3. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa kopumā ir vērsta

uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.2.

punktu).

Spriedumā lietā Nr. 2009-43-01 tika atzīts, ka līdzīgā

situācijā kā pieteikuma iesniedzēji atrodas arī visas tās

personas, uz kurām attiecas Izmaksu likuma 2. panta pirmā daļa un

3. panta pirmā daļa. Tādējādi šīs normas ir atzīstamas par spēku

zaudējušām no to pieņemšanas brīža attiecībā uz visiem pensiju

saņēmējiem, kurus tās skar (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu).

Līdz ar to ar spriedumu lietā Nr. 2009-43-01 Satversmes tiesa

jau ir novērsusi strīdu, kas pastāv arī lietā Nr. 2009-104-01 un

lietā Nr. 2009-109-01.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-104-01 "Par likuma "Par

valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.

gada līdz 2012. gadam" 3. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas

uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 1. un 109. pantam" un lietā Nr.2009-109-01 "Par likuma

"Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no

2009. gada līdz 2012. gadam" 3. panta pirmās daļas, ciktāl tā

attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 1., 91. un 109. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris