4. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to,

lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 12.

jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03

11.2. punktu).

Ar spriedumu lietā Nr. 2013-02-01 Civilprocesa likuma

464.1 panta otrās daļas 2. punkts tika atzīts par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam. Prasījums, kuru Satversmes tiesa izvērtēja spriedumā

lietā Nr. 2013-02-01, bija analoģisks tam, kuru savās

konstitucionālajās sūdzībās ietvēruši pieteikumu iesniedzēji

lietā Nr. 2013-14-01. Tādējādi lietā Nr. 2013-14-01 ietvertais

prasījuma priekšmets uzskatāms par jau izspriestu un Satversmes

tiesai ir tiesības izbeigt tiesvedību šajā lietā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2013-14-01 "Par Civilprocesa

likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris