1. pants

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta

trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību

""HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledža"

(izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs 3347802926,

adrese - Smilšu iela 3, Rīga, LV-1050) (turpmāk - koledža)

pieejamos resursus un koledžas studiju virziena "Viesnīcu un

restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija"

atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē:

1.1. koledža 2013. gada 6. decembrī iesniedza Izglītības un

zinātnes ministrijā iesniegumu, lai licencētu pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmu

"Viesnīcu vadība", kura atbilst koledžas jaunajam

studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un

atpūtas organizācija", kā arī dokumentu kopu "Pirmā

līmeņa augstākās izglītības studiju programmas "Viesnīcu

vadība" studiju satura un realizācijas apraksts"

(turpmāk - koledžas iesniegums);

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo

daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju

programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā,

Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena

atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa

noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas

noteikumi" (turpmāk - licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja

augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu,

kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā,

pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu

Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš

izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša

laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības

un zinātnes ministrijai;

1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz

licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2013. gada 18. decembra

sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertu (turpmāk -

eksperts) studiju programmas izvērtēšanai un koledžai pieejamo

resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā

paredzētajā gadījumā;

1.5. Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts eksperta

atzinums par koledžai pieejamiem resursiem. Izvērtējot minētos

resursus un papildus saņemto informāciju, eksperts norāda, ka

koledžas akadēmiskie resursi atbilst studiju programmas

īstenošanas prasībām, bet materiāltehnisko resursu nodrošinājums

nav pietiekams kvalitatīvu studiju īstenošanai, tādēļ studiju

programma nevar tikt vērtēta kā ilgtspējīga. Eksperta vizītes

laikā bibliotēkas resursi bija nepilnīgi - krājumā bija tikai 140

grāmatas vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka vienlaikus grāmatu var

izmantot tikai viens students;

1.6. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības

un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru

koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas

Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem

attīstības plānošanas dokumentiem, sniedza viedokli par koledžas

jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības

prioritātēm;

1.7. Ekonomikas ministrija 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr.

312-1-14170 atzīst, ka studiju programmas saturā iekļauti tūrisma

nozares būtiskākie un aktuālākie jautājumi, un tas daļēji

sasaucas ar Latvijas tūrisma politikas plānošanas dokumenta

"Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam" pamatvērtībām. Ekonomikas ministrija norāda, ka

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija atbalsta studiju

programmas ieviešanu, bet, ņemot vērā kopējo vadībzinību jomas

speciālistu lielo piedāvājumu darba tirgū un studiju virzienam

atbilstošo studiju programmu piedāvājumu divās koledžās un divās

augstskolās, viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu

pakalpojumu profesiju grupā var rasties speciālistu pārpalikums,

tādēļ Ekonomikas ministrija neuzskata, ka būtu nepieciešama

jaunas studiju programmas izveide;

1.8. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 27. janvāra

vēstulē Nr. 1.2-5/6 pauž viedokli, ka studiju programmas saturs

nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

2030. gadam (turpmāk - stratēģija) un Nacionālo attīstības plānu

2014.-2020. gadam (turpmāk - nacionālais attīstības plāns), jo

nacionālajā attīstības plānā tūrisms ir viena no nozarēm, kas

ļauj veidoties pievilcīgai uzņēmējdarbības videi, savukārt

stratēģijā noteikts, ka turpmākajos gados jāveicina Latvijas

tūrisma industrija. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka

studiju programmā ir iekļautas profesionālās darbības veikšanai

nepieciešamās profesionālās kompetences, kā arī profesionālās

darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam Informatīvajam

ziņojumam par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa

prognozēm1 (turpmāk - darba tirgus prognozes)

viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā būs nepieciešams

darbaspēks;

1.9. Augstākās izglītības padome 2014. gada 4. februāra

vēstulē Nr. 1.12./10 norāda, ka 2014. gada 23. janvāra sēdē

uzklausījusi koledžas pārstāvi J. Pasnaku. Augstākās izglītības

padome ņem vērā to, ka studijas tiks organizētas studentiem no

citām valstīm, līdz ar to studiju virziens atbilst nacionālajā

attīstības plānā norādītajam virzienam "Augstražīga un

eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi

pakalpojumi";

1.10. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 11.

februāra vēstulē Nr. 2-9/34 norāda, ka saskaņā ar darba tirgus

prognozēm viesnīcu un ēdināšanas nozares izaugsme līdz 2020.

gadam būs straujāka nekā vidēji valstī, lai gan šo nozaru

izaugsmi lielā mērā var ietekmēt dažādi ārējie ekonomiskie

faktori. Tiek prognozēts pakāpenisks pieaugums Viesmīlības,

ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāju

profesiju grupā no 7,9 tūkstošiem 2012. gadā līdz 8,8 tūkstošiem

2015. gadā, 10 tūkstošiem 2020. gadā un 12,3 tūkstošiem 2030.

gadā. Koledža kļūs par pirmo augstākās izglītības iestādi, kas

sagatavos darba tirgū pieprasītus speciālistus darbam viesnīcās.

Latvijas Darba devēju konfederācija norāda, ka koledžai ir laba

sadarbība ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un tā

piedalās profesionālās izglītības Tūrisma un viesmīlības nozares

ekspertu padomē un mērķtiecīgi strādā pie profesionālās

izglītības programmu izstrādes un pilnveidošanas. Latvijas Darba

devēju konfederācijas vērtējumā koledžas pasniedzēji ir nozarē

praktizējoši speciālisti, un koledža savā darbā ievieš ārzemēs

izstrādātas programmas;

1.11. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Izglītības

attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (turpmāk -

pamatnostādnes) noteikta nepieciešamība īstenot augstākās

izglītības pārstrukturizēšanas pasākumus, kas vērsti uz studējošo

skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja termiņa

un ilgtermiņa prognozēm un sniedz atbalstu pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības (t. i., koledžu) piedāvājuma

palielināšanai.

Stratēģija nosaka, ka "efektīva [..] augstākās izglītības

sistēma ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas un cilvēkkapitāla

vērtības faktors". Pamatnostādnēs kā viena no Latvijas

augstākās izglītības pamatproblēmām minēta sistēmas

sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai

neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits.

Augstākās izglītības resursu sadrumstalotība mazina augstskolu

konkurētspēju starptautiskā līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu

izglītību. Atverot studiju virzienu koledžā, tiks uzsākta vēl

vienas nelielas augstākās izglītības iestādes darbība Latvijā,

kas īstenos tikai vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības

studiju programmu, līdz ar to studiju kvalitātes nodrošināšanas

izmaksas un administratīvie izdevumi uz vienu studējošo būs

augstāki nekā vidēji. Koledžas iesniegums liecina, ka koledža

neplāno investēt studiju īstenošanā būtiskus līdzekļus, bet

akadēmiskā personāla atalgojumu un materiāltehniskās bāzes

attīstību finansēs no studiju maksas ieņēmumiem. Pastāvot

lejupejošam studējošo skaitam demogrāfisko apstākļu dēļ,

Izglītības un zinātnes ministrija saskata risku koledžas sekmīgas

darbības ilgtspējai, kā arī iespējām piesaistīt kvalificētus

mācībspēkus.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts, ka augstākajai

izglītībai jākļūst par plaši pieprasītu Latvijas eksporta

pakalpojumu. Piedāvājot studijas angļu valodā un piesaistot

ārvalstu studentus, koledžas darbība veicinātu augstākās

izglītības internacionalizāciju, kas ir viens no stratēģijas,

nacionālā attīstības plāna un pamatnostādņu mērķiem. Tomēr

pamatnostādnēs vērsta uzmanība arī uz riskiem: "nepietiekami

ieguldījumi augstākajā izglītībā un studējošo dzīves un sociālajā

infrastruktūrā, vienlaikus nosakot mērķi palielināt ārvalstu

studējošo skaitu, rada risku, ka Latvijas augstākās izglītības

konkurētspējīgā priekšrocība būs zema pakalpojuma cena, un līdz

ar to tiks piesaistīti studenti ar zemāku zināšanu līmeni, kas

neveicinās Latvijas prestižu vienotajā augstākās izglītības

telpā."

Studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma

un atpūtas organizācija" atbilstošas studiju programmas

pašlaik tiek īstenotas 10 augstākajās izglītības iestādēs. Pirmā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas,

kuras atbilst studiju virzienam, tiek piedāvātas trijās koledžās

- Labklājības ministrijas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā,

Alberta koledžā un Biznesa vadības koledžā, kā arī divās

augstskolās - Biznesa augstskolā "Turība" un

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, īstenojot studiju

programmas latviešu valodā.

Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 134

"Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas

kritērijiem" 2.6. apakšpunktā noteikts, ka koledžā ir jābūt

bibliotēkai, kurā pieejama studiju programmu apguvei nepieciešamā

literatūra un informatīvie izdevumi. Koledžas iesniegums liecina,

ka studiju kursu apguvei nepieciešamās obligātās literatūras

sarakstā ir iekļauti 63 literatūras avoti, bet tikai 9 no tiem ir

pieejami koledžas bibliotēkā. Studiju rezultātus nav iespējams

sasniegt, ja studējošajiem nav pieejama mācību literatūra.

Koledžas bibliotēkas resursi ir uzskatāmi par pieticīgiem

(eksperta apmeklējuma laikā 140 grāmatas), visas grāmatas ir

tikai vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka grāmatu vienlaikus varēs

izmantot tikai viens students un tikai lasītavā. Koledžas

iesniegumā norādīts, ka koledžas īpašumā ir 12 datori, kas ir

trūcīgs tehniskais nodrošinājums mūsdienīgu studiju

īstenošanai.

Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija secina,

ka plānotā studiju virziena atvēršana ir skatāma nacionālajā

attīstības plānā, stratēģijā un pamatnostādnēs noteikto valsts

attīstības prioritāšu kontekstā. Vēl vienas augstākās izglītības

iestādes atvēršana ietekmēs visas augstākās izglītības

institucionālās sistēmas attīstību, jo veicinās augstākās

izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinās augstskolu

konkurētspēju starptautiskā līmenī. No koledžas iesnieguma

izriet, ka tās turpmāko attīstību ir paredzēts finansēt no

studiju maksas ieņēmumiem. Tā kā studējošo skaits samazinās,

pastāv risks, ka netiks iegūti pietiekami ieņēmumi, lai

nodrošinātu koledžas darbības ilgtspēju, tajā skaitā lai

piesaistītu kvalificētu akadēmisko personālu un attīstītu studiju

infrastruktūru. Savukārt koledžas plānotā darbība ārvalstu

studentu piesaistīšanā var radīt riskus Latvijas valsts augstākās

izglītības prestižam vienotajā augstākās izglītības telpā, jo no

koledžas iesnieguma neizriet, ka tā plānotu investēt dienesta

viesnīcu iekārtošanā vai citu atbalsta pakalpojumu sniegšanā

ārvalstu studējošajiem.