18. pants

Pieteikuma iesniedzēji arī uzskata, ka līdz ar

valsts amatpersonas statusa noteikšanu administratoriem tiek

uzlikti tādi jauni ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi, kas

viņiem traucē veikt savu profesionālo darbību kā nodokļu

(finanšu) konsultantiem vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības

valdē. Pieteikumā it īpaši uzsvērts, ka valsts amatpersonai

noteiktais pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju,

norādot tajā Interešu konflikta novēršanas likumā noteikto

informāciju, esot pretrunā ar nodokļu (finanšu) konsultanta

neatkarības principu un pienākumu ievērot konfidencialitāti

klienta lietās.

Turpretī Saeima un Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētās

normas nedz tieši, nedz netieši uz Pieteikuma iesniedzējiem

neattiecina tādus jaunus ierobežojumus, aizliegumus un

pienākumus, kas liegtu viņiem pienācīgi veikt nodokļu (finanšu)

konsultanta darbu vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē.

18.1. Nodokļu konsultanta amats ir ietverts

Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos

Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,

profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas

pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un

aktualizēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 461)

ietvertajā Profesiju klasifikatorā. Saskaņā ar Noteikumos

Nr. 461 ietverto Profesiju klasifikatoru nodokļu konsultanta

amats (kods 2412 05) ietilpst atsevišķā grupā "2412 finanšu

un investīciju konsultanti".

Finanšu un investīciju konsultantu grupā iekļauto profesiju

pamatuzdevums ir analizēt, izvērtēt kapitāla izlietojumu; plānot

kapitāla palielināšanu un finansēšanas avotus; veikt finanšu

plānošanu un prognozēšanu; kontrolēt finanšu sadali un

izlietojumu; sagatavot investīciju projektus; veikt zinātniskās

pētniecības darbu finanšu ekonomikā; pētīt un organizēt ar

saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu saistītus finanšu

aspektus; pētīt un skaidrot iekšējo ekonomiku un saimniekošanas

iespējas, informēt par šiem jautājumiem un konsultēt; konsultēt

klientus par iepirkumu organizēšanas jautājumiem; konsultēt

klientus par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļiem; organizēt

saimniecisko darbību klienta vārdā atbilstoši normatīvo aktu

prasībām ar nodokļiem saistītajos jautājumos; piedalīties strīdu

izšķiršanā un tiesas sēdēs; apzināt ar komercdarbību saistītās

problēmas, piedāvājot iespējamo problēmrisinājumu; piedalīties ar

komercdarbības vidi saistīto projektu plānošanā; sagatavot,

analizēt un sniegt ar komercdarbības vidi saistīto informāciju

valsts un pašvaldību institūcijām.

Uzvedības standartus, kas nodokļu konsultantam jāievēro,

veicot profesionālo darbību, noteic Latvijas Nodokļu konsultantu

asociācijas ētikas kodekss (turpmāk - Ētikas kodekss), kuru šī

biedrība 2005. gada 19. oktobrī apstiprināja savā

kopsapulcē. Saskaņā ar Ētikas kodeksa 3. punktu nodokļu

konsultants savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs klienta

interešu pārstāvis. Konflikta situācijās nodokļu konsultants

rīkojas objektīvi, izvērtējot argumentus un mēģinot rast

konflikta risinājumu. Tāpat nodokļu konsultantam ir pienākums

ievērot konfidencialitāti. Proti, nodokļu konsultants gādā par

tās profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā iegūtās

informācijas konfidencialitāti, kas attiecas uz klientu vai tā

darba devēju, viņam uzticēto lietu, aktu un dokumentu glabāšanas

slepenību un drošību.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts amatpersonai

noteiktais pienākums deklarācijā ietvert normatīvajos tiesību

aktos prasīto informāciju par noslēgtajiem uzņēmuma un

pilnvarojuma līgumiem un šo līgumu pusēm, kā arī ienākumiem un to

gūšanas avotu var nonākt pretrunā ar advokāta darbības

konfidencialitātes principu. Proti, var būt tādas situācijas, kad

konfidencialitātes princips liedz pieprasīt ziņas ne tikai par

advokāta sniegtās juridiskās palīdzības saturu, bet arī par to,

kādām konkrētām personām tā sniegta (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 21.2.2. punktu).

No Ētikas kodeksā ietvertā regulējuma izriet, ka

konfidencialitātes princips aizsargā tikai nodokļu konsultanta

profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā iegūtās informācijas

saturu. Šāda rakstura informāciju Interešu konflikta novēršanas

likums neliek valsts amatpersonai ietvert valsts amatpersonas

deklarācijā. Proti, valsts amatpersonai noteiktais pienākums

deklarācijā ietvert normatīvajos tiesību aktos prasīto

informāciju, citastarp norādot ziņas par veiktajiem darījumiem un

kientiem, neattiecas uz tāda veida informāciju, kuru nodokļu

(finanšu) konsultants uzzinājis profesionālo pakalpojumu

sniegšanas laikā.

Spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 Satversmes tiesa arī

atzina, ka advokātu konfidencialitāte un neatkarība ir svarīga,

lai nodrošinātu ar Satversmes 92. pantu aizsargātās personu

tiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 21.2.2. punktu). Advokātiem kā tiesu

sistēmai piederīgām personām ir atšķirīga rakstura pilnvaras un

īpaši nosacījumi attiecībā uz klientu pārstāvību nekā nodokļu

(finanšu) konsultantiem.

Nodokļu (finanšu) konsultantu darbības pamatprincipi nav

reglamentēti ar likumu, bet ietverti profesionālās ētikas normās.

