6. pants

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu

īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs

ierobežot īpašuma tiesības. Minētais pants, no vienas puses,

ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības,

proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību

aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī pienākums

noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 21. punktu).

Lieta ir ierosināta par apstrīdētā regulējuma atbilstību visam

Satversmes 105. pantam, tomēr lietā netiek apstrīdēta teritorijas

plānojuma daļas atbilstība minētā panta ceturtajam teikumam. Līdz

ar to Satversmes tiesai nav pamata vērtēt apstrīdēto regulējumu

Satversmes 105. panta ceturtā teikuma aspektā, proti, vērtēt

Pieteikuma iesniedzēja nekustamajam īpašumam noteikto plānoto

(atļauto) teritorijas izmantošanu.

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo

īpašumu pēc saviem ieskatiem, kā arī gūt no tā labumu. Tāpat

minētais Satversmes pants šo pamattiesību izmantošanai nosaka

robežas, proti, īpašuma tiesības nevar tikt izmantotas pretēji

sabiedrības interesēm.

Tādēļ Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai Saistošie

noteikumi Nr. 29 daļā, kas paredz aizsargjoslu ap kompostēšanas

laukumu, aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā

paredzētās tiesības uz īpašumu.