29. pants
reglamentē tiesvedības izbeigšanu lietā. Minētā

panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var

izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas

lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi

spēku.

Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmā daļa paredz Satversmes tiesas tiesības

izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt (sk. Satversmes

tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu). Konstatējot

šajā normā paredzētos apstākļus, Satversmes tiesai ir jāizvērtē,

vai tomēr nepastāv apsvērumi, kas nosaka nepieciešamību turpināt

tiesvedību. Apsverot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā,

kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai

visupirms jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē

noteiktās pamattiesības un novērst negatīvās sekas, kas personai

radušās sakarā ar apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

Nr. 2007-15-01 4. punktu).

Vienlaikus jāņem vērā, ka

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punkts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv,

zūd jēga Satversmes tiesas procesam (sk. Satversmes

tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu).

7. Laikā, kad apstrīdētais

akts − Noteikumi Nr. 596 − bija spēkā, nav radušās tādas

sekas, kuras varētu būt izraisījis iespējamais Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesību aizskārums un kuras būtu iespējams

grozīt, ja apstrīdētais akts ar Satversmes tiesas spriedumu tiktu

atzīts par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Arī gadījumā, ja Satversmes tiesa

secinātu, ka pieteikums ir pamatots un Ministru kabinets

apstrīdēto aktu izdevis, neievērojot Satversmes 1. un

101. panta prasības, jautājumus, kas saistīti ar Dekšāres

pagasta administratīvi teritoriālo statusu, turpinātu regulēt

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Iespējamie

trūkumi apstrīdētā akta − Ministru kabineta noteikumu − izdošanā

paši par sevi nevar ietekmēt attiecīgajā Satversmes tiesas lietā

neapstrīdēta, citas institūcijas un citā kārtībā izdota akta −

likuma − konstitucionalitāti un spēkā esamību.

Tādējādi nav nepieciešams turpināt

tiesvedību šajā Satversmes tiesas lietā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktu, Satversmes tiesa

n o l ē m a:

izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2008-44-03 "Par Ministru kabineta 2007. gada

4. septembra noteikumu Nr. 596 "Noteikumi par vietējo

pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" pielikuma II