12. pants

Tādā mērā, cik 1949.gada Ženēvas Konvencijas par kara upuru aizsardzību vai šīm Konvencijām pievienotie Protokoli attiecas uz konkrētu ķīlnieku sagrābšanas gadījumu, un tādā mērā, cik šīs Konvencijas Dalībvalstīm ir pienākums veikt ķīlnieku sagrābēja kriminālvajāšanu vai izdot to, šī Konvencija neattiecas uz ķīlnieku sagrābšanas gadījumu, ja tas noticis bruņotu konfliktu laikā, kā noteikts 1949.gada Ženēvas Konvencijās un tās Protokolos, tajā skaitā arī tādos bruņotajos konfliktos, kas minēti 1977.gada I Papildus protokola 1.panta 4.daļā, kuros tautas cīnās pret koloniālu apspiestību un citu valstu okupāciju, kā arī pret rasistiskiem režīmiem, īstenojot savas pašnoteikšanās tiesības, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Deklarācijā par starptautisko tiesību principiem attiecībā uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.