101. pants
piešķir ikvienam Latvijas pilsonim likumā

paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā. Kā atzinusi

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes

tiesa) attiecībā uz Likuma 5. panta 6. punktu,

Satversmes 101. pants ir tulkojums sasaistē ar Satversmes

9. pantu - "veidam, kādā tiek nodrošinātas

personas tiesības piedalīties Saeimas darbībā gadījumos, kad

persona tiecas kļūt par Saeimas deputātu, jāatbilst Satversmes 9.

pantā noteiktajam, proti, ka "Saeimā var ievēlēt katru

pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks

par divdesmit vienu gadu"" (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedumu

lietā Nr. 2000-03-01, 1. punktu). Līdz ar to Centrālā

vēlēšanu komisija norāda, ka, pirmkārt, Satversmes

101. panta tekstā ietvertie vārdi "likumā

paredzētajā veidā" uzliek par pienākumu šo veidu noteikt

atbilstoši "pilntiesīga Latvijas pilsoņa"

kritērijam, otrkārt, Satversmes 9. pants pēc formas pilnvaro

Saeimu precizēt jēdziena "pilntiesīgs pilsonis"

saturu Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī, treškārt, tiesību

piemērotājam ikvienā gadījumā šī jēdziena nozīme jākonkretizē

kopsakarā ar likumos noteiktajiem ierobežojumiem.

2. Pilsoņa tiesībām kandidēt un piedalīties likumdevēja darbā

ir izšķiroša nozīme tiesiskas, efektīvas un jēgpilnas

demokrātiskas sabiedrības darbībā. Tomēr šīs tiesības nav un

nevar būt absolūtas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi,

ka, nosakot kritērijus tiesībām kandidēt vēlēšanās, valstis bauda

ievērojamu rīcības brīvību. Tiesa uzsver, ka "šie

kritēriji atšķiras katrai valstij raksturīgo vēsturisko un

politisko faktoru ziņā." Līdz ar to arī "jebkura

vēlēšanu likumdošana ir izvērtējama attiecīgās valsts politiskās

evolūcijas gaismā" (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2006. gada 16. marta spriedumu lietā "Ždanoka pret

Latviju", pieteikums Nr. 58278/00,

106. punkts).

3. Liekot vērā Latvijas valsts vēsturisko un politisko

situāciju, Latvijas likumdevējs pieņēma Likumu, kas satur

jēdziena "pilntiesīgs pilsonis" satura

precizējumu, un noteica personas tiesību ierobežojumu kandidēt

Saeimas vēlēšanās. Likuma 5. panta 6. punkta

interpretējošos tiesu spriedumos atzīts, ka ierobežojums attiecas

tikai uz tādām personām, kuras "ar aktīvu rīcību

mēģinājušas graut demokrātisko valsts iekārtu un līdz ar to

vērsušās pret Satversmes 1. pantu" (sk. Satversmes

tiesas 2000. gada 30. augusta spriedumu lietā

Nr. 2000-03-01, 4. un 6. punktu). Līdz ar to Likuma

5. panta 6. punktā ietvertais jēdziens

"darboties" nozīmē tādu rīcību, kas ir pretēja

konkrētās tiesību normas mērķim - Latvijas valsts

neatkarībai, kā arī no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

izrietošo un Satversmē ietverto Latvijas kā demokrātiskas

tiesiskas valsts principu aizsardzībai no personām, kuras,

darbojoties konstitucionālos orgānos un drošības iestādēs, tos

apdraud (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.3. punkts). Secīgi -

likumdevējs ir saistījis ierobežojumu tiesībām kandidēt Saeimas

vēlēšanās ar katras personas individuālās atbildības pakāpi šo

organizācijas mērķu un programmas realizēšanā, tādējādi arī

ierobežojums kandidēt un tikt ievēlētam Saeimā ir saistīts ar

konkrētās personas darbību attiecīgajās sabiedriski politiskajās

organizācijās.

4. Nav strīda par to, ka Tatjana Ždanoka pēc 1991. gada

13. janvāra darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā. To

apliecina Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas

1999. gada 15. decembra spriedums lietā Nr. PAC-628. Šajā

lietā tiesa noraidīja Tatjanas Ždanokas argumentu, ka viņa bijusi

Latvijas Komunistiskās partijas biedre tikai formāli. Tiesa

analizēja T.Ždanokas darbību likumā norādītajā laika posmā un

izvērtēja viņas rīcību atbilstoši Likuma 5. panta

6. punktā jēdzienam "darboties". Šis spriedums ir

stājies spēkā, un tā rezolutīvajā daļā noteiktās tiesiskās sekas

ir saistošas.

5. Tādējādi secināms, ka pirmais priekšnoteikums - ar

tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība kādā no

Likuma 5. panta 6. punktā minētajām

organizācijām - ir izpildījies.

6. Attiecībā uz otro priekšnoteikumu - persona ar savu

rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un

demokrātiskas tiesiskas valsts principus - Centrālā vēlēšanu

komisija norāda uz sekojošo.

7. Vērtējot konkrētas personas darbību, jāliek vērā Latvijas

sabiedrību šobrīd raksturojošie apstākļi. "Latvijas

situācijā jāņem vērā gan demokrātiskās iekārtas atjaunošana pēc

nedemokrātiska (totalitāra) režīma, gan valsts, kura bija

okupēta, atjaunošanas aspekts" (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas tiesneša E. Levita atsevišķās domas par

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 7. jūnija spriedumu lietā

"Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00).

Piecdesmit gadus ilgā okupācija ir atstājusi tādas tālejošas

sekas Latvijas sabiedrībā, ka tās ietekmē demokrātijas ilgtspēju

arī šobrīd - Latvijas sabiedrībā joprojām nav noslēdzies

totalitārā režīma politikas un okupācijas seku izvērtēšanas

process. Šis process, kā apliecina līdzīga citu valstu pieredze,

ir ilgstošs (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.3.

punktu).

8. Šajā kontekstā vērtējot T.Ždanokas darbību, secināms, ka

viņas rīcība sabiedrībai un valstij izšķirīgos brīžos ļauj pamatu

izdarīt skaidru un viennozīmīgu secinājumu. Tā Tatjanas Ždanokas

publiski paustais atbalsts Krimas aneksijai Ukrainā, kā arī

piedalīšanās anektētās Krimas vēlēšanās novērotājas statusā

apdraud demokrātijas ilgtspēju, valsts neatkarību un citus

demokrātiskas tiesiskas valsts principus (sk. Drošības policijas

2014. gada publisko pārskatu, 15. lpp). Šāda publiska

atbalsta paušana ir klaji pretēja gan Latvijas starptautiskajām

interesēm, gan apdraud Latvijas nacionālo drošību, sniedzot

saprātīgu pamatu apšaubīt personas nolūkus, kā arī spēju veicināt

Latvijas kā demokrātiskas rietumu valsts ilgtspēju, sekmīgu

attīstību un Eiropai raksturīgo vērtību īstenošanu.

9. Tatjana Ždanoka ir Krievijas īstenotās tā sauktās

tautiešu politikas aktīviste. Ar šīs politikas

instrumentiem Krievija cenšas panākt Latvijas, kā arī citu

kaimiņvalstu nonākšanu Krievijas politiskajā un ekonomiskajā

ietekmē, lai nodrošinātu, ka tās darbojas atbilstīgi Krievijas

interesēm. Ar katru gadu tautiešu politikas loma turpina

pieaugt, radot aizvien lielākus draudus Latvijas valsts

konstitucionālās iekārtas drošībai (sk. Drošības policijas

2014. gada publisko pārskatu, 10. lpp). Krievijas īstenotās

tautiešu politikas aktīvisti Latvijā ir centušies iegūt

plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar

izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas

militārā konflikta tēmu (sk. Drošības policijas 2014. gada

publisko pārskatu, 10. lpp). Secīgi - Krievijas īstenotās

tautiešu politikas rezultātā tiek šķelta Latvijas tauta,

mākslīgi polarizētas iedzīvotāju grupas un saasināta Latvijas

sabiedrības savstarpējā etniskā spriedze, kā arī destabilizēta

pastāvošā kārtība.

10. Tatjana Ždanoka vairākkārt ir apmeklējusi Krievijas

prettiesiski anektēto Krimu, savukārt viņas vadītā partija

Latvijas Krievu savienība rīkoja 2014. gada Odesas traģēdijas

upuru piemiņai veltītu pasākumu Rīgā. Abos pasākumos dominēja

Krievijas ideologu radītie un tai vēlamie vēstījumi gan par

vēsturiskiem, gan aktuāliem politiskiem notikumiem (sk. Drošības

policijas 2015. gada publisko pārskatu, 14. lpp). Ne tikai

minētajos pasākumos, bet arī atsevišķos Krievijas televīzijas

radījumos Tatjana Ždanoka ir līdzdarbojusies propagandas

veidošanā, kā arī paudusi ar Krievijas ārpolitiskajām interesēm

labvēlīgu, savukārt Latvijas nacionālajām drošības interesēm

pretēju viedokli par nacionāla un starptautiska rakstura

notikumiem un procesiem (sk. Drošības policijas 2014. gada

publisko pārskatu, 15. lpp). Papildus tam Krievijas tautiešu

aktīvisti izplatīja nepatiesu informāciju par NATO sabiedroto

militārā kontingenta aktivitātēm Baltijas valstīs un diskreditēja

Latvijas valsts kopējo tēlu (sk. Drošības policijas

2016. gada publisko pārskatu, 16. lpp). Tā rezultātā, kā

norāda Drošības policija, tika sekmēta Krievijas klātbūtnes

nostiprināšana Latvijā. Turklāt Tatjana Ždanoka, apgalvojot, ka

Latvijā tiek plānota krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu

asimilācija, polarizēja un mēģināja šķelt Latvijas sabiedrību

(sk. Drošības policijas 2017. gada publisko pārskatu, 18.

lpp).

11. Lēmuma 8., 9. un 10. punktā uzskaitītās un arī citas

publiskajā telpā izskanējušās Tatjanas Ždanokas aktivitātes un

paustie uzskati norāda uz faktu, ka Tatjana Ždanoka turpina

rīkoties pretēji Latvijas Republikas interesēm, kā arī rada

apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas

tiesiskas valsts principiem.

12. Satversmes tiesa atzinusi: "lai arī Latvija ir

Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Padomes, Ekonomiskās sadarbības

un attīstības organizācijas un citu organizāciju dalībvalsts,

tomēr šis apstāklis pats par sevi vēl neizslēdz iespējamos

Latvijas valsts apdraudējumus. I. Ījabs uzsver, ka Latvijas

integrācija Eiropas Savienībā var tikt uzskatīta par svarīgu

netiešu apliecinājumu Latvijas demokrātijas stabilitātei, bet

tiešā veidā nebūt to neapliecina. Arī laiks, kas pagājis kopš

Latvijas neatkarības atjaunošanas, neesot vienīgais un

nozīmīgākais demokrātisko režīmu stabilizējošais

faktors" (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 23. punktu).

13. Atbilstoši Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 noteiktajam

"demokrātiska valsts iekārta ir jāaizsargā no cilvēkiem,

kuri ētiskajā ziņā nav kvalificēti kļūt par demokrātiskas valsts

pārstāvjiem politiskajā vai pārvaldes līmenī un kuri ar savu

darbību ir pierādījuši, ka nav bijuši lojāli pret demokrātisko

valsts iekārtu", kā arī joprojām turpina rīkoties tādā

veidā, kas norāda uz tādu darbību raksturu, kas apdraud

demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanu.

14. Šādi rīkojoties, Likuma 5. panta 6. punktā

minētie subjekti, arī Tatjana Ždanoka, pauž "dziļi

pretvalstisko un antidemokrātisko pārliecību, viņu nelojalitāti

pret Latvijas valsti un demokrātiju" (sk. Egila Levita

2018. gada 19. aprīļa atzinumu Satversmes tiesas lietā

Nr. 2017-25-01, 17. lpp).

III.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu

likuma 5. panta 6. punktu, 13. panta otrās daļas 1. punkta

"a" apakšpunktu un trešās daļas 6. punktu Centrālā

vēlēšanu komisija

nolemj:

svītrot Tatjanu Ždanoku no "Latvijas Krievu

savienības" deputātu kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu

apgabalā.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var

pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā,

LV - 1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājs A. Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs