16. pants

Ar noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē pašvaldības 2022. gada 12. oktobra saistošie noteikumi Nr. 24/2022 "Ķekavas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi".

17

Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Žilko

Paskaidrojuma raksts

saistošajiem noteikumiem Nr. 5/2024 "Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Ķekavas novadā"

Paskaidrojuma raksta sadaļasNorādāmā informācija1. Projekta mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaistošo noteikumu izdošanas mērķis ir veidot sakoptu un sakārtotu novada teritoriju. Attiecīgi šie noteikumi ir nepieciešami, lai, cita starpā pamatojoties uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu un 4. punktu, noteiktu teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtību, kā arī atbildību par noteikumu neievērošanu.Noteikumu izdošanas ieguvumi pievilcīga ainava un sanitārā tīrība apdzīvoto vietu teritorijās, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan īpašnieku un valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās interese dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

Jebkuras personas tiesība dzīvot un uzturēties labvēlīgā vidē vienlaicīgi ir arī katra īpašnieka pienākums pret sabiedrību, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā. Savukārt Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Ar saistošo noteikumu prasībām ir ievērots samērīgums, jo tiek noteiktas tikai tādiem īpašumiem, kas atrodas pilsētvides teritorijā un vērsti pret publiski pieejamu vidi nolūkā radīt aizsargājumu sabiedrības interesēm uzturēties, dzīvot labvēlīgā vidē, lai tai netraucētu nepievilcīgi vides skati veroties no jebkuras publiski pieejamas vietas.

Ar noteikumu izdošanu tiktu nodrošināta ne tikai Pašvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumu izpilde, bet daļēji arī Ķekavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktais, ka viens no stratēģiski sasniedzamajiem mērķiem ir dabas resursu līdzsvarota un ilgtspējīga apsaimniekošana un harmoniska publiskā ārtelpa.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 (turpmāk Spriedums) ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, kas varētu tikt apdraudētas nesakoptas īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas gadījumā.

Saistošo noteikumu 5.1. apakšpunktā noteiktais zāles garums 20 cm (maksimālais pieļaujamais) ir optimāls, lai tiktu ievērots gan sakoptas pilsētvides uzstādījums, gan kvalitatīvi veikta to normatīvajos aktos noteikto prasību kontrole, kas saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas ievērošanu, proti, pārlieku gara zāle īpašumā vai īpašumam piegulošā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas, savukārt, var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības, vai dzīvības apdraudējumus, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošo grauzēju pārnēsājamām slimībām u.c. Papildus norādāms nekopti īpašumi ar garu zāli ir labvēlīga vide dažādu rāpuļu, t.sk. Latvijā vienīgās indīgās čūskas (odzes) izplatībai kā arī ērču izplatībai, kas, savukārt, pilsētvidē var radīt lielākus riskus iedzīvotāju, viesu un tūristu veselībai un dzīvībai. Saistošajos noteikumos noteiktais maksimālais zāles garums 20 cm veicinās ne tikai Ķekavas novada teritorijas sakoptību, bet arī būtiski ierobežos invazīvo augu sugu izplatību pilsētvidē un mazinās kūlas veidošanos, kas rada kūlas ugunsgrēku riskus. Tāpat teritorijas kopšanā ir paredzēts izņēmums. Ņemot vērā iepriekš minēto, pieļaujamais zāles garums (20 cm) Ķekavas novada administratīvajā teritorijā, ar saistošajos noteikumos noteikto izņēmumu, ir samērīgs, lai saistošo noteikumu mērķis tiktu sasniegts. Savukārt, gadījumos, kad persona vēlas veidot ekstensīvi koptu zālāju, tai skaitā puķu pļavu, tās darbību regulēs atsevišķa pašvaldības noteikta kārtība.

Tāpat ir izvērtēts samērīgums saistībā ar pārējiem 5. punktā un 6. punktā noteiktajiem teritorijas uzturēšanas un kopšanas pienākumiem, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības un sakoptu vidi.

Saistošo noteikumu 6. punktā noteiktas prasības attiecībā uz būvju uzturēšanu, atbilstoši piešķirtajam tiesiskajam deleģējumam.

Noteikumos noteikts ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no zariem un lapām, kas var apgrūtināt pārvietošanos, lapas slapjos un mitros laika apstākļos rada slīdamību, ietekmē bremzēšanas ceļu, kas var savukārt novest pie dažādām traumām un savainojumiem gan gājējiem, gan braucējiem.

Noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no sniega un ledus un nokaisīšana ar pretslīdes materiālu ir veicama katru dienu līdz plkst. 9.00, un, ja nepieciešams, periodiski visas dienas garumā.

Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. Darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanos uz darbu, izglītības iestādi vai pirmskolas izglītības iestādi u.c.) veic līdz plkst. 9.00. Iedzīvotāju aktivitāte šajā laikā ir novērojama arī brīvdienās. Tāpēc noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un piebrauktuves.

Administratīvā atbildība ir paredzēta, lai tiktu novērsts sabiedrības interešu aizskārums. Administratīvā atbildība noteikta, lai nepieļautu un novērstu situācijas, kad teritorija netiek sakopta vai būve netiek tehniski un vizuāli uzturēta. Formāla noteikumu uzraudzība bez administratīvās atbildības neveicinās godprātīgu uzlikto pienākumu izpildīšanu.

Pašvaldības policija un Administratīvā komisija noteikta kā soda piemērotāja, pamatojoties uz saņemtajiem administratīvās lietvedības materiāliem. Soda veids un apmērs ir atstāts soda piemērotāja ziņā, jo katrā konkrētajā gadījumā lietas apstākļi un pārkāpēja personība var atšķirties, kas, savukārt, var ietekmēt pemērojamo soda veidu un apmēru tiesību normā paredzētajās robežās.

Administratīvās atbildības noteikšana mazinās iespējamo nesakopto īpašumu un būvju skaitu, lai mudinātu iespējamos saistošo noteikumu pārkāpējus neveikt darbības, kas būtu pretrunā ar šo regulējumu. Administratīvās atbildības noteikšana ir nepieciešama, lai novērstu nesakārtotu teritoriju un neuzturētu būvju esamību, kā arī aizsargātu trešo personu tiesības uz sakārtotu un estētisku vidi.

Izvērtējot naudas sodu apmērus, ir veikts lietderības apsvērumu izvērtējums, lai ar pēc iespējas efektīvākiem un vienlaikus privātpersonas tiesību vismazāk skarošajiem līdzekļiem panāktu pēc iespējas estētiskākas novada vides uzturēšanu.

Naudas sodu apmēri, kas ietverti 13. punktā, noteikti izvērtējot samērīgumu, kā arī apstākli, ka piegulošās teritorijas neuzturēšana un jo īpaši ēku neuzturēšana var apdraudēt trešās personas un ir ne tikai sakārtošanas, bet arī drošības jautājums.

Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības Administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas.

Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus Ķekavas novada dome uzskata, ka noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būs pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādējādi ir pamatots apgalvojums tam, ka administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Noteikumu 13. punktā arī diferencēts atbildības apmērs, proti, par pārkāpumiem, kas var skart trešās personas, radot bīstamību jeb eventuāli vairāk iespējamu apdraudējumu veselībai vai dzīvībai, soda naudas apmērs tiek noteikts lielāks, proti, par noteikumu 5.4., 6.1. un 6.2. apakšpunktos noteiktajiem pārkāpumiem iespējams piemērot par desmit naudas vienībām lielāku soda naudas apmēru, jo šajos apakšpunktos noteikto neievērojot, pastāv lielāka iespējamību radīt tiešu kaitējumu trešo personu tiesībām un interesēm.

Noteikumi nosaka prasības kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Pašvaldība noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā.

Noteikumos paredzēta atbildība arī juridiskajai personai, kas atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 7. panta pirmajai daļai ir lietderīgi un pamatoti, jo, ja netiek uzturēta būve vai teritorija, arī juridiskai personai ir pienākums novērst šādu situāciju, jo šāds pienākums izriet arī no Civillikuma. Kas ir būtiski, trešā personas, kā tiesības var tikt skartas ar īpašuma nesakārtošanu, tiesības ir nodrošināmas, neatkarīgi no apstākļa, vai konkrētā būve vai teritorija pieder fiziskai vai juridiskai personai. Tāpēc pienākumu noteikšana arī juridiskai personai uzturēt tās īpašumu un būves tajā, kā arī paredzēt par to atbildību, ir nosakāms šajos saistošajos noteikumos, ievērojot vienlīdzības principu, kā arī nodrošinot trešo personu tiesības uz drošību un sakārtotu vidi. Atbildības apjoms ir atbilstošs īpašumu tiesību apjomam, kas izriet no Civillikumā noteiktā pienākuma, kā arī Būvniecības likumā noteiktā pienākuma īpašniekam nest atbildību par būves uzturēšanu.