13. pants

Pamatojoties uz

Apstrīdēto detālplānojumu, dažādas institūcijas vairāku gadu

garumā ir pieņēmušas virkni lēmumu par teritorijā ietilpstošajos

zemesgabalos paredzēto būvobjektu būvniecību. Saskaņā ar Jūrmalas

pilsētas domes sniegto informāciju atbilstoši Apstrīdētajam

detālplānojumam:

1) zemesgabalā "Bulduri 1206"

izbūvēta daudzfunkcionālā sabiedriskā kompleksa dārza māja

(kadastra Nr. 1300 007 1206 002), kura nodota

ekspluatācijā 2005. gada 2. februārī;

2) zemesgabalā "Bulduri 1206"

pabeigti parka labiekārtošanas darbi saskaņā ar 2005. gada

28. septembrī akceptēto būvprojektu Nr. 442 "Parka

teritorijas labiekārtošanas projekts Bulduri 1206, 3. līnija

1a, 4. līnija 1a" un 2006. gada 4. oktobrī

izsniegto būvatļauju Nr. 67-j. Jūrmalas pilsētas domes

būvvalde 2007. gada 21. janvārī veikusi objekta

apsekošanu un konstatējusi, ka būvdarbi pabeigti;

3) zemesgabalā "Bulduri 1117"

veikti būvdarbi un izbūvēts ēkas apjoms (kadastra

Nr. 1300 007 1117 001) saskaņā ar

2007. gada 29. jūnijā akceptēto būvprojekta tehnisko

projektu (reģ. Nr. 240) un 2007. gada

13. jūlijā izsniegto būvatļauju Nr. 57-j. Ar Jūrmalas

pilsētas domes 2008. gada 14. februāra lēmumu

Nr. 130 kafejnīcas, nomas punkta, dušas un publiskās

tualetes ēkai (jaunbūvei) noteikta adrese "Jūrmala, Bulduri 1117,

korpuss 1". Ēka nav nodota ekspluatācijā;

4) zemesgabalā "Bulduri 1114"

uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada

19. decembrī izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums

Nr. 14-10/909 parka teritorijas labiekārtošanai. Tā ietvaros

uzsākti projektēšanas darbi, skiču stadijā projekts apstiprināts

2007. gada 19. decembrī;

5) zemesgabalā "Bulduri 1116"

uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada

19. decembrī izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums

Nr. 14-10/910 parka teritorijas labiekārtošanai. Tā ietvaros

uzsākti projektēšanas darbi;

6) zemesgabalā "Bulduri 1001"

uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada

23. maijā izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums

Nr. 14-10/363 tirdzniecības un pakalpojumu objekta - nomas

punkta jaunbūvei. Tā ietvaros uzsākti projektēšanas darbi.

Ņemot vērā to, ka vairāku objektu

būvniecība jau noslēgusies, atsevišķos Apstrīdētā detālplānojuma

teritorijā ietilpstošos zemesgabalos atjaunot agrāko situāciju,

kāda pastāvēja pirms Apstrīdētā detālplānojuma spēkā stāšanās un

tam sekojošo lēmumu izpildes, būtu ļoti grūti, bet atsevišķos

gadījumos - pat neiespējami.

Kā norādījusi Satversmes tiesa,

tiesiskās stabilitātes princips kļūst īpaši aktuāls tad, kad

vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir spēkā jau ilgāku

laiku un kopš tā spēkā stāšanās nav notikusi būtiska tiesisko vai

faktisko apstākļu maiņa, kas ļautu apšaubīt teritorijas plānojuma

tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05

23. punktu). Apstrīdētā detālplānojuma teritorijā esošo

zemesgabalu nomniekiem ir tiesiskā paļāvība uz to, ka pašvaldība

un citas institūcijas, izstrādājot un apstiprinot Apstrīdēto

detālplānojumu un pieņemot lēmumus saistībā ar būvniecības

procesiem, rīkojušās tiesiski. Pieaicinātās personas - SIA

"Adlera", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un Vivita

Sidorova - norāda, ka, paļaujoties uz Apstrīdētā detālplānojuma

un tam sekojošo lēmumu tiesiskumu, zemesgabalu labiekārtošanā un

apkopšanā ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi. SIA "Adlera"

norāda, ka līdz 2007. gada maijam, kad būvatļaujas

izsniegšanu tai Jūrmalas pilsētas domē apstrīdēja Pieteikuma

iesniedzēja, nebija pamata uzskatīt, ka kāda zemesgabala nomnieka

rīcība varētu tikt atzīta par prettiesisku. Trīsarpus gadu laikā

ne privātpersonas, kuras Apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskajā

apspriešanā pret to iebilda, ne valsts institūcijas - RAPLM,

Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcija - nav vērsušās pret Apstrīdēto

detālplānojumu ar tām pieejamiem līdzekļiem, apstrīdot to

Satversmes tiesā, apturot tā darbību, nesaskaņojot tā galīgo

redakciju vai kādu no atbilstoši tam izstrādātajiem

būvprojektiem. Apstrīdētā detālplānojuma izstrādes un sekojošo

būvniecības procesu laikā, tāpat arī pirms Ministru kabineta

2007. gada 6. jūnija rīkojuma Nr. 344 "Par meža

zemes transformāciju Jūrmalā, Bulduros 1115" un rīkojuma

Nr. 345 "Par meža zemes transformāciju Jūrmalā, Bulduros

1206" izdošanas no vides ekspertiem un vides aizsardzības

institūcijām tika saņemti pozitīvi atzinumi, ka vides

aizsardzības prasības ar Apstrīdēto detālplānojumu aptvertajā

teritorijā tiek ievērotas.

Satversmes tiesas kompetencē

neietilpst administratīvo aktu, arī Jūrmalas pilsētas domes

lēmuma par teritorijas "Bulduri 1001" sadalīšanu vairākos

zemesgabalos vai Ministru kabineta rīkojumu par meža zemes

transformāciju, tiesiskuma izvērtēšana. Tomēr Satversmes tiesa

norāda, ka šo lēmumu pieņemšanas un izpildes tiesiskuma

nodrošināšana ir Jūrmalas pilsētas domes pienākums. Arī

sabiedrībai, tostarp nevalstiskajām organizācijām, var būt liela

loma to kontrolē. Būvniecības procesā nevalstiskajām

organizācijām ir plašas tiesības apstrīdēt pašvaldību lēmumus

administratīvā procesa kārtībā, kā arī sekot, lai faktiskā rīcība

atbilstu detālplānojumā noteiktajam un lai attiecībā uz

būvniecības procesā esošajiem būvobjektiem tiktu strikti

ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības

prasības.

Ņemot vērā

minēto, Satversmes tiesa uzskata, ka pēc Apstrīdētā

detālplānojuma spēkā stāšanās ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai tā

iespējamā atzīšana par spēkā neesošu nenonāktu pretrunā ar

tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principiem. Līdz ar

to izvērtēt Apstrīdētā detālplānojuma atbilstību augstāka

juridiska spēka tiesību normām nav lietderīgi un tiesvedības

turpināšana ir atzīstama par neiespējamu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2008-23-03 "Par Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada

1. decembra saistošo noteikumu Nr. 22 "Par

detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas

apstiprināšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

115. pantam", kas ierosināta pēc Jūrmalas aizsardzības

biedrības pieteikuma.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

J.Jelāgins