8. pants
tajā laikā paredzēja: "Latvijas pilsoņi, kuriem

zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā

lietošanā, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas

tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no

Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme

piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim,

ir tiesīgi izpirkt zemi saskaņā ar likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas

noteikumiem un kārtību."

Savukārt likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 18. pants citastarp noteica, ka samaksu par īpašumā

piešķirto zemi nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības, zemes

lietošanas veidu platības, zemes nogabala atrašanās vietas un

novērtējuma. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi var samazināt

atkarībā no mērķa, kādam zeme tiek nodota, tās lietošanas laika

līdz pieprasīšanai īpašumā, pieprasītāja ģimenes stāvokļa un

darba stāža lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Kopējais

samazinājums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no aprēķinātās

samaksas summas. Samaksas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

nosaka Ministru kabinets.

1.2. Likums "Grozījumi likumā "Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos"" Saeimā tika

pieņemts 2007. gada 14. jūnijā un stājās spēkā 2007. gada 1.

augustā. Likuma grozījumu rezultātā tā 10. panta pirmās daļas

ievaddaļa un 1. punkts izteikts jaunā redakcijā:

"Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir

tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem

zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un

uzturēšanai, individuālu augļu dārzu, vasarnīcu, garāžu un citu

būvju uzturēšanai vai kuri attiecīgās zemes lietošanas tiesības

ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, kā arī Latvijas Republikas

pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības

gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas

Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme

piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim,

zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju

sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka",

ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 29. pantā noteiktos ierobežojumus, šādos

gadījumos:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada

1. novembrim, - par privatizācijas sertifikātiem vai latiem.

Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs; [..]" (turpmāk -

apstrīdētā norma).

2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzējs) pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91.

pantam.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka līdz 2007. gada 1. augustam

pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem tika pārdota zeme, kas tiem

bija piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 1996. gada 1. novembrim,

bija piemērojams likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 18. pants, kas noteica kārtību, kādā viņiem par

īpašumā piešķirto zemi jāmaksā, un citastarp iespēju samaksu

samazināt. Atsauce uz minēto 18. pantu bijusi ierakstīta likuma

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 8. pantā.

Pēc grozījumu izdarīšanas likuma "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos" 10. panta pirmās daļas 1. punkts

esot izteikts citā redakcijā, kas neietver norādi uz tā paša

likuma 8. panta piemērošanu. Līdz ar to pastāvīgajiem

iedzīvotājiem esot liegtas tiesības pretendēt uz samaksas

samazinājumu, kādu paredz likuma "Par zemes privatizāciju

lauku apvidos" 18. pants.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pēc apstrīdētās normas

spēkā stāšanās, pastāvot vienādiem apstākļiem - zeme piešķirta

pastāvīgā lietošanā līdz 1996. gada 1. novembrim, normatīvais

regulējums attiecībā uz samaksu par šīs zemes pirkšanu vai

izpirkšanu ir atšķirīgs Latvijas Republikas pilsoņiem (turpmāk -

pilsoņi) un Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem

(turpmāk - nepilsoņi). Pilsoņiem esot tiesības pretendēt uz

samaksas samazinājumu, bet nepilsoņiem šādu tiesību neesot. Tas

radot nevienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos

un salīdzināmos apstākļos. Turklāt šādai atšķirīgai attieksmei

neesot objektīva un saprātīga pamatojuma, tāpēc apstrīdētā norma

neatbilstot Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās

vienlīdzības principam.

3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja argumentiem un

lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt

tiesvedību šajā lietā. Tajā pēc būtības tiekot apstrīdēts nevis

likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

10. panta pirmās daļas 1. punkta saturs, bet gan šā punkta jaunā

redakcija, kurā vairs nav atsauces uz tā paša likuma 8.

pantu.

Saeima vērš uzmanību uz to, ka likums "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos" nepilsoņiem deva iespēju zemi

nopirkt, nevis privatizēt, proti, tika slēgts pirkuma līgums ar

Latvijas Hipotēku un zemes banku. Ar minētā likuma spēkā stāšanos

esot iedibinātas divas atšķirīgas kārtības: viena attiecībā uz

pilsoņiem - zemes iegūšana īpašumā par samaksu (zemes

izpirkšana), slēdzot zemes izpirkuma līgumu, bet otra attiecībā

uz nepilsoņiem - zemes iegūšana īpašumā, noslēdzot pirkuma

līgumu.

Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2007. gada 1. augustam) 8. pants

esot attiecināms gan uz pilsoņiem, gan uz nepilsoņiem. Likuma

"Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. pants

neesot attiecināms uz nepilsoņiem, jo zemes privatizācijā lauku

apvidos šī personu grupa vispār nepiedalījās. Šajā pantā

norādītās kārtības attiecināšana uz nepilsoņiem nonāktu

principiālā pretrunā ar attiecīgā likuma mērķi un objektu. Līdz

ar to Saeima secina, ka atsauce uz 18. pantu bija piemērojama

tikai darījumiem, kurus veica pilsoņi, jo likums, kurā šis pants

bija ietverts, arī attiecās vienīgi uz pilsoņiem. To apliecinot

arī uz likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

18. panta ceturtās daļas pamata izdotie Ministru kabineta 1999.

gada 31. augusta noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par

maksājumiem, izpērkot īpašumā piešķirto zemi lauku apvidos"

(spēkā no 1999. gada 4. septembra līdz 2006. gada 22. jūnijam,

turpmāk - Noteikumi Nr. 306) un Ministru kabineta 2006. gada 23.

maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot

lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" (spēkā no 2006.gada

22. jūnija līdz 2007. gada 1.maijam, turpmāk - Noteikumi Nr.

418), kas reglamentēja tikai zemes reformas laikā lauku apvidos

lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas maksas aprēķināšanas

kārtību.

Tādējādi nepilsoņiem līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

brīdim neesot bijuši piemērojami no likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 18. panta izrietošie samaksas

noteikumi.

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu zemes reformas

pabeigšanai, 2007. gada jūnijā Saeimā esot pieņemti būtiski

grozījumi zemes reformu regulējošajos likumos, tostarp likumā

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". Ar šo

grozījumu pieņemšanu esot tuvinātas zemes izpirkšanas un

pirkšanas procedūras. Savukārt likuma "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos" 10. pantā esot izslēgta atsauce uz

8. pantā noteiktās samaksas kārtības piemērošanu, un arī pats 8.

pants izteikts jaunā redakcijā.

Saeima uzsver, ka atšķirīgais regulējums attiecībā uz pilsoņu

un nepilsoņu tiesībām uz samaksas par īpašumā iegūto zemi

samazinājumu ir novērsts tieši pēc minēto grozījumu pieņemšanas.

Pamatojoties uz likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 18. panta ceturto daļu un Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 32. panta septīto daļu, 2008. gada 22.

septembrī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 787

"Noteikumi par maksājumiem, izpērkot (pērkot) lauku apvidus

zemi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 787). Noteikumu Nr.787

nosacījumi esot attiecināmi arī uz tāda zemes pirkuma līguma

noslēgšanas kārtību, kuru slēdz nepilsoņi. Turklāt Noteikumu Nr.

787 6. punktā esot iekļauta arī norma par samaksas apmēra

samazinājumu.

Pēc Saeimas ieskata, izskatāmajā lietā jautājums esot nevis

par apstrīdētās normas konstitucionalitāti, bet gan par tās

piemērošanu. Tādējādi tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

4. Pieaicinātā persona - Ministru prezidents -

norāda, ka likums "Grozījumi likumā "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos"" Saeimā 2007. gada 14. jūnijā

tika pieņemts tieši tāpēc, lai noteiktu vienādu kārtību, kādā

zeme tiek piešķirta īpašumā par samaksu (pilsoņiem) vai pārdota

(nepilsoņiem).

