6. pants

Eiropas Padomes Ministru

komiteja 1987. gada 12. februārī pieņēma rekomendāciju Nr. R(87)3

"Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi" (turpmāk - Eiropas

ieslodzījuma vietu noteikumi) un ieteica Eiropas Padomes

dalībvalstīm savos likumos un praksē vadīties no šajos noteikumos

izteiktajiem principiem. To Izskaidrojošajā memorandā uzsvērts,

ka, lai gan noteikumu formālais statuss ir vadlīniju piedāvāšana

ieslodzījuma vietu administrācijām, tomēr tie uzliek stingrus

morālus un politiskus pienākumus dalībvalstīm, kas tos

pieņēmušas.

Eiropas ieslodzījuma vietu

noteikumu 91. punkts noteic, ka pret personām, kuras uzskatāmas

par nevainīgām līdz to vainas pierādīšanai, pieļaujami vienīgi

tādi ierobežojumi, kas nepieciešami kriminālprocesuālo darbību

veikšanai un ieslodzījuma vietas drošības garantēšanai.

Tātad valstij jāizvērtē, kādi

ierobežojumi apcietinātajiem pieļaujami. Vācijas Federatīvās

Republikas Federālā Konstitucionālā tiesa savā 1972. gada 14.

marta spriedumā atzinusi, ka ieslodzīto pamattiesības

ierobežojamas vienīgi ar likumu vai uz likuma pamata (sk.

BverfGE 33, 1).

Aizliedzot apcietinātajiem saņemt

pārtikas sūtījumus un pienesumus, Ieslodzījuma vietu pārvalde,

kas ir izpildvaras institūcija, nepamatoti ietiekusies

likumdošanas sfērā un pārkāpusi Satversmes 64. pantu, kas noteic,

ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē

paredzētā kārtībā un apmēros [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

11. marta spriedumu lietā Nr. 04-05(97)].

Tādējādi apcietināto pamattiesību

ierobežošana pieļaujama vienīgi ar likumu vai uz likuma

pamata.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt ar Ieslodzījuma vietu

pārvaldes 2001. gada 9. maija pavēli Nr. 63 apstiprinātos

Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus daļā par

pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu par neatbilstošiem

Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs J.

Jelāgins