13. pants

Valsts tiešo atbalstu saņem biodegvielas ražotāji,

kuriem Noteikumos Nr. 280 paredzētajā kārtībā iepriekš piešķirtas

finansiāli atbalstāmās kvotas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 280 9.

punktu Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 15. aprīlim sadala

pretendentiem kārtējā gadā pieejamās finansiāli atbalstāmās

kvotas proporcionāli to ekspluatācijā nodotajai ražošanas

jaudai.

Atbilstoši piešķirtajām kvotām tiek aprēķināts valsts tiešais

atbalsts. Valsts tiešo atbalstu aprēķina pēc Noteikumos Nr. 280

ietvertās formulas, ņemot vērā valsts tiešā atbalsta likmi

attiecīgajā gadā. Arī šos aprēķinus saskaņā ar Noteikumu Nr. 280

12. - 14. 1 punktu veic Ekonomikas ministrija.

Ministru kabinets Noteikumos Nr. 280 noteicis kārtību, kādā

tiek aprēķināta valsts tiešā atbalsta likme un attiecīgi arī

konkrētiem biodegvielas ražotājiem sniedzamā valsts tiešā

atbalsta apmērs. Saskaņā ar šo kārtību Ekonomikas ministrijas

iesniegtos aprēķinus par valsts tiešā atbalsta apmēru attiecīgajā

gadā apstiprina Ministru kabinets. Lai valsts tiešais atbalsts

sasniegtu tam izvirzītos mērķus, proti, nodrošinātu

konkurētspējīgas biodegvielas ražošanu un vienlaikus arī efektīvu

valsts līdzekļu izlietojumu, nepieciešams ātri reaģēt uz

ražošanas izmaksu izmaiņām. Līdz ar to valsts tiešā atbalsta

piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir spējai adekvāti reaģēt

uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, periodiski pārskatot valsts

tiešā atbalsta likmes atbilstoši izejvielu cenām un citām

ražošanas izmaksām.

Tādējādi var secināt, ka likumdevējs ir konceptuāli izšķīries

par to, kādā veidā tiks atbalstīta biodegvielas ražošana, proti,

ar valsts tiešo atbalstu finansiāli atbalstāmo kvotu veidā.

Regulēt jautājumus, kas attiecas uz valsts tiešā atbalsta

piešķiršanu, tostarp tā aprēķināšanu, likumdevējs ir pilnvarojis

Ministru kabinetu.

Biodegvielas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts,

ka Ministru kabineta kompetencē ir paredzēt nepieciešamo

finansējumu šā likuma mērķu sasniegšanai, iesniedzot Saeimai

gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu. Ministru kabinets

norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta valsts budžeta ieņēmumu un

izdevumu līdzsvarošanai.

Satversmes tiesa jau

norādījusi, ka ievērojamas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, lai

iespēju robežās mazinātu tās nelabvēlīgās sekas, valsts

institūciju rīcībai jābūt pēc iespējas ātrākai, saskaņotākai un

izlēmīgākai. Attiecīgo pasākumu veikšanai tām jādod saprātīga

rīcības brīvība. Tomēr valsts ekonomiskā situācija vai

nepieciešamība samazināt budžeta deficītu, nepastāvot citiem

leģitīmajiem mērķiem, nevar kalpot par vispārīgu attaisnojumu

tam, ka valsts atkāpjas no iepriekš personām piešķirtajām

tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.2. punktu).

Apstrīdētā norma noteic, ka tiešais valsts atbalsts tiks

izmaksāts tādā apmērā, kādā tas aprēķināts saskaņā ar Noteikumiem

Nr. 280, taču tikai valsts budžetā paredzēto finanšu līdzekļu

ietvaros. Līdz ar to apstrīdētā norma neietver noteikumus par

finansiāli atbalstāmo kvotu samazināšanu, nedz arī samazina

aprēķināto tiešo valsts atbalstu konkrētiem biodegvielas

ražotājiem. Apstrīdētā norma paredz vienīgi to, ka valsts tiešā

atbalsta maksājums tiks samazināts, ja valsts budžetā paredzētie

līdzekļi nebūs pietiekami, lai izmaksātu visu aprēķināto valsts

tiešā atbalsta summu. Bez tam Noteikumu Nr. 280 25. punktā (2008.

gada 16. decembra redakcijā) bija noteikts, ka līdzekļi

neizmaksātā valsts tiešā atbalsta izmaksāšanai valsts budžetā

tiks paredzēti līdz 2014. gadam. Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdēto normu, nav samazinājis valsts tiešo atbalstu, bet gan

tā izmaksāšanas kārtību piesaistījis valsts budžetā pieejamiem

finanšu līdzekļiem. No Biodegvielas likuma 4. panta pirmās daļas

2. punkta un 8. panta pirmās daļas var secināt, ka valsts tiešā

atbalsta piešķiršanas kārtība ietver arī noteikumus par valsts

tiešā atbalsta izmaksāšanu.

Līdz ar to Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, ir

rīkojies likumā noteiktā pilnvarojuma robežās.

14. 2009. gada 13. oktobrī Ministru kabinets, izdarot

grozījumus Noteikumos Nr. 280, apstrīdēto normu izslēdza un tās

vietā paredzēja jaunu regulējumu par valsts tiešā atbalsta un

neizmaksātās tā daļas izmaksāšanu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (akts) ir zaudējusi spēku.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa paredz

Satversmes tiesas tiesības izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu

to darīt (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu).

Konstatējot šajā normā paredzētos nosacījumus, Satversmes tiesai

ir jāizvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas nosaka nepieciešamību

turpināt tiesvedību.

Izvērtējot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kas

ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai

visupirms jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personai Satversmē

noteiktās pamattiesības un novērst negatīvās sekas, kas tai

radušās sakarā ar apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4.

punktu).

Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka tādu grozījumu

izdarīšana normatīvajā aktā, kuru rezultātā apstrīdētā norma

zaudē spēku, var nebūt pietiekama, lai novērstu visas negatīvās

sekas, kas personai radušās sakarā ar apstrīdēto normu.

Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš,

kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt savu

aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4.

punktu).

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka pamattiesību aizskārums

radies tādējādi, ka saskaņā ar apstrīdēto normu valsts tiešais

atbalsts netika izmaksāts pilnā apmērā. Proti, Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumu radot tiesiskās paļāvības principa

pārkāpums un apstāklis, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto

normu, nebija paredzējis saudzējošu periodu pārejai uz jauno

tiesisko regulējumu.

Tiesiskās paļāvības princips citastarp prasa aizsargāt

paļāvību, kas personai radusies uz noteiktu tās tiesību

saglabāšanu vai īstenošanu. Tas ietver valsts pienākumu pildīt

saistības, ko tā uzņēmusies pret personām. Tomēr tiesiskās

paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo

tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie valsts nespējas

reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Vienlaikus, arī grozot

tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru

saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies

likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība. Tiesiskās paļāvības

princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu

saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm,

kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā

Nr.2009-08-01 23. punktu).

Ministru kabinets, grozot Noteikumus Nr. 280, ir paredzējis

kārtību, kādā neizmaksātā valsts tiešā atbalsta daļa tiks

izmaksāta. Proti, Noteikumu Nr. 280 30. punktā paredzēta konkrēta

naudas summa par 2009. gadā neizmaksāto valsts tiešo atbalstu

atbilstoši 2008. gada otrajā pusgadā saražotajai biodegvielai un

noteikts, ka šī summa jāatmaksā līdz 2019. gadam. Izslēdzot

apstrīdēto normu, Ministru kabinets vienlaikus Noteikumos Nr. 280

(2009. gada 30. oktobra redakcijā) ir noteicis citu kārtību, kādā

turpmāk tiks risināts jautājums par neizmaksātās valsts tiešā

atbalsta daļas izmaksāšanu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-42-0103 "Par likuma "Par

valsts budžetu 2009. gadam" apakšprogrammas 21.06.00 atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam un Ministru

kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumu Nr. 280 "Noteikumi par

finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai" 26. punkta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris