1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 115. pants, kas sevī ietver divus būtiskus satura elementus: valsts konstitucionālo pienākumu aizsargāt vidi un personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.1

Tulkojot pirmo elementu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt vidi, vārds "valsts" lietojams visplašākajā izpratnē, ar to saprotot arī pašvaldību, kurai kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.2 Savukārt otrs elements, kas ietver tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nozīmē personas tiesības dzīvot vidē, kuras stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību. Degradēta dabiskā vide negatīvi ietekmē ikvienas personas (sabiedrības) labklājību.3

Lai sekmētu Satversmes 115. pantā ietverto pašvaldības pienākumu izpildi, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas otrais punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Savukārt pašvaldībai, lai nodrošinātu minētās autonomās funkcijas izpildi, saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, ir piešķirtas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas ir saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Pašvaldības administratīvajā teritorijā nereti konstatējami nekustamie īpašumi (gan zemes gabali, gan būves), par kuriem tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav pienācīgi rūpējies.

Saistībā ar teritoriju uzturēšanu un kopšanu, līdz šim likumdevējs veicamos minimālos teritorijas sakopšanas darbus normatīvajā aktā ir nodefinējis tikai daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" (turpmāk noteikumi), daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir jānodrošina sanitārās apkopes prasību izpilde, lai novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi. Noteikumu 5. punkts nosaka regulāri veicamos teritorijas sakopšanas darbus, kā arī ziemas periodā papildus regulāri veicamos teritorijas sakopšanas darbus, un saskaņā ar noteikumu 4. punktu pašvaldībai saistošajos noteikumos ir jānosaka kārtība, kādā veicami 5. punktā noteiktie teritorijas sakopšanas darbi.

Šobrīd Bauskas novada pašvaldībā (turpmāk pašvaldība) nav spēkā neviens normatīvais akts, kas noteiktu gan noteikumos reglamentēto regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, gan citu nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākumus attiecībā uz teritoriju kopšanu pašvaldībā, tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pašvaldības iestādes "Bauskas novada pašvaldības policija" (turpmāk Pašvaldības policija) sniegto darba atskaiti par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada jūnijam, kurā norādīts, ka Pašvaldības policija ir saņēmusi 5 izsaukumus par nesakārtotu īpašumu, 20 izsaukumus par nepļautu zālienu, 2 izsaukumus par smakām un 52 izsaukumi par atkritumiem un piegružošanu, saņemtie izsaukumi liecina, ka ar teritorijas kopšanu saistīti jautājumi Bauskas novada iedzīvotājiem ir aktuāli.

Saistībā ar būvju uzturēšanu, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk Vispārīgie būvnoteikumi) XV nodaļa reglamentē nosacījumus, kādos jāveic pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana. 158.2. apakšpunkts nosaka, ka būve jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kādas ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

Likumdevējs, pieņemot Vispārīgos būvnoteikumus, jau ir izvērtējis un atzinis, ka gadījumā, ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, tas degradē ainavu un saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 159. punktu tās ir jāsakārto, līdz ar to likumdevējs pašvaldībai nav devis rīcības brīvību vērtēt, vai šāds nodarījums ir sabiedrībai kaitīgs un vai šāds nodarījums ir sabiedrības interešu aizskārums. Tieši pretēji, likumdevējs jau uz to ir norādījis kā būtisku pārkāpumu un devis pašvaldībai tiesības saistošajos noteikumos noteikt prasības, kādām ir jāatbilst minētajām būvēm. Taču šobrīd pašvaldībā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas paredzētu šādas prasības būvēm, tomēr pašvaldībā ir novērojamas situācijas, kad būvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nerūpējas par to, kā piemēram, Bauskas vecpilsētas pilsētbūvniecības ainavā (ainaviski vērtīgā teritorija saskaņā ar Bauskas novada teritorijas plānojumu) ir novērojams, ka būves nereti netiek koptas, to fasādes ir nolupušas un nodrupušas, kā rezultātā rodas nepievilcīga ainava un ainaviski vērtīgā teritorija zaudē savu vērtību, līdz ar to šādu nosacījumu nepieciešamība ir aktuāla.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saistošo noteikumu neesamība rada situācijas, kurās pie iespējama personas drošības, veselības vai labklājības apdraudējuma, pašvaldībai nav līdzekļu, ar kuriem tos varētu ierobežot vai novērst, tādēļ pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nepieciešami vienoti noteikumi, kas nosaka teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas prasības pašvaldībā, lai būtu iespējams identificēt pārkāpumus un vērsties pret nekustamo īpašumu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, lai tos novērstu, tādējādi veidojot drošu un sakoptu vidi.

Pašvaldība, izstrādājot saistošos noteikumus, saskaņā ar noteikumiem ir noteikusi gan daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu kārtību, gan, izvērtējot aktualitāti un nepieciešamību, nedzīvojamo ēku, viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju sakopšanas un uzturēšanas darbus.

Papildus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, par saistošo noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu neveikšanu likumdevējs jau ir paredzējis administratīvo atbildību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā. Taču, ņemot vērā samērīguma un vienlīdzības principus, arī par nedzīvojamo ēku, viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju sakopšanas darbu neveikšanu saistošajos noteikumos ir paredzama administratīvā atbildība, jo likumdevējs, lai gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā, bet jau ir izšķīries par labu administratīvajam sodam gadījumos, ja netiek pienācīgi veikti teritoriju sakopšanas darbi, un lai nodrošinātu konsekventu rīcību attiecībā uz līdzīgiem pārkāpumiem, kā arī lai iedzīvotājam būtu skaidra un viegli uztverama kārtība, ir nosakāms vienāds administratīvā pārkāpuma process neatkarīgi no tā, kāds ir nekustamā īpašuma veids.

Saistībā ar būvju uzturēšanu, arī šeit likumdevējs jau ir paredzējis iespēju par pārkāpumiem būvju ekspluatācijas jomā atbildīgo personu administratīvi sodīt saskaņā ar Būvniecības likuma 28. pantu, līdz ar to, lai arī šajā jautājumā nodrošinātu konsekvenci, saistošajos noteikumos ietverams regulējums par administratīvā soda piemērošanu gadījumos, kad tiek pārkāpti būvju uzturēšanas noteikumi.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem administratīvā atbildība ir paredzēta par šādu noteikumu neievērošanu:

1. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku teritoriju uzturēšana:

zāliena pļaušana pilsētās un ciemos, zāliena garumam nepārsniedzot 20 centimetrus gadījumā, ja teritorija nav nožogota vai teritorija ir nožogota ar caurredzamu žogu

zāliena pļaušana ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, zālienu pļaujot ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā, pirmo reizi to veicot līdz 20. jūnijam un otro līdz 1. oktobrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos;

cietā seguma ietvju, celiņu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus katru dienu līdz plkst. 7.00 vai stundas laikā pēc intensīvas snigšanas beigām;

transportlīdzekļu stāvēšanai paredzēto laukumu attīrīšana no sniega un ledus katru dienu līdz plkst. 8.00 vai stundas laikā pēc intensīvas snigšanas beigām;

cietā seguma ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem katru dienu līdz plkst. 7.00;

sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām balkoniem 72 stundu laikā no apdraudējuma rašanās;

situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, kamēr bīstamība tiek novērsta.