622. pants

Vēsturiskā apbūvē un plānojuma struktūrā ievērojami sekojoši noteikumi:

622.1. Kvartāla apbūves un ielu telpa:

622.1.1. pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāsaglabā un, kur tas ir zudis, jāatjauno vēsturisko ielu un laukumu tīkls. Vēsturiskā būvlaide ir pilsētbūvniecības pieminekļa sastāvdaļa, tomēr, vietās, kur nepieciešams ielas teritorijas pārbūvei un uzlabošanai, ir atļauts mainīt kādreizējās būvlaides novietojumu. Minētais nosacījums pieļaujams tikai tajā gadījumā, ja tas ir pamatots un nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskā plānojuma un telpiskās struktūras vērtības saglabāšanu;

622.1.2. izbūvējot ielu krustojumus un piebrauktuves, nav pieļaujama gājēju celiņu un ietvju seguma šķērsošana ar grūtāk pārejamu segumu, kā arī gājēju plūsmu pārtraukšana un nepamatota novirzīšana no ietves trases. Gājēju plūsmu ceļā nav ierīkojami laukakmeņu bruģa vai tā imitācijas pārrāvumi. Ielu krustojumos gājēju joslās saglabājama ietves seguma kvalitāte, nepazeminot transportam nepieciešamo seguma nestspēju;

622.1.3. veicot jebkuras ietves un ielu segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejām;

622.1.4. ietvju, ielu, laukumu un pagalmu segumiem jāizmanto akmens vai betona bruģis, betonētas plāksnes, blietētas granīta šķembas, kā arī visu šo materiālu kombinācijas, nav pieļaujams izmantot asfaltbetonu, izņemot Būvvaldē skaņotus atsevišķus gadījumus;

622.1.5. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos (9.pielikums. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tai piegulošajā teritorijā esošās ielas, kurās saglabājams akmens bruģa segums) tiek noteiktas ielas vai ielu posmi, kurām saglabājams akmens bruģa segums.

622.2. Jaunbūves:

622.2.1. nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana;

622.2.2. jaunbūvju arhitektoniskajam veidolam un pielietotajiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem vēsturiskajai apbūvei tradicionāli pielietotiem materiāliem (koks, akmens, ķieģelis, apmetuma apdare). Pieļaujama koka dēļu apdares kombinācija ar apmetumu, vai ķieģeļu apdares kombinācija ar apmetumu. Ārsienu apdarē aizliegti plastikāta apdares materiāli un rūpnieciski ražotu metāla materiālu pielietojums;

622.2.3. ja avārijas vai nekustamā īpašnieka bezdarbības rezultātā ir iznīcināta kultūrvēsturiski vērtīga ēka (3.pielikums. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti), tad tās vietā jābūvē pilnīga ēkas eksterjera kopija vai ēka, kura atbilstu apjomam, stilam un pielietotajiem būvmateriāliem ārējā veidolā;

622.2.4. zaudējot vēsturisku apbūvi vai tās bojā ejas gadījumā aizliegta parka, skvēra vai autostāvvietas izveidošana tās vietā, bet gan atjaunojama apbūve tās vēsturiskajā vietā un apjomā. Šādā gadījumā būvniecības iecerei ir rīkojama publiskā apspriešana;

622.2.5. fasādes platums gar ielu nedrīkst pārsniegt platāko esošas ēkas, kas būvēta līdz 1940. gadam, fasādi attiecīgajā ielā;

622.2.6. nav pieļaujama pilnīga esošas ēkas kopijas būvniecība citā vietā;

622.2.7. maksimālais dzegas un kores augstums tiek noteikts ne augstāks kā ielas fasādē blakus esošās augstākās ēkas dzega un kore, ja vien tas netiek pamatots savādāk ar vēsturiskās izpētes materiāliem. Šī norma neattiecas uz kulta ēkām.

622.3. Fasādes:

622.3.1. atjaunojot ēku fasādes, Būvvaldē jāsaņem ēkas fasāžu un arhitektoniskās inventarizācijas anketas;

622.3.2. ārsienu apdarē aizliegti plastikāta apdares materiāli;

622.3.3. ēku ārsienu būvniecībā vai apdarē pieļaujamie materiāli ir koks, masīvi mūrētas māla ķieģeļu sienas un dažādu materiālu sienas ar krāsota apmetuma apdari. Materiāli lietojami atbilstoši to vēsturiski tradicionālai arhitektonikai. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku, māla ķieģeļiem vai apmet;

622.3.4. esošām koka un māla ķieģeļu sienām nav pieļaujama papildus apdare, izņemot atbilstoša tipa krāsojumu, kas nodrošina esošo koka konstrukciju saglabāšanu. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku vai apmet, izņemot gadījumus, kad tiek atjaunotas apmestas koka ēkas, vai jaunā apbūve tiek veidota kontekstā ar esošu vēsturisku ēku, kurai pielietots šāds apdares veids;

622.3.5. atjaunojot vēsturiskās ēkas, ja iespējams, būvniecībā jāizmanto tādi materiāli, saistvielas un krāsas, kas izmantoti sākotnējās ēkas celtniecībā;

622.3.6. ēkas virspamatus, izņemot laukakmeņu un ķieģeļu mūri, ja tas nav bijis apmests, apmet un krāso. Kvartālos, kur raksturīgs reljefs/dekoratīvs virspamatu apmetums, jaunbūvēm pielieto līdzīga tipa apmetumu;

622.3.7. balkonus, lodžijas, pakāpienus un citas papildus būvdetaļas pieskaņo ēkas stilam un apbūves kontekstam, tos pamatojot ar vēsturisko izpēti un/vai analogiem;

622.3.8. pārbūvējot vēsturiskās ēkas saglabājami fasāžu redzamie vēsturiskie arhitektoniskie veidojumi (piemēram, ailu aizpildījums, stikla dalījumi, portāli, vitrīnas, logu apmales, markīzes, pilastri, dzegas, jumta izbūves u.c.);

622.3.9. vēsturiskai apbūvei saglabājams fasāžu arhitektoniskais un tēlnieciskais dekors, arhitektoniskā kompozīcija, būvgaldniecības izstrādājumi, detaļas un citi šeit neuzskaitīti ēku autentiskuma elementi, kas nosaka un raksturo ēkas, tās mākslinieciskā veidojuma un apdares piederību noteiktam vietējo, reģionālo vai citzemju tradīciju lokam. Tos nedrīkst iznīcināt un neprasmīgi pārveidot;

622.3.10. nav atļauts izmainīt vēsturisko ēku vēsturisko (autentisko) logu un ieejas durvju vērtņu dalījumu. Bojātie logi un durvis jāatjauno atbilstoši restaurācijas prasībām vai jāizgatavo to kopijas;

622.3.11. aizliegts novietot, inženiertīklus un to objektus (piemēram, elektrības skapjus, vadus, kondicionierus, u.c.) pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm, vai fasādēm kuras ir vērstas pret publisko ārtelpu;

622.3.12. vēsturisku ēku ugunsmūri ir saglabājami bez apdares, izņēmums ir ēku ugunsmūri, kuru tehniskais stāvoklis un mūra estētika nav vizuāli pieņemama. Jautājumu par ugunsmūru apdari izskata Būvvalde;

622.3.13. koku ēku fasādēm, kuru apdarē pielietoti silikātķieģeļi u.c. materiāli, veicot ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai remontu, fasāžu risinājumam jāatbilst vēsturiskās pilsētvides apbūvei;

622.3.14. apbūvei pēc 1940. gada pieļaujama visas ēkas siltināšana no ārpuses, ja tiek atjaunota visa fasāde;

622.3.15. nav pieļaujama vēsturisku ēku siltināšana no eksterjera;

622.3.16. vēsturisku ēku ārsienu siltināšana veicama no interjera;

622.3.17. ja pirms šo Apbūves noteikumu stāšanās spēkā ir pielietoti vēsturiskajai apbūvei neatbilstoši materiāli, tad pārbūves, atjaunošanas vai remonta darbu gadījumā Būvvalde var pieprasīt nomainīt neraksturīgos fasāžu apdares materiālus pret būvperiodam vai vēsturiskajai apbūvei atbilstošiem materiāliem;

622.3.18. stūra ieejas risinājumu saglabāt pat tad, ja konkrētā brīdī funkcionāli tā nav nepieciešama, jo tā ir daļa no autentiskas pilsētbūvniecības vides.

