15. pants

Satversmes tiesa 2015. gada

21. decembra spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 atzina, ka

Satversme neliedz likumdevējam noteikt, kuras personas Interešu

konflikta novēršanas likuma izpratnē ir valsts amatpersonas.

Tātad likumdevējs bija tiesīgs noteikt, ka ikviens administrators

amata darbībā ir pielīdzināts valsts amatpersonām.

Vienlaikus Satversmes tiesa spriedumā lietā

Nr. 2015-03-01 uzsvēra, ka likumdevējam, nosakot valsts

amatpersonām saistošus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus,

ir jāizvērtē, vai netiek nesamērīgi ierobežotas personas

pamattiesības, tostarp Satversmes 106. pantā noteiktās

tiesības. Minētajā lietā Satversmes tiesa nosprieda:

2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi

Maksātnespējas likumā" 2. pants un 2014. gada

30. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"",

ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem,

kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības

garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst

Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši tās pašas normas, kuras

Satversmes tiesa vērtēja 2015. gada 21. decembra

spriedumā lietā Nr. 2015-03-01.

15.1. Spriedumā lietā Nr. 2015-03-01

Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 106. panta pirmā

teikuma tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas

nodarbošanās un vienlaicīgi tās īstenot. Tas ietver arī tiesības

saglabāt esošo nodarbošanos. Tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos, tostarp tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, var

ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam jāatbilst kādam no

Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un

jābūt samērīgam.

Minētajā spriedumā apstrīdētās normas vērtētas kā vienots

regulējums, kas noteic, ka administratori savā amata darbībā ir

pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas

Interešu konflikta novēršanas likums.

Spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 Satversmes tiesa arī

norādīja, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

106. panta pirmajam teikumam, jāņem vērā konkrētā situācija,

kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ lietā

Nr. 2015-03-01 Satversmes tiesa izvērtēja apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, ciktāl

tās attiecas uz administratoriem, kuri vienlaikus ir arī

advokāti.

15.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka

apstrīdētās normas ierobežo viņiem Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos un neatbilst no Satversmes 1. panta

izrietošajam tiesiskās paļāvības principam. Pieteikumā ietvertais

juridiskais pamatojums balstīts uz to, ka apstrīdētās normas, pēc

Pieteikuma iesniedzēju ieskata, aizskar viņiem Satversmē

noteiktās tiesības saglabāt esošās nodarbošanās. Savukārt

Pieteikuma iesniedzēju apsvērumi par tiesiskās paļāvības principa

pārkāpumu ir saistīti ar viņu sniegtajiem argumentiem par

Satversmes 106. pantā noteikto personas pamattiesību

ierobežojumu.

Pieteikuma iesniedzēji ir administratori, kuri vienlaikus

darbojas arī kā nodokļu (finanšu) konsultanti vai

kapitālsabiedrībā ieņem valdes locekļa amatu. Tātad Pieteikuma

iesniedzēji līdztekus administratora darbībai vēlas saglabāt

citādas nodarbošanās nekā pieteikumu iesniedzēji lietā

Nr. 2015-03-01.

No lietas materiāliem un ierakstiem maksātnespējas reģistrā

redzams, ka visi Pieteikuma iesniedzēji Maksātnespējas likumā un

Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumos

Nr. 1038 "Maksātnespējas procesa administratoru

pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru

sertificēšanas kārtība" noteiktajā kārtībā ir ieguvuši

maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Tātad

apstrīdētās normas ir attiecināmas uz Pieteikuma iesniedzējiem,

ja viņi vienlaikus ar administratora amatu pilda nodokļu

(finanšu) konsultanta pienākumus vai kapitālsabiedrības valdes

locekļa amatu.

Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās

normas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī nodokļu (finanšu)

konsultanti vai kapitālsabiedrībās ieņem valdes locekļa amatu,

ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās

pamattiesības saglabāt esošo nodarbošanos.