieciešamība nodrošināt, lai viss personāls zinātu
iepriekš izstrādātās avārijas procedūras un tās pēc
iespējas stingrāk ievērotu avārijas situācijas
gadījumā.
Tādu pierādījumu izvērtēšana,
kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās, kurās apgūst
vienu vai vairākus iepriekš izstrādātos avārijas situācijas
plānus, un praktiskā demonstrācijā.
Kuģa avārijas procedūras
nodrošina vajadzīgo gatavību reaģēt avārijas situācijās.
Optimizēt resursu
izmantošanu
Prasme optimizēt resursu izmantošanu, ņemot vērā:
1. iespējamību, ka resursi, kas ir pieejami avārijas
situācijā, var būt ierobežoti;
2. nepieciešamību pilnībā izmantot tūlīt pieejamo
personālu un aprīkojumu un vajadzības gadījumā
improvizēt.
Prasme organizēt reālistiskas mācību trauksmes, lai
uzturētu pastāvīgu gatavību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta
no pasažieru kuģu iepriekšējām avārijām; apspriede pēc
mācību trauksmes.
Tādu pierādījumu izvērtēšana,
kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un
apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību
trauksmēs.
Avārijas rīcības plāni optimizē pieejamo resursu
izmantošanu.
Uzdevumu un atbildības sadale atbilst atsevišķu personu
kompetencei.
Komandu un atsevišķu personu funkcijas un pienākumi ir
skaidri noteikti.
Vadīt rīcību avārijas
situācijās
Prasme veikt sākotnēju novērtējumu un efektīvi reaģēt
avārijas situācijās saskaņā ar izstrādātajām avārijas
procedūrām.
Vadītāja prasmes
Prasme vadīt citus un dot norādījumus avārijas
situācijās, tostarp nepieciešamība:
1. rādīt piemēru avārijas situācijās;
2. koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu, jo avārijas
situācijā ir jārīkojas ātri;
3. motivēt, uzmundrināt un nomierināt pasažierus un
pārējo personālu.
Stresa kontrole
Prasme noteikt to simptomu parādīšanos, kas liecina par
pārmērīgu personīgo spriedzi un pārējo kuģa avārijas
vienības locekļu spriedzi.
Izpratne par to, ka avārijas situāciju radītais stress
var ietekmēt atsevišķu personu rīcību un viņu spēju ievērot
sniegtās instruktāžas un procedūras.
Tādu pierādījumu izvērtēšana,
kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un
apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību
trauksmēs.
Procedūras un pasākumi atbilst noteiktajiem principiem un
plāniem krīzes situācijas vadīšanai uz kuģa.
Mērķi un stratēģija atbilst avārijas situācijas veidam,
tiek ņemti vērā konkrētie apstākļi
un tiek optimāli izmantoti pieejamie resursi.
Apkalpes locekļu darbības palīdz saglabāt kārtību un
kontroli.
Vadīt pasažierus un pārējo
personālu avārijas situācijās
Cilvēku uzvedība un rīcība
Prasme vadīt pasažierus un pārējo personālu avārijas
situācijās, tostarp:
1. izpratne par pasažieru un pārējā personāla
tipiskajiem rīcības modeļiem avārijas situācijās, tostarp
iespējamību, ka:
1.1. parasti nepieciešams kāds laiks, pirms cilvēki
pieņem faktu, ka patiešām ir avārijas situācija;
1.2. dažiem cilvēkiem var sākties panika un to rīcība
var nebūt racionāla, un ka to uztveres spējas var
pasliktināties un viņi var mazākā mērā reaģēt uz
instruktāžām nekā tad, kad nav avārijas situācijas;
2. izpratne, ka pasažieri un pārējie darbinieki var,
piemēram:
2.1. ārkārtas situācijā vispirms sākt meklēt radiniekus,
draugus un/vai savas mantas;
2.2. meklēt drošību savās kajītēs vai citās vietās uz
kuģa, domājot, ka tur var paglābties no briesmām;
2.3. censties nokļūt kuģa augšējās daļās, ja kuģis ir
sasvēries;
3. izpratne par problēmām, ko var radīt panika, ja šķir
ģimenes.
Tādu pierādījumu izvērtēšana,
kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un
apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību
trauksmēs.
Apkalpes locekļu darbības palīdz
saglabāt kārtību un kontroli.
Izveidot un uzturēt efektīvu
saziņu
Prasme izveidot un uzturēt efektīvu saziņu, tostarp:
1. skaidru un kodolīgu instruktāžu un ziņojumu
svarīgums;
2. nepieciešamība veicināt informācijas apmaiņu ar
pasažieriem un pārējo personālu un saņemt no viņiem
informāciju.
Prasme avārijas situācijas laikā pasažieriem un pārējam
personālam sniegt būtisku informāciju, informēt par
vispārējo situāciju un par to, kas viņiem jādara, ņemot
vērā šādus apsvērumus:
1. izmantotajai valodai vai valodām būtu jāatbilst
konkrētajā maršrutā pārvadājamo pasažieru valodai vai
valodām;
2. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar
citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai
pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instruktāžas,
pulcēšanās vietas, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas
ceļi), kad mutvārdu sazināšanās nav praktiski
iespējama;
3. valodas, kurās var tikt paziņoti ārkārtas paziņojumi
avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu
nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes
locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem.
Tādu pierādījumu izvērtēšana,
kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās un praktiskā
demonstrācijā.
Informācija tiek iegūta no visiem pieejamajiem avotiem,
tiek izvērtēta un apstiprināta, cik vien ātri tas
iespējams, un tiek pārskatīta visā avārijas situācijas
laikā.
Indivīdiem, avārijas vienībām un pasažieriem tiek
sniegta precīza, būtiska un laicīga informācija.
Pasažieri tiek informēti par avārijas situācijas veidu
un par to, kas viņiem jādara.
"