5. pants

Saskaņā ar Elektronisko sakaru

likuma 22.panta trešās daļas 3.punktu elektronisko sakaru

pakalpojuma līgumā ir jāie­tver elektronisko sakaru pakalpojumu

apmaksas kārtība un rēķina piegādes adrese. Bet Elektronisko

sakaru likums neparedz iekļaut līgumā brīdinājuma par pakalpojuma

pārtraukšanu nosūtīšanas adresi, kā arī nenosaka adresi, uz kādu

brīdinājums būtu nosūtāms.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru

likuma 1.panta 22.punktā noteikto "lietotāja" definīciju

lietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa vai

izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Iesniedzējs ir kapitālsabiedrība - juridiska persona

(Komerclikuma 135.panta pirmā daļa), kura izmanto atbildētāja

sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus (balss telefonijas

pakalpojumus). Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu

Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu

sniegšana" 7.punkts paredz brīdināt lietotāju. Noteikumos nav

noteikta prasība brīdinājumu par pakalpojumu pārtraukšanu nosūtīt

uz pakalpojuma sniegšanas vietu vai uz kādu citu adresi.

Komerclikuma 139.pantā noteikts,

ka kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas

kapitālsabiedrības vadība (kapitālsabiedrības sēdeklis). Tātad

lietotājs - juridiska persona ir sasniedzama juridiskajā adresē.

Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja

komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita

korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi,

uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu

korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis,

ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to brīdinājums par

pakalpojumu pārtraukšanu lietotājam - juridiskai personai ir

nosūtāms uz komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi.

Komisija ir secinājusi, ka

normatīvie akti, kas regulē elektronisko sakaru pakalpojumu

sniegšanu, nenosaka prasību elektronisko sakaru komersantam par

elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanu sūtīt brīdinājumus

ierakstīta sūtījuma veidā. Komisija savā darbībā saskaņā ar

likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantu ievēro

vienlīdzības principu. Līdz ar to Komisija nevar noteikt

atsevišķam elektronisko sakaru komersantam savādākas prasības vai

kārtību brīdinājuma par pakalpojuma pārtraukšanu nosūtīšanai nekā

citiem elektronisko sakaru komersantiem, ja Komisijai šādas

tiesības nav noteiktas normatīvajos aktos.

Komisijai, izdodot administratīvo

aktu, ir jāizvērtē lietderības apsvērums un jāievēro samērīguma

princips. Tādējādi labumam, ko sabiedrība iegūst ar

ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā

viņu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.

Komisija ir konstatējusi, ka

iesniedzējs ir saņēmis atbildētāja brīdinājumu (iesniedzēja

2005.gada 22.februāra vēstule Nr. JP-2/2202). Atbildētājs

2005.gada 21.marta vēstulē Nr.17-4/03-124 un 2005.gada 13.maija

vēstulē Nr.17-4/04-312 apliecina, ka brīdinājumi tiek nosūtīti

sadarbībā ar Latvijas elektronisko pastu un pretenziju gadījumā,

ja tiek apstrīdēts fakts par brīdinājuma saņemšanu, atbildētājs

pieprasa Latvijas elektroniskajam pastam apstiprinājumu par

vēstules saņemšanu no atbildētāja un tālāku nosūtīšanu adresātam

un šāda informācija tiek glabāta trīs mēnešus. Līdz ar to nav

saprotams labums, ko sabiedrība iegūtu, ja atbildētājam tiktu

uzlikts pienākums nosūtīt brīdinājumu par pakalpojumu

pārtraukšanu ierakstīta sūtījuma veidā.

Komisija saskaņā ar Komisijas

padomes 2004.gada 11.augusta lēmumu Nr.208 apstiprināto Strīdu

izšķiršanas kārtības elektronisko sakaru nozarē 18.punktu piedāvā

pusēm vienoties par izlīgumu.

Iesniedzēja pārstāvis D.Čumovs

Komisijas padomes 2005.gada 31.maija sēdē apstiprināja, ka uztur

prasījumu un nepiekrīt vienoties par izlīgumu. Iesniedzējs lūdz

atzīt atbildētāja rīcību par patvarīgu.

Atbildētāja pārstāvis A.Kreilis

Komisijas padomes sēdē 2005.gada 31.maija sēdē izteica viedokli,

ka, nosūtot brīdinājumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ir ievēroti

normatīvie akti un līguma, kas noslēgts starp atbildētāju un

iesniedzēju, nosacījumi. Atbildētājs neuzskata, ka ir pārkāpis

normatīvo aktu prasības savā darbībā. Atbildētājs attiecībā uz

iespēju vienoties par izlīgumu paskaidroja, ka nav saprotams,

kāds izlīguma variants apmierinātu iesniedzēju.

Ņemot vērā iepriekš minēto un

saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298

"Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana"

7.punktu, Komisijas padomes 2004.gada 11.augusta lēmumu Nr.208

apstiprināto Strīdu izšķiršanas kārtības elektronisko sakaru

nozarē 22.punktu un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

6.pantu, 13.pantu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmo

daļu, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantu,

9.panta otro daļu, 32.panta pirmo daļu, Elektronisko sakaru

likuma 8.panta otro daļu, Pārejas noteikumu 4.punktu,

padome

nolemj: