4. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 5. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz

sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma

priekšmetu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta

uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2007-06-03 11.2. punktu).

Ar spriedumu lietā Nr. 2012-06-01 Civilprocesa likuma

128. panta otrās daļas 3., 5. un 7. punkts tika atzīts

par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 90. un

92. pantam. Minētajā spriedumā Satversmes tiesa izvērtēja

analoģisku prasījumu tam, kādu savās konstitucionālajās sūdzībās

ietvēruši pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2012-17-01.

Tādējādi lietā Nr. 2012-17-01 ietvertais prasījuma

priekšmets uzskatāms par jau izspriestu un Satversmes tiesai ir

tiesības izbeigt tiesvedību šajā lietā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

nolēma

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2012-17-01 "Par

Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 3., 5. un

7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

90. un 92. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris