Par terminiem esamība un esība

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Atbilstoši starptautiski

atzītiem terminu sistēmas veidošanas pamatprincipiem, kas gadu

desmitiem īstenoti arī LZA TK praksē latviešu valodas nozaru

terminu sistēmu veidošanā un iestrādāti LZA TK pašreizējā darba

vadlīnijās, izvēloties jaunus vai pārskatot jau lietotos

terminus, ir svarīgi ievērot terminu viennozīmīguma un

sinonīmijas nevēlamības prasību. Apstiprinot terminus

esamība un esība katru savā, atšķirīgā nozīmē, tiek

novērsts termina esamība divnozīmīgums, kā arī tā otrās

nozīmes sinonīmija ar vārdu esība. Proti: vārds

esamība paturēts tā vispārinātajā nozīmē, kas skar cilvēka

apziņas un objektīvās realitātes sakarības (tās aktuālas

filozofijā), savukārt esība nostiprināts konkrēti

uztveramā eksistenciālajā nozīmē, kad runa ir par to, 'kas ir

(vai nav)' noteiktā vietā, vidē, laikā, piem., zīmoga vai

paraksta esība (vai neesība) dokumentos, kur tiem paredzēts būt;

tiesā, izskatot kādu lietu, konstatē pierādījumu esību (vai

neesību) u. tml.