11. pants

Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos likums

paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz

pienākumu to darīt. Līdzšinējā Satversmes tiesas praksē

tiesvedība lietā šādos gadījumos ir gan turpināta (sk.,

piemēram, 2003. gada 4. februāra spriedumu lietā

Nr. 2002-06-01, 2004. gada 14. janvāra spriedumu

lietā Nr. 2003-19-0103, 2005. gada 16. decembra

spriedumu lietā Nr. 2005-12-0103,), gan arī izbeigta

(sk., piemēram, lēmumus par lietas izbeigšanu lietās

Nr. 2004-23-01, Nr. 2004-24-0306, Nr. 2004-26-01,

Nr. 2005-23-03, Nr. 2006-27-03,

Nr. 2007-05-0106).

11.1. Izsverot jautājumu

par to, vai tiesvedība lietā izbeidzama, Satversmes tiesa

visupirms ņēmusi vērā nepieciešamību aizsargāt personām Satversmē

noteiktās pamattiesības. Tā, piemēram, lietā Nr. 2002-06-01

Satversmes tiesa konstatē, ka konstitucionālās sūdzības

iesniedzēja pārstāve lūgusi Satversmes tiesai lietu neizbeigt,

norādot, ka Satversmes tiesas spriedums esot vienīgais tiesiskais

ceļš, kādā iesniedzējs varot turpināt savu aizskarto tiesību

aizsardzību (sk.: Satversmes tiesas 2003. gada

4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01

7. punktu).

Savukārt lietā

Nr. 2007-05-0106 Satversmes tiesa izšķīrusies izbeigt

tiesvedību, konstatējot, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku,

bet pieteikuma iesniedzējs - Latvijas Republikas tiesībsargs -

"nav lūdzis apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no tās

pieņemšanas brīža" (Satversmes tiesas 2007. gada

3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 6.

punkts).

11.2. Vienlaikus Satversmes

tiesa ir secinājusi, ka "saskaņā ar Latvijas Republikas

Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma

1. pantu Satversmes tiesas uzdevums ir novērtēt tiesību

normu (aktu) atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Turklāt šāda atbilstības novērtēšana ir mērķtiecīgs process, kura

rezultātā par neatbilstošām atzītās tiesību normas (akti) saskaņā

ar likuma 32. pantu zaudē spēku. Tādējādi, kopsakarā

tulkojot Latvijas Republikas Satversmes 1. un

85. pantu, redzams, ka Satversmes tiesas likuma mērķis un

Satversmes tiesas uzdevums ir veicināt tiesību sistēmas

sakārtošanu, kā arī veikt kontroli pār to, lai konstitucionālās

institūcijas ar to izdotajiem aktiem neizjauktu valsts varas

savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības" (Satversmes

tiesas 2000. gada 5. aprīļa lēmums par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 04-06(99).

Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts ir vērsts

uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un lai

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd jēga Satversmes

tiesas procesam.