10. pants

Saeimas vēlēšanās pieteiktajiem trīspadsmit kandidātu

sarakstiem "Kristīgi demokrātiskā savienība" bija

priekšpēdējā - divpadsmitajā vietā - attiecībā uz nodoto balsu

skaitu par katru kandidātu sarakstu (sk. http://web.cvk.lv/pub/public/29763.html,

aplūkots 2011. gada 29. martā).

Satversmes tiesa savos spriedumos vairākkārt ir

vērtējusi jautājumus, kas skar gan aktīvās, gan arī pasīvās

vēlēšanu tiesības. Attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām

Satversmes 9. panta aspektā ir atzīts, ka tās demokrātiskā

valstī uzskatāmas par ārkārtīgi būtiskām personas tiesībām un

jebkuri izņēmumi no tām ir interpretējami šauri. Tomēr valsts ir

tiesīga šīm tiesībām noteikt pamatotus un samērīgus ierobežojumus

(sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta

sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas

1. punktu). Pat konstatējot, ka tiesību norma ir

nesamērīgi ierobežojusi personas aktīvās vai pasīvās vēlēšanu

tiesības, Satversmes tiesa nevienam no attiecīgajiem spriedumiem

nav piešķīrusi atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas nav

atzinusi par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai spēkā stāšanās

brīža (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

5. marta spriedumu lietā Nr. 2002-18-01 un

2006. gada 15. jūnija spriedumu lietā

Nr. 2005-13-0106).

Vēlēšanu sistēmai jābūt stabilai, būtiskus vēlēšanu

noteikumus nedrīkst bieži mainīt, un to izmaiņas ir jāpamato ar

svarīgiem iemesliem. Ja tiek pieņemts lēmums par vēlēšanu

noteikumu maiņu, tas jādara saprātīgā laika periodā pirms

kārtējām vēlēšanām (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01 secinājumu

daļu). Līdz ar to vēl jo vairāk nebūtu pieļaujama tāda

konstitucionālo institūciju rīcība, kas vēlēšanu noteikumu maiņai

piešķirtu atpakaļvērstu spēku.

Turklāt Saeimas vēlēšanu likuma 54. pantā

ietvertais tiesiskais regulējums paredz salīdzinoši īsu - septiņu

dienu termiņu, kurā tiesai ir jāizskata pieteikums par CVK

lēmumu, kas attiecas uz Saeimas vēlēšanu rezultātu

apstiprināšanu. Tādējādi likumdevējs atzinis, ka, arī izvērtējot

Saeimas vēlēšanu tiesiskumu, pēc iespējas ir samazināma jebkura

nenoteiktība attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments ir atzinis, ka Saeimas vēlēšanu likuma

51. pantā minētais pieteikums skatāms steidzamības kārtā

(sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006. gada

3. novembra sprieduma lietā Nr. SA-5/2006

9. punktu www.at.gov.lv).

Izskatāmajā lietā pieņemta ar vēlēšanu noteikumiem

saistīta Satversmes tiesas sprieduma atpakaļvērsts spēks varētu

izraisīt tiesisko nenoteiktību jomā, kurā būtiska ir tiesiskā

stabilitāte. Izskatāmajā lietā iespējamā personas tiesību

aizskāruma novēršana neatsvērtu sabiedrības interesi par to, lai

valstī valdītu tiesiskā stabilitāte un demokrātiski ievēlētās

institūcijas turpinātu savu darbību līdz Satversmē noteiktā

termiņa beigām. Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa

nevarētu piešķirt savam nolēmumam atpakaļvērstu spēku, tāpēc ir

pamats tiesvedības izbeigšanai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes

tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-68-01 "Par

Saeimas vēlēšanu likuma 6. panta pirmās daļas, ciktāl tā

attiecas uz tiesnesi, kurš ir pieteikts par deputāta kandidātu,

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

1. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris