7. pants

Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa nosaka:

"Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts

ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu

un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to

paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri.

Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību

pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes

kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija,

deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības

pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro

vienotu pieeju."

Atlīdzības likuma 4. panta otrā daļa nosaka:

"Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām

(darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes

oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo

aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk -

mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos

latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu

izmaksā, to noapaļojot pilnos latos."

Atlīdzības likuma 4. panta devītā daļa nosaka:

"Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās

pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar

attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot

rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases

mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu."

Atlīdzības likuma 6.1 pants noteic, ka "(1)

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases

mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes

juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam

apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma

3.pielikumu". Minētā panta turpmākajās daļās norādīti

koeficienti mēnešalgas aprēķināšanai dažādiem tiesnešu amatiem,

kā arī reglamentēta atlīdzības noteikšana tiesneša pārcelšanas

vai aizstāšanas gadījumos, noteikta atlīdzība par cita darba

izpildīšanu un tiesneša amata kandidāta mēnešalga.

Atlīdzības likuma 6.2 pants noteic, ka prokurora

mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez

kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot konkrētu koeficientu

(no 0,98 līdz 1,67). Panta otrajā daļā noteikta prokurora amata

kandidāta mēnešalga.

Atlīdzības likuma 14. panta pirmās daļas piektais teikums

nosaka:

"Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20

procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem

tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus."

Atlīdzības likuma 15. panta septītā daļa nosaka:

"Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc

rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un

apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas

priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt piemaksu pie mēnešalgas

10 procentu apmērā, saskaņojot to ar Tiesu administrāciju un

tieslietu ministru."

Atlīdzības likuma 16. panta pirmā, otrā un trešā daļa nosaka

konkrētu amatpersonu prēmēšanas gadījumus, kārtību un apmēru.

Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.4 punkts

nosaka:

"2011.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu

ministrs nolūkā nodrošināt kompetentāko un smagāk noslogoto

tiesnešu motivēšanu var atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajām

vadlīnijām un kārtībai noteikt tiesnesim piemaksu par personisko

darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu

apmērā no mēnešalgas. To tiesnešu skaits, kuriem var noteikt

piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgajā tiesu

līmenī strādājošo tiesnešu skaita. Šis punkts neattiecas uz

Satversmes tiesu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju."

Likuma "Par tiesu varu" 89.11 panta

9.1 daļa nosaka:

"Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiesnešiem piešķir

papildu atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam."

2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi likumā

"Par tiesu varu"" 4. pants papildina likumu ar

9.1 nodaļu "Tiesnešu atlīdzība un izdienas

pensijas", kurā ietverti divi panti:

"66.1 pants. Tiesnešu atlīdzība

Tiesnešu atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

66.2 pants. Tiesnešu izdienas pensijas

Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu, kā arī izdienas

pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka

īpašs likums."

2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi likumā

"Par tiesu varu"" 10. pants izslēdz likuma V

sadaļu, kurā bija ietvertas četras nodaļas: 19. nodaļa

"Tiesu sistēmas materiālā nodrošināšana", 20. nodaļa

"Tiesnešu darba samaksas principi", 21. nodaļa

"Tiesu resora amatpersonu darba samaksa" un 22. nodaļa

"Tiesnešu sociālās garantijas".

2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi Prokuratūras

likumā" 2. pants izsaka likuma 52. panta pirmo daļu jaunā

redakcijā:

"Prokurora atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likumam."

Vienlaikus tas izslēdz 52. panta otro, trešo un ceturto daļu,

kas regulēja prokuroru darba samaksu un piemaksas, kā arī algu

stažēšanās laikā.

2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi Prokuratūras

likumā" 5. pants izsaka likuma 55. pantu jaunā redakcijā. Tā

vairs neietver panta iepriekšējās redakcijas trešo daļu, kas

noteica, ka "Valsts obligāti apdrošina prokuroru dzīvību un

veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram".

2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi Prokuratūras

likumā" 6. pants izslēdz no likuma vairākus pantus.

Apstrīdēta ir 57.1 panta ceturtās daļas,

57.2 panta un 57.5 panta izslēgšana.

Minētās normas regulēja prokurora tiesības saņemt pabalstu sakarā

ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, pabalstu bērna

piedzimšanas gadījumā un pabalstu, aizejot ikgadējā

atvaļinājumā.