1. pants

Latvijas Republikas Saeima 2009. gada 16. jūnijā

pieņēma likumu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu

laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" (turpmāk - Izmaksu

likums). Šā likuma 3. panta pirmā daļa noteica, ka "laika periodā

no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim valsts

vecuma pensiju un saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un

nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva

darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirto izdienas

pensiju saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošinātā persona

(darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) atbilstoši likumam "Par

valsts sociālo apdrošināšanu", izmaksā 30 procentu apmērā no

atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra ar tā

mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs ir

kļuvis par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai

pašnodarbināto) atbilstoši likumam "Par valsts sociālo

apdrošināšanu"".

Lieta Nr. 2009-104-01 pēc pieteikuma iesniedzējas - Larisas

Paramonovas - pieteikuma tika ierosināta 2009. gada 30. oktobrī

par Izmaksu likuma 3. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz

valsts vecuma pensiju (turpmāk - apstrīdētā norma), atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 109.

pantam. Savukārt lieta Nr. 2009-109-01 pēc pieteikuma iesniedzēja

- Nikolaja Terentjeva - pieteikuma par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam tika ierosināta

2009. gada 7. decembrī. Pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā norma

neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

principam, Satversmes 91. pantā noteiktajam vienlīdzības

principam un Satversmes 109. pantā noteiktajām personas

pamattiesībām uz sociālo nodrošinājumu.