107. pants
aizsargā Pieteikuma iesniedzēju tiesības saņemt

atalgojumu par darba pienākumu veikšanu vismaz tādā apmērā, kas

nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba samaksu.

17.3. Šā lēmuma 16. punktā Satversmes tiesa jau

konstatēja, ka Prezidentu padomei nodotās tiesības un pienākumi

ietilpst valdes kompetencē. Apstrīdētajās normās ietvertie vārdi

"par darbu valdē" ir attiecināmi uz jebkādiem VAS

"Latvijas dzelzceļš" valdes locekļu pienākumiem valdes

kompetences ietvaros. No VAS "Latvijas dzelzceļš"

dokumentiem, kas reglamentē prezidenta un viceprezidentu

pienākumus, nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma

iesniedzēji Prezidentu padomē veiktu tādu darbu, kas būtu

atšķirīgs no viņu darba valdē vai pārsniegtu valdes locekļu

pienākumu apjomu. Var piekrist Tiesībsarga norādītajam, ka valdes

locekļu pienākumi ir plašāki un ietver arī Prezidentu padomes

pienākumus (sk. lietas materiālu

3. sēj. 54. lpp.). Par darbu valdē Pieteikuma

iesniedzēji saņem mēnešalgu, kas ir lielāka par valstī noteikto

minimālo mēneša darba algu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 1. -

2. lpp.).

Prezidenta un viceprezidentu

pienākumi ietilpst VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes

locekļu pienākumos, par kuru veikšanu Pieteikuma iesniedzēji

saņem darba samaksu.

18. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 3. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz

sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu. Satversmes

tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktā kā

viens no tiesvedības izbeigšanas pamatiem minēta pieteikuma

neatbilstība Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

prasībām.

Satversmes tiesas kolēģija, izskatot iesniegto konstitucionālo

sūdzību un lemjot par lietas ierosināšanu, vērtē tās atbilstību

Satversmes tiesas likuma prasībām. Kolēģija citastarp

pārliecinās, vai pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis pamatojumu

savu pamattiesību aizskārumam. Savukārt lietas izskatīšanas gaitā

tiesa pārbauda aizskāruma esamību, ņemot vērā lietā apkopotos

materiālus un viedokļus.

Satversmes tiesa šā lēmuma 17. punktā jau secināja, ka

Pieteikuma iesniedzēju pienākumi Prezidentu padomē atbilst viņu

pienākumiem valdē, par kuru veikšanu viņi saņem mēnešalgu.

Pieteikuma iesniedzēji, ieņemot amatus abās institūcijās, veic

vienu un to pašu darbu. Līdz ar to nav uzskatāms, ka Pieteikuma

iesniedzēji veiktu kādu citu darbu, par kuru viņiem nebūtu

noteikta darba samaksa.

Pieteikumā lūgts izvērtēt arī apstrīdēto normu atbilstību

likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām" 96. panta otrajai daļai. Ja

Satversmes tiesa, izskatot lietu, kas ierosināta pēc

konstitucionālās sūdzības, konstatē, ka Satversmē noteikto

pamattiesību aizskāruma nav, tā nevar vērtēt zemāka juridiskā

spēka normu savstarpējo atbilstību.

Apstrīdētās normas neaizskar

Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā noteiktās

tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, un turpināt

tiesvedību Satversmes tiesā pēc Pieteikuma iesniedzēju

konstitucionālās sūdzības nav iespējams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 3. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2012-04-03 "Par

Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu

Nr. 311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību

kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes

locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un

atbildīgā darbinieka atlīdzību" 6. un 7. punkta

atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām

un kapitālsabiedrībām" 96. panta otrajai daļai un

Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam", kas

ierosināta pēc Uģa Magones, Edvīna Bērziņa, Aivara Strakšas un

Ērika Šmuksta konstitucionālās sūdzības.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris