3. pants

Izskatot Noteikumus

Nr. 32 likumdošanas kārtībā, Saeima 2007. gada

1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi Nacionālās drošības

likumā". 2007. gada 9. februārī Latvijas Valsts

prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodeva šo likumu otrreizējai

caurlūkošanai, norādot, ka nav pieņemama valsts drošības iestāžu

darbību regulējošo likumu sasteigta grozīšana, neiesaistot visu

ieinteresēto pušu pārstāvjus, speciālistus un ekspertus un

nedodot saprātīgu laiku šādu iniciatīvu izvērtēšanai un

priekšlikumu izstrādei.

4. 2007. gada

15. februārī Pieteikuma iesniedzēja vārdā deputāte

S. Āboltiņa papildināja pieteikumu, norādot, ka pievienojas

minētajam Valsts prezidentes viedoklim. Turklāt šāds viedoklis

būtu attiecināms uz visu likumdošanas procesu kopumā.

5. 2007. gada

1. martā Saeima otrreiz caurlūkoja likumu "Grozījumi

Nacionālās drošības likumā" un pieņēma to bez grozījumiem.

2007. gada 10. martā Valsts prezidente apturēja minētā

likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Parakstu vākšana tautas

nobalsošanas ierosināšanai par šo likumu notika no

2007. gada 3. aprīļa līdz 2. maijam.

6. 2007. gada

20. februārī Satversmes tiesa, ierosinot lietu, uzaicināja

Ministru kabinetu līdz 2007. gada 21. martam iesniegt

atbildes rakstu.

Atbildes rakstā Ministru kabinets

nepiekrīt pieteikumā izteiktajam viedoklim un lūdz atzīt

pieteikumu par nepamatotu. Atsaucoties uz Satversmes tiesas

spriedumu lietā Nr. 03-05(99), Ministru kabinets norāda, ka

"varas dalīšana ir spēkā kā princips, tomēr tā netiek īstenota

ļoti stingri pēc tās ideāli tipiskā modeļa. Vispārēji tiek

stingri sargāta tikai tiesnešu neatkarība no izpildvaras

iejaukšanās. Taču citādi varas sadales shēma vēsturiskā skatījumā

jau no paša sākuma tomēr neizslēdz zināmus principiālo robežu

pārkāpumus. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas

republikas jēdziena izrietošais varas dalīšanas princips nav

jāuztver dogmatiski un formāli, bet jāsamēro ar tā mērķi novērst

varas centralizāciju vienas institūcijas vai amatpersonas

rokās."

Ministru kabinets uzsver, ka

Satversmes 81. pants noteic Ministru kabinetam neapstrīdamu

tiesību izdot noteikumus ar likuma spēku, "ja neatliekama

vajadzība to prasa".

Atbildes rakstā izteikts

viedoklis, ka "neatliekama vajadzība" nav juridiskiem kritērijiem

pakļauts vērtējums, bet vērtējums, kas pakļauts lietderības

kritērijiem. Šie kritēriji esot paša izdevēja, proti, Ministru

kabineta, ziņā un neesot pretrunā ar Satversmes 1. pantu,

ciktāl saglabājas varas savstarpējās kontroles un līdzsvara

attiecības un varas mērenība, kā arī tiekot ievēroti citi

tiesiskas valsts principi.

Ministru kabinets informē, ka

neatliekamās vajadzības pamatojums Noteikumu Nr. 32

izdošanai bijis saistīts ar valdības rīcībā esošo informāciju par

būtiskiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un politisku

apņemšanos maksimāli īsā laikā tos novērst. Informācijas analīzes

dienesta sagatavotās valsts apdraudējuma analīzes liecinājušas

"par būtisku situācijas saasinājumu un pieaugošu apdraudējuma

līmeni visās tradicionāli aktuālajās valsts nacionālo drošību

apdraudošajās jomās". Tieši neatliekama vajadzība "nekavējoties

panākt visu drošības sistēmas izpildvaras rīcībā esošo resursu

koordinētu un saskaņotu rīcību valsts un sabiedrības drošības

apdraudējuma mazināšanai" bijis pamats Noteikumu Nr. 32

izdošanai.

Konkrēti valsts apdraudējuma

fakti, kas Ministru kabineta rīcībā bija laikposmā no

2006. gada oktobra līdz decembrim un kuru dēļ bija

nepieciešams Noteikumus Nr. 32 pieņemt Satversmes

81. panta kārtībā, iekļauti atbildes raksta klasificētajā

daļā, kam piešķirts valsts noslēpuma statuss.

7. 2007. gada

29. martā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Nacionālās

drošības likumā", ko Valsts prezidente izsludināja

2007. gada 10. aprīlī. Ar šo likumu Nacionālās drošības

likuma attiecīgie panti tika izteikti tādā redakcijā, kādā tie

bija pirms Noteikumu Nr. 32 pieņemšanas. Pārejas noteikumu

1. punktā tika noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos

spēku zaudē Noteikumi Nr. 32. Likums stājās spēkā ar

2007. gada 11. aprīli.

8. 2007. gada

29. martā Saeimas Juridiskā komisija iesniedza Saeimai

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē",

likumprojekta anotācijā norādot, ka "Valdība savas tiesības izdot

noteikumus ar likuma spēku kopš Satversmes darbības atjaunošanas

ir izmantojusi ļoti plaši. Tā kā šā panta pielietošana ne vienmēr

ir bijusi veiksmīga un līdz ar to arī diskutabla, ar

likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt Satversmes 81.pantu".

2007. gada 3. maijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Latvijas Republikas Satversmē", kas Satversmes 81. pantu

paredz izslēgt.

2007. gada 17. maijā

minētais likums tika izsludināts. Tas stājās spēkā

2007. gada 31. maijā.

9. 2007. gada 8.maijā

Centrālā vēlēšanu komisija ir izsludinājusi tautas nobalsošanu

par Valsts prezidentes apturēto likumu "Grozījumi Nacionālās

drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā"

atcelšanu.

Satversmes

tiesa

secināja: