91. pants
, jo pret personām, kas atrodas atšķirīgos

apstākļos, esot noteikta vienāda attieksme.

2.3. Pieteikumā norādīts,

ka valsts rīcībai jābūt konsekventai - ja likumdevējs reiz

noteicis atvieglojumus par darbu kaitīgos un smagos apstākļos,

tad šīs tiesības nevar tikt atņemtas, citādi tiek pārkāpts

tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības princips, kas izriet

no Satversmes 1.panta. Pieteikumā atzīmēts: ja valsts likumā,

proti, - 1990. gada 29. novembra likumā "Par valsts

pensijām", bija garantējusi pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem

noteikumiem personām, kuras strādājušas kaitīgos un smagos darba

apstākļos, tad šādas tiesības nevar tikt vēlāk atņemtas, īpaši ar

normu, kas ietverta likuma pārejas noteikumos. S.Kušneris norāda,

ka cilvēki, strādājot kaitīgos un smagos darba apstākļos,

apzinājās, ka tiek negatīvi ietekmēta viņu veselība, bet

vienlaikus paļāvās uz to, ka valsts viņiem ir garantējusi

atvieglotus pensionēšanās nosacījumus.

2.4. Pieteikuma

iesniedzējs, iepazinies ar lietas materiāliem, norāda, ka

neapstrīd Pensiju likuma pārejas noteikumu 8. punktā

reglamentēto pensionēšanās vecuma noteikšanas kārtību, bet

iebilst pret to, ka identiski noteikumi tiek piemēroti visām

personām, neņemot vērā, vai tās ir vai nav strādājušas smagos un

kaitīgos vai sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba

apstākļos.

S.Kušneris arī norāda, ka

neapstrīd Pensiju likuma pārejas noteikumu 9. punktu daļā,

kura noteic, ka pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža

noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem

noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba

apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Tomēr

S.Kušneris uztur argumentu, ka tiesības pensionēties agrāk būtu

nosakāmas personām, kas līdz šo Pensiju likuma grozījumu

pieņemšanai ir ilgstoši strādājušas šādos apstākļos.

3. 2006. gada

2. novembrī Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima)

pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Likums

stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Ar 2006. gada

2. novembra grozījumiem Pensiju likuma pārejas noteikumi

tika papildināti ar 48. punktu, kas noteic: "No 2007.gada

1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks

par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā

daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un

sevišķi smagos darba apstākļos saskaņā ar pārejas noteikumu

11.punktā ietvertajiem sarakstiem, ir tiesības vecuma pensiju

pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā

noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu

8.punktu)."

Līdz ar Pensiju likuma pārejas

noteikumu 48. punkta spēkā stāšanos tiek mainīta pensiju

piešķiršanas kārtība personām, kas strādājušas kaitīgos un smagos

vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.

4. Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - informācijā, kas tika

pieprasīta pēc Pensiju likuma grozījumu pieņemšanas, norāda, ka

2006. gada 2. novembrī pieņemtie grozījumi Pensiju

likumā rada labvēlīgāku normatīvo regulējumu attiecībā uz tām

personām, kuras pirms 1996. gada 1. janvāra strādāja

kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba

apstākļos.

5. Labklājības ministrija

informācijā, kas tika pieprasīta pēc Pensiju likuma grozījumu

pieņemšanas, norāda, ka līdz ar 2006. gada 2. novembrī

pieņemto grozījumu spēkā stāšanos 2007. gada 1. janvārī

personas, kuras noteiktu laiku strādājušas kaitīgos un smagos vai

sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, vecuma

pensiju varēs pieprasīt piecus gadus agrāk nekā to paredz Pensiju

likuma pārejas noteikumu 8. punkts. Personas, kuras strādājušas

sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos, ja vien tām

ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensiju varēs

pieprasīt: sievietes no 46 gadiem (kopš 2007. gada

1. jūlija no 46,5 gadiem), vīrieši - no 51 gada (kopš

2007. gada 1. jūlija no 51,5 gadiem). Savukārt

personas, kuras strādājušas smagos un kaitīgos darba apstākļos,

vecuma pensiju varēs pieprasīt: sievietes no 51 gada (kopš

2007. gada 1. jūlija no 51,5 gadiem), vīrieši - no 56

gadiem (kopš 2007. gada 1. jūlija no 56,5 gadiem).

Ministrija atzīmē, ka vienlaikus

ir noteiktas augstākas prasības attiecībā uz pensijas

piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu. Līdz brīdim, kad

stājās spēkā grozījumi, personām, kuras strādājušas kaitīgos un

smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos,

vecuma pensijas piešķiršanai ar atvieglotiem noteikumiem

nepieciešamais kopējais apdrošināšanas stāžs bija noteikts no 15

līdz 25 gadiem (atkarībā no personas dzimuma un darba smaguma

pakāpes) un vismaz ceturtajai daļai no minētā stāža bija jābūt

nostrādātai kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi

smagos darba apstākļos (no 3 gadiem un 9 mēnešiem līdz 6 gadiem

un 3 mēnešiem - atkarībā no dzimuma un darba smaguma pakāpes).

Saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 48. punktu

kopējam apdrošināšanas stāžam (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir

jābūt vismaz 25 gadiem, no kuriem vismaz trešajai daļai (tas ir,

8,3 gadiem) jābūt nostrādātiem kaitīgos un smagos vai sevišķi

kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.

6. Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūra informācijā, kas tika pieprasīta pēc

Pensiju likuma grozījumu pieņemšanas, norāda, ka, izskatot

S.Kušnera iesniegtos apdrošināšanas stāžu apliecinošos

dokumentus, ir konstatēts, ka S.Kušneris sasniedzis Pensiju

likuma pārejas noteikumu 48. punktā paredzēto pensijas

vecumu, kā arī pierādījis pensijas piešķiršanai nepieciešamo

apdrošināšanas stāžu. Līdz ar to viņam ir tiesības saņemt vecuma

pensiju no 2007. gada 1. janvāra.

7. Gadījumi, kad ar

Satversmes tiesas lēmumu var izbeigt tiesvedību lietā līdz

sprieduma pasludināšanai, ir noteikti Satversmes tiesas likuma

29. pantā. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 6. punktam

tiesvedību var izbeigt gadījumos, kad tās turpināšana lietā nav

iespējama.

7.1. Personas tiesības

vērsties Satversmes tiesā saistāmas tikai ar šīs konkrētās

personas tiesību aizskārumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir

aizsargāt personai Satversmē noteiktās pamattiesības. Satversmes

tiesas likuma 19.2 pants noteic, ka pieteikuma

iesniedzējs var apstrīdēt tikai tādu normu, kas aizskar viņa

pamattiesības. Satversmes tiesa ņem vērā to, ka līdz ar grozījumu

spēkā stāšanos 2007. gada 1. janvārī pieteikuma iesniedzējam

rodas tiesības uz agrāku pensionēšanos. Tādējādi vairs nepastāv

konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību

aizskārums.

7.2. Konstitucionālajā

sūdzībā S.Kušneris lūdza atzīt apstrīdētās normas par spēkā

neesošām no sprieduma pasludināšanas brīža, bet tiesības saņemt

vecuma pensiju viņam tiek nodrošinātas no 2007. gada 1. janvāra.

Tādējādi nav nepieciešams izskatīt lietu, lai izvērtētu

apstrīdēto normu atbilstību Satversmei līdz likumdevēja izdarīto

Pensiju likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Līdz ar to lietas tiesvedības

turpināšana nav iespējama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

Izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2006-14-01 "Par likuma "Par valsts pensijām"

pārejas noteikumu 8. un 9. punkta atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam", kas

ierosināta pēc Staņislava Kušnera sūdzības.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš