Par tiesvedības izbeigšanu

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieteikuma iesniedzējas

lūdz atzīt noteikumu Nr. 1003 3.1. punktā un noteikumu

Nr. 644 2.2. punktā noteikto bērna kopšanas pabalsta

maksimālo apmēru ("un ne vairāk kā 392 lati mēnesī") par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

91. pantam.

Pieteikuma iesniedzējas uzskata,

ka bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanas sistēma bērna kopšanas

atvaļinājuma laikā būtiski samazina ienākumus personām, kuru

mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pārsniedz 560 latus. Ja

personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir 560 lati,

šī persona saņemot bērna kopšanas pabalstu maksimālā apmērā - 392

latus mēnesī. Bet, ja personas mēneša vidējā apdrošināšanas

iemaksu alga pārsniedz 560 latus, tas neietekmējot personai

piešķiramā bērna kopšanas pabalsta apmēru, proti, arī šādos

gadījumos personas saņemot tāda paša apmēra pabalstu.

Pieteikumos uzsvērts, ka bērna

vecākiem esot jāsaņem bērna kopšanas pabalsts tādā apmērā, kas ir

faktiski līdzvērtīgs iepriekš saņemtajai viena vecāka mēnešalgai,

jo tikai tādā gadījumā nepasliktināšoties ģimenes materiālais

stāvoklis bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

Lai gan pieteikumos nav noliegtas

valsts tiesības noteikt bērna kopšanas pabalsta apmēra

ierobežojumus, tomēr pieteikuma iesniedzējas pauž viedokli, ka

šādiem ierobežojumiem jābūt vienlīdzīgiem pret personām, uz kurām

tie attiecas. Ar apstrīdēto normu noteiktais pabalsta maksimālais

apmērs pārkāpjot Satversmes 91. pantu, proti, tas esot

netaisnīgs un diskriminējošs. Personas, kuru mēneša vidējā

apdrošināšanas iemaksu alga pārsniedz 560 latus, nesaņemot tādu

bērna kopšanas pabalstu, kas būtu proporcionāls samaksātajām

nodokļu summām, pretstatā personām, kuru mēneša vidējā

apdrošināšanas iemaksu alga nepārsniedz 560 latus.

Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka

apstrīdētā norma neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo

paredzot atšķirīgu attieksmi pret divām savstarpēji salīdzināmām

personu grupām - personām, kuru mēneša vidējā apdrošināšanas

iemaksu alga pārsniedz 560 latus, un personām, kuru iemaksu alga

nepārsniedz 560 latus. Bērna kopšanas pabalsta maksimālais apmērs

liedzot personām, kuru mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga

pārsniedz 560 latus, saņemt bērna kopšanas pabalstu 70 procentu

apmērā no vidējās mēneša apdrošināšanas iemaksu algas.

Apstrīdētajā normā noteiktajai

atšķirīgajai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, jo

par tādu nevarot uzskatīt valsts budžeta līdzekļu ekonomēšanu.

Tāpat šajā gadījumā esot pārkāpts samērīguma princips, proti,

bērna kopšanas pabalsta apmēru esot iespējams noteikt, izmantojot

personas tiesības mazāk ierobežojošus līdzekļus.

4. 2006. gada

11. decembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā

Nr. 2006-10-03 "Par Ministru kabineta 2004. gada

7. decembra noteikumu Nr. 1003 "Kārtība, kādā piešķir

un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas

pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem

bērniem" 3.1. punktā un Ministru kabineta 2006. gada

8. augusta noteikumu Nr. 644 "Noteikumi par bērna

kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par

dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru,

tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un

izmaksas kārtību" 2.2. punktā ietvertās normas vārdu "un ne

vairāk kā 392 lati mēnesī" atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. pantam". Spriedumā tika konstatēts, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam.

Spriedums 2006. gada

19. decembrī publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un

stājies spēkā.