11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes tiesas
likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos likums
paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz
pienākumu to darīt. Līdzšinējā Satversmes tiesas praksē
tiesvedība lietā šādos gadījumos ir gan turpināta (sk.,
piemēram, 2003. gada 4. februāra spriedumu lietā
Nr. 2002-06-01, 2004. gada 14. janvāra spriedumu
lietā Nr. 2003-19-0103, 2005. gada 16. decembra
spriedumu lietā Nr. 2005-12-0103,), gan arī izbeigta
(sk., piemēram, lēmumus par lietas izbeigšanu lietās
Nr. 2004-23-01, Nr. 2004-24-0306, Nr. 2004-26-01,
Nr. 2005-23-03, Nr. 2006-27-03,
Nr. 2007-05-0106).
11.1. Izsverot jautājumu
par to, vai tiesvedība lietā izbeidzama, Satversmes tiesa
visupirms ņēmusi vērā nepieciešamību aizsargāt personām Satversmē
noteiktās pamattiesības. Tā, piemēram, lietā Nr. 2002-06-01
Satversmes tiesa konstatē, ka konstitucionālās sūdzības
iesniedzēja pārstāve lūgusi Satversmes tiesai lietu neizbeigt,
norādot, ka Satversmes tiesas spriedums esot vienīgais tiesiskais
ceļš, kādā iesniedzējs varot turpināt savu aizskarto tiesību
aizsardzību (sk.: Satversmes tiesas 2003. gada
4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01
7. punktu).
Savukārt lietā
Nr. 2007-05-0106 Satversmes tiesa izšķīrusies izbeigt
tiesvedību, konstatējot, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku,
bet pieteikuma iesniedzējs - Latvijas Republikas tiesībsargs -
"nav lūdzis apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no tās
pieņemšanas brīža" (Satversmes tiesas 2007. gada
3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 6.
punkts).
11.2. Vienlaikus Satversmes
tiesa ir secinājusi, ka "saskaņā ar Latvijas Republikas
Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma
1. pantu Satversmes tiesas uzdevums ir novērtēt tiesību
normu (aktu) atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
Turklāt šāda atbilstības novērtēšana ir mērķtiecīgs process, kura
rezultātā par neatbilstošām atzītās tiesību normas (akti) saskaņā
ar likuma 32. pantu zaudē spēku. Tādējādi, kopsakarā
tulkojot Latvijas Republikas Satversmes 1. un
85. pantu, redzams, ka Satversmes tiesas likuma mērķis un
Satversmes tiesas uzdevums ir veicināt tiesību sistēmas
sakārtošanu, kā arī veikt kontroli pār to, lai konstitucionālās
institūcijas ar to izdotajiem aktiem neizjauktu valsts varas
savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības" (Satversmes
tiesas 2000. gada 5. aprīļa lēmums par tiesvedības
izbeigšanu lietā Nr. 04-06(99).
Satversmes tiesas likuma
29. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts ir vērsts
uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un lai
Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds
vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd jēga Satversmes
tiesas procesam.