622.4. Krāsojums:

622.4.1. novada nozīmes kultūrvēsturiskajām ēkām atjauno ēkas krāsojumu, kas atbilst attiecīgā apbūves perioda raksturam, atbilstoši arhitektoniskās izpētes ieteikumiem (10.pielikums. Fasāžu krāsas), tas pats attiecināms uz šo ēku kāpņu telpu krāsojumu;

622.4.2. valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem ēkas krāso saskaņā ar ēkas krāsu pasi, kas izstrādāta izmantojot fasādes krāsojuma zondāžu un ir saskaņota Būvvaldē;

622.4.3. pielietojot kaļķu javas apmetumu, jāizmanto kaļķa krāsas, bet kokam lineļļas krāsa vai citas dabīgas izcelsmes krāsas;

622.4.4. fasādēs, kur saglabājušies vēsturiski reklāmu un citi zīmējumi, tie jāatjauno vai jāsaglabā neskarti, tos nedrīkst pārklāt ar jaunu vienlaidus fasādes krāsojumu, tas pats attiecināms uz vēsturisku ēku kāpņu telpu krāsojumu;

622.4.5. no jauna būvējamām ēkām fasādes krāsojuma risinājums tiek veidots atbilstoši attiecīgās ielas vai ēku raksturīgajiem paraugiem. Gadījumos, ja ēka tiek projektēta, izvēloties to veidot kontekstā ar konkrētu vēstures periodu, tad tiek pielietots kāds no attiecīgajam periodam raksturīgajiem krāsojuma paņēmieniem un risinājumiem.

622.5. Logi, durvis un vārti:

622.5.1. ieejas durvis ielas fasādē un teritorijās, kas redzamas no koplietošanas telpām vai publiskās ārtelpas, veido no koka, vertikālas, taisnstūra formas, simetriskas, amatnieku darinātas, atļauta izliekta durvju augšējā mala, ja analogi sastopami pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ir saskaņā ar ēkas arhitektonisko stilistiku, izņēmumus saskaņo ar Būvvaldi;

622.5.2. virs durvju vērtnes ieteicams veidot logu, kas stilistiski atbilst vēsturiskiem piemēriem;

622.5.3. ieejas durvis, kas izbūvētas pirms 1940. gada, restaurē vai kopē, ja restaurācija nav iespējama, no jauna iebūvējamas durvis darina saskaņā ar ēkas arhitektūras stilu;

622.5.4. atļautais durvju vērtnes stiklojuma laukums ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma. Ja funkcionāli nepieciešams izveidot stiklotas ieejas durvis, tās atsevišķi skaņo Būvvaldē;

622.5.5. ja durvis ir vērstas pret ielu vai publisko ārtelpu, durvju stiklojumam nav pieļaujams izmantot stikla paketi, bet gan vēsturisko stiklu;

622.5.6. durvju rokturi metāla, kombinēti ar koku, amatnieku darināti, bet jaunbūvju gadījumā pieļaujami rūpnieciski ražoti, visus risinājumus saskaņojot ar Būvvaldi;

622.5.7. vārtus atjauno to agrākajā izskatā, atļauta vārtu izveide starp ēkām vietās, kur tie agrāk bijuši, vai arī gadījumos, kad tie papildina un uzlabo attiecīgā kvartāla kontekstu;

622.5.8. ja caurbrauktuvē tiek iebūvēti vārti, tad atļautais materiāls ir koks vai metāla kalumi;

622.5.9. ēku caurbrauktuvju vārtu vai ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju, dzīvojamām ēkām galvenokārt paredzot koka vārtus, bet publiskām ēkām metāla kalumu vārtus;

622.5.10. vārti ierīkojami tā, ka atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves. Vārtu izbūve jāveic saskaņā ar individuālu projektu un, ja attiecīgajā kvartālā ir esoši vai vēsturiski bijuši līdzīga tipa vārti;

622.5.11. aizliegta vizuāli redzama kodu atslēga, sarunu iekārta ēku ārdurvīm, vārtiem, fasādēm, ja tā nav nosegta ar pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā raksturīgiem materiāliem (piemēram, koks, metāls) stilistiski saderīgi ar ēku. Nav atļauta tehnisko iekārtu iebūvēšana ārdurvīs;

622.5.12. fasādēs, kas redzamas no publiskās ārtelpas, atļauti tikai koka logi, kuru proporcijas un detalizācijas risinājumi raksturīgi vēsturiski nepārveidotām ēkām attiecīgajā ielas vai kvartāla daļā (projektā jānorāda konkrētie, raksturīgie paraugi pēc to adresēm);

622.5.13. vēsturiskas ēkas atjaunošanas vai logu nomaiņas gadījumā logus atjauno to vēsturiskajā izskatā un konstruktīvajā izpildījumā;

622.5.14. saskaņojot Būvvaldē pielietojami vertikāla formāta koka logi ar stikla rūtīm un spraišļojumu, kas raksturīgs katrai ielai vai kvartālam;

622.5.15. koka logu vērtnes nedrīkst stiprināt tieši ēkas sienas konstrukcijā; logam jāsastāv no loga rāmja un vērtnēm;

622.5.16. logu virsmas fasādēs, kas redzamas no publiskas ārtelpas sadalāmas ar spraišļiem. Spraišļu platums 2,5 3,0 cm, šķērsgriezums trapecveida, verandām spraišļu platums 1,5 3,0 cm. Visas stikla virsmas, kuru augstums pārsniedz 60 cm, vismaz vienreiz ir jāpārdala ar horizontālu šķērskoku augšējā trešdaļā. Stikla virsmas, kuras ir platākas par 50 cm vismaz vienreiz ir simetriski jāpārdala ar vertikālu šķērsli. Izņemot skatlogus;

622.5.17. teritorijās, kas nav redzamas no ielas vai citas publiskas ārtelpas, saskaņojot Būvvaldē, atļauts iebūvēt alumīnija vai koka pakešu iekšlogus, saglabājot koka ārlogus to vēsturiskajā izskatā. Šo iekšlogu dalījums un rāmja vai tā profila risinājums nedrīkst pasliktināt vēsturiskā loga izskatu (11.pielikums. Iekšlogs un ārlogs pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

622.5.18. loga virsmu dalījums jāpielāgo ielas vai kvartālā esošo ēku logu tipiskajam dalījumam vai attiecīgajam apbūves tipam (atkarībā no apbūves perioda), kurš sastopams pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, pieļaujama logu forma, kas dominē apkārtējā apbūvē;

622.5.19. ēkās, kurās vēsturiski ir bijuši koka slēģi, tos atjauno pēc vēsturiskā parauga. Izmanto autentiskās eņģes un viras, vai vēsturisko eņģu un viru kopijas, ja oriģināli nav pieejami. Ja kvartālam tas raksturīgs, tad slēģus ieteicams veidot arī jaunbūvējamās ēkās, ja tas atbilst ēkas kontekstam;

622.5.20. esošu vēsturisko logu nomaiņas, remonta gadījumā Būvvaldē jāsaskaņo plānotā risinājuma skice, norādot logu pretskatu, šķērsgriezumu un detaļas, materiālu un krāsu;

622.5.21. aizliegta vēsturisko ēku pirmā stāva logu palielināšana skatlogu vajadzībām, izņemot gadījumus ar publisku funkciju saistītu telpu pirmajos stāvos, ja skatlogu asis sakrīt ar augšējo stāvu logu asīm un ja ielas vai kvartāla apbūvei raksturīgi vēsturiski skatlogu risinājumi, šādos gadījumos tie jāveido kontekstā ar vēsturiskajiem risinājumiem;

622.5.22. jaunbūvēm skatlogu maksimālais platums 3,0 m, attālums starp skatlogiem ne tuvāk kā ½ no loga ailas platuma, attālums no skatloga līdz cokolam ne mazāks par 0,3 m;

622.5.23. aizliegta skatloga izbūve līdz ielas līmenim;

622.5.24. skatlogiem pieļaujama stikla pakete, ja tā nepazemina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, ja tiek pielietota pakete 3 6 mm biezumā un paketes metāliskā josla tiek krāsota balta, brūna vai melna, pieskaņojot loga rāmja tonim;

622.5.25. ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošos logus, bet, ja tie ir vēsturiski bijuši, tad tie pārbūves gadījumā atjaunojami;

622.5.26. pirmā stāva ielas fasādē, logu platība nedrīkst pārsniegt 30% no fasādes plaknes, mezonīns 75% no plaknes;

622.5.27. ēku logu un durvju stiklojumā prioritāri izmantojams vēsturiskais stikls un tas nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.

622.6. Jumti:

622.6.1. šie noteikumi attiecas uz visām būvdetaļām, kas atrodas uz jumta slīpās plaknes;

622.6.2. nav pieļaujami (ne esošām ēkām, ne jaunbūvēm) plastikāta un tādi metāla jumta ieseguma materiāli, kuri ir sveši vēsturiskajai būvtradīcijai un disharmonē ar vēsturiskajiem jumtu iesegumiem, to formu, faktūru un krāsu. Katrs gadījums ir saskaņojams ar Būvvaldi;

622.6.3. jumtu ainavā aizliegts izmantot logus jumta plaknēs un jumta plaknes stiklojuma logus, ja tie uztverami no publiskās ārtelpas vai skatā no ielas, izņemot esošo ēku kāpņu telpu virsgaismas un atsevišķus jaunbūves gadījumus, kad šo elementu pielietojums ir noteikts būvprojektēšanas nosacījumos, ja tas vizuāli nemazina vēsturiskās pilsētvides vērtību, kas tiek atsevišķi izvērtēts būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes gaitā, izvērtējot katras konkrētās ēkas novietni pilsētvidē un atbilstošo jumta ainavu;

622.6.4. aizliegts veidot asimetriskus divslīpņu jumtu apjomus, kas balstīti uz dažāda augstuma sānu fasādēm vienā apjomā, aizliegts veidot nesimetriskus mezonīnus un jumta izbūves;

622.6.5. atjaunojamo ēku jumtu izbūves veido ar simetrisku divslīpņu, vienslīpņu vai izliektu jumtu atbilstoši katras ēkas arhitektūras stilam un kvartāla kontekstam. Nav pieļaujama identisku izbūvju veidošana teritorijās, kuras ir pārskatāmas no viena skatu punkta publiskā ārtelpā;

622.6.6. jumta izbūvju krāsojumu pielāgo ēkas jumta vai fasādes krāsojumam;

622.6.7. vienā ēkas jumta plaknē atļautas viena veida izbūves;

622.6.8. atjaunojot, mainot vai no jauna izbūvējot jumta segumu paredzēt robdēli un dekoratīvu koka dzegu, ja ēkai šie elementi vēsturiski ir bijuši;

622.6.9. ja ēkai vēsturiski ir bijusi mūrēta dzega, to jāsaglabā nepārveidotu, vai arī jāatjauno, ja tā ir zudusi;

622.6.10. ja tiek ieklāts cinkots skārda jumta segums, var tikt izmantotas rūpnieciski sagatavotas valcētā skārda loksnes bez redzamām papildus rūpnieciskām stiprinājumu detaļām un gofrējumiem, kas amatnieciski tiek savalcētas. Skārds var tikt krāsots pēc 2 gadiem, krāsas toni saskaņojot Būvvaldē;

622.6.11. vēsturiskām ēkām pielietot amatnieciski izgatavotas cinkota skārda notekrenes ar šķērsgriezuma diametru līdz 120 mm. Atkāpe no apaļa notekreņu šķērsgriezuma un/vai diametra pieļaujama gadījumā, ja tiek atjaunotas esošas vēsturiskās notekrenes. Nav pieļaujama rūpnieciski izgatavotu un/vai rūpnieciski krāsotu notekreņu un to stiprinājumu (āķi, skavas) pielietošana;

622.6.12. vēsturiskām ēkām jumtu segumam nav pieļaujama viļņotā, kā arī māla un betona dakstiņus imitējoša skārda lietošana. Tradicionāli vēsturiskā jumtu ainavā lokšņu skārda segumus ieteicams krāsot tumši zaļā, sarkanbrūnā, tumši pelēkā vai melnā krāsā;

622.6.13. jaunceltnēm nav pieļaujami plakani jumti;

622.6.14. esošo ēku jumtu stāvu izbūve atļauta, ja tā nedisharmonē ar ēkas ārējo izskatu. Jumta logu izvietojums un veids pieskaņojams ēkas arhitektūrai. Galvenajās fasādēs nav pieļaujami jumta logi, kam aploda un stiklojums ir vienā plaknē ar jumta slīpi.

622.7. Skursteņi:

622.7.1. skursteņus jāmūrē atbilstoši būvtradīcijai;

622.7.2. nav pieļaujams būvtradīcijai neatbilstoša augstuma un izskata skursteņi, kā arī, kas traucē vēsturisku ēku vai nozīmīgas pilsētvides uztverei, izņēmuma gadījumus saskaņot ar Būvvaldi.

622.8. Papildus detaļas:

622.8.1. jāatjauno ēku vēsturiskās detaļas (slēģi, metāla kalumi, balkoni, logu dalījums u.tml.);

622.8.2. aizliegtas plastikāta un rūpnieciski krāsota metāla lietus ūdens notekcaurules. Ja vēsturiski ir bijuši notekcauruļu dekoratīvie elementi, tos ir jāatjauno, notekcauruļu aizsargrežģu maksimālais augstums 1,8 m, attālums no caurules 3 4 cm, to apakšējā daļa nedrīkst būt atliekta uz ietves pusi vairāk kā 0,25 m no ēkas fasādes;

622.8.3. skatlogu markīzes ir ne vairāk kā divu skatlogu platumā, salokāmas, izgatavotas no tekstilmateriāla vai koka, krāsa saskaņota ar fasādes krāsojumu;

622.8.4. ēkās, kur konstatētas vēsturiski iebūvētas koka aizlaides (rullo mehānisms), tās jāsaglabā un jāatjauno. Aizliegta aizlaižu stiprināšana pie ārsienas ielas pusē virs loga vai durvīm;

622.8.5. aizliegta jaunu elektroinstalācijas vai komunikāciju kabeļu izvietošana pie vēsturisku ēku fasādēm tieši vai ar citu konstrukciju palīdzību. Ēkas apsaimniekotājam jānodrošina stiprinājuma detaļu un konstrukciju noņemšana no ēku fasādēm, ja tiek nomontēti esoši elektroinstalācijas vai komunikāciju kabeļi, kas izvietoti pie šiem stiprinājumiem;

622.8.6. dekoratīvie fasādes elementi ir jāveido no materiāla, kurus pielietoja vēsturiski mūrēti ķieģeļi vai koks (piemēram, starpdzega), nav pieļaujams veidot tos butaforiskus, piemēram no putupolistirola vai cita siltumizolācijas materiāla.

622.9. Apgaismes ķermeņi:

622.9.1. ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem vai ēkām (rakstiski saskaņojot ar ēkas īpašnieku vai valdītāju) piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem, katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās;

622.9.2. gar ielām jāizvieto 20.gs. sākumam raksturīgi vai apbūves stilistikai atbilstoši apgaismes ķermeņi, kuru izvietošana un veids saskaņots Būvvaldē;

622.9.3. pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsargjoslā ielas apgaismojumam paredzēt siltas gaismas spektru.

622.10. Palīgēkas:

622.10.1. nedrīkst atrasties uz ielas sarkanās līnijas, kā arī priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

622.10.2. īslaicīgas lietošanas būvēm un palīgēkām (izņemot siltumnīcas), t.sk., mazēkām ir jāievēro visas šajos Apbūves noteikumos noteiktās prasības;

622.10.3. ēkām zemes vienības dziļumā, un kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, pieļaujami arī lubu, dēļu, skaidu jumti.

622.11. Žogi:

622.11.1. žogiem (ja tādi vēsturiski konkrētā vietā ir bijuši) gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar vēsturiskās apbūves tradīcijām, apbūves arhitektūru un kaimiņu zemes vienību žogu un vārtu veidolu;

622.11.2. gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstoši vertikālu koka latu un dēļu vai metāla kalumu žogi ar apmestiem vai akmens, vai māla ķieģeļu stabiem vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi;

622.11.3. paredzēt žogu atjaunošanu vēsturiskajā (pirms 1940. gada) izskatā un augstumā, risinājumu pamatot ar vēsturiskajiem materiāliem;

622.11.4. jaunu žogu izbūvēšanas gadījumā žoga izbūve veicama pēc Būvvaldē saskaņota būvprojekta vai skices;

622.11.5. aizliegts izvietot žogus ielas pusē ārpus iedibinātas būvlaides;

622.11.6. nav pieļaujama žogu izveide, kuru dēļi ir no abām pusēm;

622.11.7. aizliegti blīvi (virs 80%) koka, metāla, betona lējuma žogi;

622.11.8. nevar tikt pielietoti plastikāta materiāla žogi.

622.12. Papildus nosacījumi:

622.12.1. atkritumu konteinerus, izvieto zemes vienības iekšpagalmā tā, lai no ielas tie būtu pēc iespējas mazāk redzami;

622.12.2. atļauts uzstādīt maza izmēra ceļa zīmes;

622.12.3. izvietojot reklāmu, vizuālās komunikācijas objektus, jāievēro 20.gs. pirmās puses stilistika, izgatavošanas paņēmieni un vēsturiskās fotofiksācijas, tai jābūt pielāgotai ēkas arhitektūrai;

622.12.4. nav pieļaujami vizuālās komunikācijas objekti:

622.12.4.1. slietņi ar intensīvas pakāpes spīdīgām konstrukcijām;

622.12.4.2. atstarojošas krāsas un no iekšpuses izgaismoti vizuālās komunikācijas objekta paneļi (gaismas kastes);

622.12.4.3. telpiski burti;

622.12.4.4. kustīgi skaņu objekti;

622.12.4.5. neona gaismas;

622.12.4.6. baneri (pieļaujami tikai uz pasākumu laika posmu vai īpašos gadījumos, kā īslaicīga reklāma, informācija utt.);

622.12.4.7. atstarojošas krāsas, spoguļplēves;

622.12.4.8. vizuālās komunikācijas objekti pie apgaismes stabiem;

622.12.4.9. aizliegts izvietot reklāmu uz ēku gala fasādēm;

622.12.4.10. aizliegts pilnībā aizlīmēt skatlogu necaurredzamā veidā (maksimāli pieļaujamais apjoms 50% vienam skatlogam), kā arī izvietot informāciju, pielīmējot skatlogā no iekšpuses izdrukas un uzrakstus uz papīra, kā reklāmas pagaidu risinājumu;

622.12.4.11. aizliegts izvietot politiska rakstura reklāmu.

622.12.5. izvietojot reklāmu pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, jāievēro šādi nosacījumi:

622.12.5.1. aizliegts izvietot reklāmu uz ēku jumtiem;

622.12.5.2. reklāma nedrīkst dominēt pār apkārtējo apbūvi, kolorītu un izgaismojumu;

622.12.5.3. reklāmas kompozīcijai jābūt līdzsvarotai, tā nedrīkst būt agresīva un nedrīkst izmantot nesamērīgi palielinātus elementus;

622.12.5.4. reklāmai jābūt bez redzamiem montāžas stiprinājumiem;

622.12.5.5. reklāmas izvirzījums no būvlaides nedrīkst būt lielāks par 0,9 m un nedrīkst pārsniegt ietves platumu, Reklāmas objekta apakšējā mala atrodas ne zemāk kā 2,50 m augstumā no zemes.

7.4. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDEI

(Apakšnodaļa svītrota ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)