3. pants

Lai precizētu jēdzienisko

izteiksmi vai radītu terminu jaunam objektam vai parādībai, kam

latviešu valodā vēl nav bijis sava apzīmējuma, LZA TK vajadzības

gadījumā mēdz apstiprināt jaunvārdus. Šoreiz jēdzienu nošķiršanai

izmantots valodas lietojumā jau vismaz kopš 50. gadiem

konstatētais un vārdnīcās sastopamais vārds esība. Par

pilntiesīgu latviešu valodas vārdu tas atzīts akadēmiskajā

gramatikā, kas publicēta 1959. gadā, savukārt šī vārda lietojuma

ilustrēšanai šajā gramatikā dotais piemērs ņemts no V. Lāča

romāna "Uz jauno krastu", kas publicēts 1952. gadā. Kopš 90.

gadiem vārds esība iekļauts dažādās LZA TK apstiprinātajās

terminu vārdnīcās, kā arī pareizrakstības vārdnīcās u. c. un

ieteikts terminoloģijas konsultācijās. Nav iemesla tam, lai šo

vārdu atzītu par nedabiski veidotu un tādēļ noraidītu (sal.:

esošs - esība, zinošs - zinība, izdarošs - izdarība).

LZA TK priekšsēdētāja V.

Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M.

Ķirīte

Piebilde sakarā ar publikāciju

"Būs jauns normatīvo aktu veids -

ministra noteikumi"

"Delfi", 5.05.2003.

No publikācijas "Būs jauns

normatīvo aktu veids - ministra noteikumi" kļuvis zināms, ka top

likumprojekts, kur likuma nosaukumā paredzēts izmantot vārdu

"esamība" ("Normatīvo aktu spēkā esamības likums"), kas atbilst

iepriekšējai likumpublikāciju praksei, bet ir solis atpakaļ

salīdzinājumā ar LZA Terminoloģijas komisijā 1990. gadā

precizētajām terminu esamība un esība

jēdzieniskajām nozīmēm. Saskaņā ar šo vārdu precizētajām nozīmēm

vārds esība pēdējo 10 gadu laikā ieviests dažādās

publikācijās, tostarp arī sadarbībā ar Valsts kanceleju

izstrādātajā "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā" (R., 2002),

kas ir juristu un valodnieku kopdarbs.

Lai plašāku sabiedrību informētu

par problēmas būtību, pievienojam LZA Terminoloģijas komisijas

atzinumu, kas tapis pēc terminu esamība un esība

atkārtotas apspriešanas komisijas kārtējā sēdē š. g. 13.

maijā.

LZA TK priekšsēdētāja V.

Skujiņa