Ministru prezidents uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja

viedoklis par atšķirīgo attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem

pēc apstrīdētās normas pieņemšanas neatbilst faktiskajai

situācijai. Tieši līdz apstrīdētās normas pieņemšanai

normatīvajos aktos esot bijusi noteikta atšķirīga kārtība, kādā

īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi ieguva

pilsoņi. Proti, pilsoņi tiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi

varējuši iegūt īpašumā, to izpērkot no Hipotēku un zemes bankas

un noslēdzot izpirkuma līgumu, bet nepilsoņi - pērkot no Hipotēku

un zemes bankas un noslēdzot pirkuma līgumu. Uz likuma "Par

zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. panta ceturtās daļas

pamata izdotie Noteikumi Nr. 418 esot attiecināmi tikai uz

samaksas aprēķināšanas kārtību, izpērkot zemes reformas laikā

lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos. Tātad tie attiecoties

tikai uz kārtību, kādā zemi izpirka pilsoņi.

Savukārt Noteikumi Nr. 787 esot izdoti, pamatojoties uz likuma

"Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. panta

ceturto daļu un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un

privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 32.

panta septīto daļu. Minētā 32. panta "Norēķini par izpērkamo

(pērkamo) zemi" septītā daļa paredzot deleģējumu Ministru

kabinetam noteikt priekšapmaksas kārtību un kārtību, kādā valsts

akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

paziņo par veiktajām priekšapmaksām. Atbilstoši 32. panta

pirmajai daļai "persona, kurai ir tiesības saskaņā ar šo

likumu, likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos",

likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos",

likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

un likumu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"

iegūt zemi īpašumā, ir tiesīga kā maksāšanas līdzekli izmantot

privatizācijas sertifikātus zemes reformas likumos noteiktajos

gadījumos, apjomā un kārtībā, ievērojot šā likuma

noteikumus". No tā varot secināt, ka 32. panta septītajā

daļā noteiktā priekšapmaksas kārtība attiecināma uz visām tā paša

panta pirmajā daļā minētajām personām, tātad arī uz nepilsoņiem.

Līdz ar to pēc apstrīdētās normas pieņemšanas atšķirīgā attieksme

pret pilsoņiem un nepilsoņiem esot novērsta. Tāpēc Pieteikuma

iesniedzēja prasījums neesot uzskatāms par pamatotu.

Satversmes tiesa secināja:

5. Izspriežamajā lietā pēc būtības tiek apstrīdēts

likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

10. panta pirmās daļas 1. punkts redakcijā, kura bija spēkā pēc

2007. gada 1. augusta un kurā vairs nav ietverta atsauce uz šā

likuma 8. pantu.

6. Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2007. gada 1.

augustam) 10. panta pirmā daļa ietvēra atsauci uz tā paša likuma

8. pantā noteikto samaksas kārtību. Savukārt 8. pants ietvēra

atsauci uz likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 18. pantā minētajiem samaksas noteikumiem un

kārtību.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šāda atsauce radīja pamatu

arī nepilsoņiem piemērot likuma "Par zemes privatizāciju

lauku apvidos" 18. pantu. Taču gan Saeima, gan Ministru

prezidents šādam viedoklim nepiekrīt.

Tāpēc visupirms jānoskaidro, vai līdz apstrīdētās normas

pieņemšanai uz nepilsoņiem bija attiecināmi likuma "Par

zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. pantā noteiktie

samaksas samazināšanas noteikumi.

7. 1992. gada 1. septembrī stājās spēkā likums

"Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Šajā likumā

noteikts, ka zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir radīt

pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai, atjaunot zemes

īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940.

gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem, kā arī nodot zemi pret

atlīdzību īpašumā pilsoņiem.

Likumā tika noteikti divi privatizācijas veidi: zemes īpašuma

tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem un zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu

pilsoņiem.

Tādējādi sākotnēji zemi īpašumā par samaksu varēja iegūt tikai

pilsoņi. Turklāt izpirkt varēja tikai to zemi, kas bija piešķirta

pastāvīgā lietošanā.

8. 1997. gada 27. novembrī stājās spēkā likums

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". Šis

likums deva iespēju zemi īpašumā iegūt arī nepilsoņiem, kuriem

laikā līdz 1996. gada 1. novembrim zeme bija piešķirta pastāvīgā

lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības

vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai.

Taču nepilsoņiem likums deva iespēju šo zemi nopirkt, nevis

privatizēt, proti, tika slēgts pirkuma līgums ar Latvijas

Hipotēku un zemes banku.

Ar minētā likuma spēkā stāšanos tika iedibinātas divas

atšķirīgas procedūras: viena attiecībā uz pilsoņiem - zemes

iegūšana īpašumā par samaksu (zemes izpirkšana), slēdzot zemes

izpirkuma līgumu, bet otra attiecībā uz nepilsoņiem - zemes

iegūšana īpašumā, slēdzot pirkuma līgumu. Pirmajā gadījumā notika

zemes privatizācija, bet otrajā - zemes pirkšana.

Tā kā tās bija atšķirīgas darbības, tika piemērotas arī

atšķirīgas procedūras.

9. Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos" 10. pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2007.

gada 1. augustam) paredzēja, ka fiziskās personas - Latvijas

Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz

Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta

pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim, no

Hipotēku un zemes bankas zemi pērk, ar banku noslēdzot zemes

pirkuma līgumus. Zemes pirkšanas nosacījumi bija ietverti likuma

10., 11. un 12. pantā. Turklāt likuma 7. panta trešā daļa

paredzēja, ka, nostiprinot zemi zemesgrāmatā uz valsts vārda

Hipotēku un zemes bankas personā, fizisko un juridisko personu

zemes lietošanas tiesības izbeidzas.

Savukārt atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu

lauku apvidos" 8. pantam pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz

1996. gada 1. novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, bija

tiesīgi šo zemi izpirkt saskaņā ar likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 18. pantā minētajiem samaksas

noteikumiem un kārtību. Izpērkamā zeme zemesgrāmatā uz valsts

vārda Hipotēku un zemes bankas personā nebija jānostiprina.

Pilsoņiem piemērojamie zemes izpirkšanas nosacījumi bija

ietverti likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos" 8. un 9. pantā, likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" IV nodaļā "Zemes

piešķiršana īpašumā par samaksu" (15., 16., 17. un 18.

pantā) un uz šā likuma 18. panta pamata izdotajos Noteikumos Nr.

306 (spēkā no 1999. gada 4. septembra līdz 2006. gada 22.

jūnijam) un Noteikumos Nr. 418 (spēkā no 2006. gada 22. jūnija

līdz 2007. gada 1. maijam).

Līdz ar to normatīvajos aktos bija noteikta atšķirīga kārtība,

kādā īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi

ieguva pilsoņi un nepilsoņi.

10. Taču likums nepilsoņiem attiecībā uz zemes pirkšanu

noteica tādu pašu samaksas kārtību kā pilsoņiem. Tā likuma

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 10. pants

citastarp noteica, ka nepilsoņi, kas zemi lietošanā ieguvuši līdz

1996. gada 1. novembrim, zemi pērk, "ievērojot šā likuma 8.

pantā noteikto samaksas kārtību [..]", savukārt nepilsoņi,

kas zemi lietošanā ieguvuši pēc 1996. gada 1. novembra, zemi

pērk, "ievērojot 9. pantā noteikto samaksas kārtību

[..]".

Tādējādi nepilsoņiem likuma "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos" 8. un 9. pants bija piemērojams

tiktāl, ciktāl tas noteica samaksas kārtību.

Ar jēdzienu "samaksas kārtība" 9. pantā apzīmēta

zemes izpirkšana "par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un

latiem". Savukārt 8. pants ietvēra atsauci uz likuma

"Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. pantā

minētajiem "samaksas noteikumiem un kārtību".

Nepilsoņiem bija piemērojama tikai minētā likuma 18. pantā

noteiktā samaksas kārtība, nevis samaksas noteikumi, kuros

citastarp ietverti arī samaksas atvieglojumi (samazinājums).

Samaksas kārtību saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju

lauku apvidos" 18. panta ceturto daļu noteica Ministru

kabinets. Noteikumu Nr. 306 15. punkts noteica, ka samaksa

veicama latos, privatizācijas sertifikātos vai īpašuma

kompensācijas sertifikātos.

Tādējādi līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai

nepilsoņiem nebija piemērojami no likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 18. panta izrietošie samaksas

noteikumi, jo tie bija attiecināmi tikai uz pilsoņiem.

Līdz ar to nevar piekrist Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka

apstrīdētā norma "atņēma nepilsoņiem tiesības pretendēt uz

samaksas par īpašumā nodoto zemi samazinājumu atbilstoši likuma

"Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. panta

trešajai daļai".

11. 2007. gada jūnijā Saeima pieņēma būtiskus

grozījumus zemes reformu regulējošajos likumos. Arī likums

"Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos"" tika pieņemts 2007. gada 14. jūnijā un stājās

spēkā 2007. gada 1. augustā. No likuma 10. panta tika izslēgta

atsauce uz 8. pantā noteiktās samaksas kārtības piemērošanu.

Analizējot apstrīdēto normu, secināms, ka tajā saglabāta

iepriekšējā redakcijā noteiktā samaksas kārtība. Proti, likuma

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 10. panta

pirmās daļas 1. un 2. punkts pēc grozījumiem paredz, ka

nepilsoņi, kas zemi lietošanā ieguvuši līdz 1996. gada 1.

novembrim, zemi pērk par privatizācijas sertifikātiem vai latiem,

bet nepilsoņi, kas zemi ieguvuši lietošanā pēc 1996. gada 1.

novembra, - par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un

latiem.

Tātad apstrīdētajā normā noteiktā samaksas kārtība, proti,

kārtība, kādā nepilsoņiem bija jāmaksā par lietošanā piešķirtās

zemes pirkšanu, salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju nav

mainījusies pēc būtības. Apstrīdētās normas tekstā samaksas

kārtība ir aprakstīta, bet nav atsauces uz citiem likuma

pantiem.

Tādējādi samaksas kārtība, kas nepilsoņiem bija jāpiemēro,

tiem pērkot lietošanā piešķirto zemi, zemes reformas ietvaros

palika nemainīga.

12. Gan Saeima, gan Ministru prezidents norāda, ka

likumdevēja mērķis, pieņemot grozījumus likumā "Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos", bija tuvināt kārtību,

kādā zeme tiek piešķirta īpašumā par samaksu (pilsoņiem) vai

pārdota (nepilsoņiem). Tā paredzēja, ka gadījumā, kad zemi

pērk nepilsonis vai juridiskā persona, šī zeme pirms pirkuma

līguma noslēgšanas nav jānostiprina uz valsts vārda Hipotēku un

zemes bankas personā. Tādējādi nepilsoņiem tika paredzēta tāda

pati procedūra kā pilsoņiem, proti, zemes izpirkšana. Arī par šo

procedūru veicamās samaksas kārtība tika noteikta vienāda.

Jautājums par zemes pirkuma maksas samazināšanu nepilsoņiem

gadījumos, kad zeme tiek pirkta zemes reformas ietvaros, likuma

līmenī expressis verbis vispār netika risināts, jo

iepriekš šādi atvieglojumi nebija paredzēti. Tas tad arī, pēc

Pieteikuma iesniedzēja ieskata, ir radījis atšķirīgu attieksmi

pret pilsoņiem un nepilsoņiem. Savukārt Saeima uzsver, ka minētā

situācija ir atrisināta Ministru kabineta normatīvo aktu līmenī.

Līdzīgu viedokli pauž arī Ministru prezidents.

Ņemot vērā vēsturiski izveidojušos nosacījumu, ka pilsoņi zemi

izpērk, bet nepilsoņi - pērk, 2007. gada 21. jūnijā pieņemtajā

likumā "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likumā" Saeima tomēr saglabāja abus terminus,

proti, "zemi izpērk (pērk)". 2008. gada 22. septembrī

tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.787, "Noteikumi

par maksājumiem, izpērkot (pērkot) lauku apvidus zemi".

Noteikumi Nr. 787 reglamentē samaksas aprēķināšanas un maksāšanas

kārtību par īpašumā piešķirto zemi, kārtību, kādā pirms zemes

kadastrālās uzmērīšanas un zemes izpirkuma (pirkuma) līguma

noslēgšanas veic priekšapmaksu privatizācijas sertifikātos

atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, un kārtību, kādā valsts

akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

paziņo par personu veikto priekšapmaksu. Noteikumi Nr. 787 ir

izdoti uz likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 18. panta ceturtās daļas un Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 32. panta septītās daļas pamata.

Tādējādi gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem kopš Noteikumu Nr. 787

spēkā stāšanās dienas piemērojama vienota samaksas kārtība un

samaksas noteikumi, kas paredzēti likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 18. pantā.

13. Pieteikuma iesniedzējs, izšķirot konkrēto strīdu,

bija analizējis apstrīdētās normas pieņemšanas procesu, taču tā

rezultātā nevarēja tikt noskaidroti likuma "Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos" 10. panta redakcijas

maiņas apsvērumi. Apstrīdētās normas patiesās jēgas un mērķa

noskaidrošana bija iespējama tikai Satversmes tiesas procesa

ietvaros, uzklausot gan apstrīdētās normas pieņēmēja - Saeimas,

gan apstrīdētās normas izstrādātāja un ierosinātāja - Ministru

prezidenta - viedokli.

Saeimai, nosakot jaunu regulējumu un pielīdzinot zemes

pirkšanas procedūru zemes izpirkšanas procedūrai, bija jāapsver

un pietiekami skaidri jāreglamentē ne tikai darījumiem

piemērojamās samaksas kārtība, bet arī samaksas noteikumi, lai

normas piemērotājiem nerastos nekādas šaubas.

Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes

dienests varēja pieņemt līdz 2010. gada 1. novembrim. Līdz ar to

normatīvā regulējuma precizēšana vairs nav iespējama.

14. Satversmes tiesa kāda tiesību jautājuma izlemšanā

var iesaistīties tikai tad, ja nepastāv vai jau ir pilnībā

izmantoti visi pieejamie konkrēta tiesiskā strīda risināšanas

līdzekļi. Par minētajiem līdzekļiem ir uzskatāma arī tāda tiesību

normu interpretācija un piemērošana, kas novērš esošu vai

iespējamu tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka

tiesību normām.

Pieteikuma iesniedzējam strīds par apstrīdētās normas

piemērošanu bija jāizšķir tad, kad vēl nebija izdoti Noteikumi

Nr. 787. Tomēr, ņemot vērā to, ka 2007. gada 14. jūnija likuma

"Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos"" mērķis bija noteikt vienādu kārtību, kādā

zeme tiek piešķirta īpašumā par samaksu (pilsoņiem) vai pārdota

(nepilsoņiem), Ministru kabineta noteikumu neesamība neliedz

Pieteikuma iesniedzējam atrisināt lietā pastāvošo strīdu.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata turpināt tiesvedību

šajā lietā un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

pantam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-47-01 "Par 2007. gada

14. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos"" 9. panta daļas, ar kuru

likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

10. panta pirmās daļas 1. punkts izteikts citā redakcijā,

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris