2. pants

Kā skaidrots latviešu valodas

vārdnīcās, vara ir 'tiesības un iespējas pārvaldīt'; 'iespēja būt

noteicējam pār citu' un tikai pēdējā vietā minēts 'fiziskais

spēks'. Juridiskajā sfērā vārds vara izmantots terminos

valsts vara, likumdevēja vara, izpildu vara, vecāku vara,

pilnvara u.c., kur vairāk uzsvērtas tiesības un pienākums

noteikt, pārvaldīt, nevis fiziskais spēks, un tieši tas

nepieciešams arī nepilngadīgajam bērnam, kurš vēl nespēj

patstāvīgi rīkoties un izlemt savai dzīvei būtiski svarīgus

jautājumus. Vecāku vara nav paredzēta bērnu tiesību

ierobežošanai, bērna apspiešanai, bet gan atbildībai par bērna

sagatavošanu dzīvei. Vecākiem, kuri apspiež bērnu, vecāku varu

atņem. "Bērna tiesību un interešu prioritātes" ievērošana

ietilpst vecāku pienākumos arī "vecāku varas" ietvaros. Tomēr,

absolutizējot šo prioritāti, tiek mazināta vecāku loma un

atbildība un tas kopumā nevar nākt par labu nepilngadīga bērna

interesēm tieši vecuma īpatnību dēļ.