10. pants

Sabiedriskā informēšana, apziņa un izglītība

1. Katra Puse savu iespēju robežās veicinās un sekmēs:

(a) politisko un citu lēmumu pieņēmēju apziņas paaugstināšanu attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

(b) visas pieejamās informācijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem nodošanu sabiedrības zināšanai, ievērojot Konvencijas 9.panta 5.punkta noteikumus;

(c) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanas programmu izstrādi un ieviešanu jautājumos par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un mazizglītoto iedzīvotāju grupu izglītošanai par šo piesārņotāju iedarbību uz viņu veselību un pieejamām alternatīvām;

(d) sabiedrības līdzdalību, apskatot jautājumus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, to iedarbību uz veselību un vidi, kā arī adekvātu atbildes reakciju sekmēšanu līdz pat iespējai izteikt savu viedokli nacionālajā līmenī jautājumos, kas izriet no šīs Konvencijas izpildes;

(e) strādnieku, zinātnieku, izglītības iestāžu darbinieku, kā arī tehniskā un vadības personāla apmācību;

(f) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanai paredzēto materiālu izstrādi un apmaiņu nacionālajā un starptautiskajā līmenī;

(g) izglītības un apmācības programmu izstrādi un ieviešanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

2. Katra no Pusēm savu iespēju robežās nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama visa publiskā informācija, kā norādīts 1.punktā un ka šī informācija nav novecojusi.

3. Katra no Pusēm savu iespēju robežās atbalsta rūpnieciskos un profesionālos izmantotājus sniegt informāciju sabiedrībai saskaņā ar 1.punkta noteikumiem nacionālā un, kad piederīgi, subreģionālā, reģionālā un globālā līmenī.

4. Nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Puses var izmantot drošības datu lapas, ziņojumus, masu mēdijus un citus saziņas līdzekļus, kā arī var izveidot informācijas centrus nacionālā un reģionālā mērogā.

5. Katra no Pusēm cenšas apsvērt iespēju attīstīt un ieviest tādus mehānismus kā piesārņotāju izplūdes un pielietošanas reģistrus, lai savāktu un izplatītu informāciju par gada laikā noplūdušo vai apglabāto A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu aptuveno apjomu.