Pieaicinātā persona J. Pastille norāda: ja arī apstrīdētās

normas un Ētikas kodekss būtu savstarpējā pretrunā, tas neradītu

Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, jo nodokļu

konsultantu darbība nav regulēta ar atsevišķu likumu un viņu

attiecības ar klientiem nav privileģētas, kā tas ir advokātu

gadījumā (sk. lietas materiālu 5. sēj.

115. lpp.).

18.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

administratoriem noteiktais valsts amatpersonas statuss viņiem

traucē turpmāk veikt kapitālsabiedrības valdes locekļa

pienākumus.

Komerclikuma 209. pantā ir noteiktas sabiedrības ar

ierobežotu atbildību pārvaldes institūcijas: dalībnieku sapulce

un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Saskaņā ar

Komerclikuma 266. pantu akciju sabiedrību pārvalda akcionāru

sapulce, padome un valde. Atbilstoši Komerclikuma 221. panta

pirmajai daļai un 301. panta pirmajai daļai valde ir

kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv

sabiedrību.

Sabiedrības vadīšana ir uz sabiedrības darbības nodrošināšanu

vērsto pasākumu īstenošana tās iekšienē, proti, saimnieciskā un

organizatoriskā vadīšana, kas vērsta uz sabiedrības mērķu

sasniegšanu. Savukārt pārstāvība ir sabiedrības reprezentēšana

ārpusē, proti, visas lietas, kurās sabiedrība stājas attiecībās

ar trešo personu, attiecas uz pārstāvību (sk. Satversmes

tiesas 2012. gada 8. novembra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 14. punktu).

Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona,

kuram uzticēta svešas mantas, t.i., sabiedrības kā atsevišķa

tiesību subjekta mantas pārvaldīšana (sk. Satversmes tiesas

2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2014-02-01 14.2.2. punktu).

Apstrīdētajās normās nav noteikti tādi valsts amatpersonai

saistoši ierobežojumi, aizliegumi vai pienākumi, kas neļautu vai

traucētu Pieteikuma iesniedzējiem vienlaikus darboties gan kā

administratoram, gan ieņemt kapitālsabiedrībā valdes locekļa

amatu. Arī no pieteikumā paustajiem apsvērumiem nav gūstams

apstiprinājums tam, ka Pieteikuma iesniedzējiem kā

kapitālsabiedrības valdes locekļiem būtu jāveic tādas funkcijas,

kas liegtu viņiem vienlaikus pildīt administratora pienākumus kā

valsts amatpersonai un saglabāt valdes locekļa amatu.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma

4. panta pirmās daļas 19. punktu publiskas personas

kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valsts amatpersona. Norma

par to, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis

ir valsts amatpersona, Interešu konflikta novēršanas likumā ir

ietverta jau kopš šā likuma pieņemšanas 2002. gada

25. aprīlī. Tāpat šā likuma 4. panta pirmās daļas

19.1 punktā minētajos gadījumos valsts

amatpersona ir kapitālsabiedrības valdes loceklis. Var secināt,

ka valsts amatpersonas statusa noteikšana nebūtu uzskatāma par

šķērsli kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu

pildīšanai.

18.3. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzēju pamattiesības ierobežo Interešu konflikta novēršanas

likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar

reklāmu.

Interešu konflikta novēršanas likuma 17. pants aizliedz

valsts amatpersonai nodarboties ar jebkāda veida reklāmu, izņemot

gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata

pienākumos. Maksātnespējas likums administratoriem nenosaka tādus

amata pienākumus, kas būtu saistīti ar reklāmu. Saskaņā ar

Reklāmas likuma 1. pantu reklāma ir ar saimniecisko vai

profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida

paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai

pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Izvērtējot to, vai apstrīdētās normas administratoriem, kuri

vienlaikus ir arī advokāti, rada Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu, Satversmes

tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar Advokatūras likuma 113. pantu

advokātam ir tiesības reklamēt savu profesionālo darbību.

Satversmes tiesa atzina, ka administratoriem, kuri vienlaikus

darbojas arī kā advokāti, Interešu konflikta novēršanas likumā

noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu negatīvi ietekmē

advokāta sniegtās juridiskās palīdzības pieejamību, sašaurina

iespējas piedāvāt savus pakalpojumus un tādējādi ierobežo viņu

tiesības saglabāt pašu izvēlēto nodarbošanos. Objektīva iespēja

saņemt juridisko palīdzību no advokāta nodrošina personai

Satversmes 92. pantā nostiprinātās pamattiesības uz taisnīgu

tiesu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 21.3. punktu).

Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais aizliegums

nodarboties ar reklāmu var ietekmēt trešo personu iespējas būt

informētām par nodokļu (finanšu) konsultanta pakalpojumiem. Taču

amata pienākumu ziņā nodokļu (finanšu) konsultanti atšķiras no

advokātiem, kuru tiesības reklamēt savu profesionālo darbību

īpaši minētas likumā un kuru darbības popularizēšana nepieciešama

personām Satversmes 92. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu

tiesu īstenošanai. Turpretī nodokļu (finanšu) konsultanta

gadījumā Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais

aizliegums nodarboties ar reklāmu nav uzskatāms par tādu

ierobežojumu, kas ietekmētu personas tiesības saglabāt esošo

nodarbošanās, t.i., darboties gan kā administratoram, gan nodokļu

(finanšu) konsultantam. Arī no pieteikuma un lietas materiāliem

nav gūstams apstiprinājums tam, ka Interešu konflikta novēršanas

likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar

reklāmu varētu negatīvi ietekmēt Pieteikuma iesniedzēju darbību

nodokļu (finanšu) konsultanta amatā.

Kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumi izriet no

Komerclikumā noteiktās valdes kompetences. Valdes locekļa darbība

ir vērsta uz sabiedrības mērķu sasniegšanu, nevis savas

profesionālās darbības popularizēšanu. Apstrīdētās normas neliedz

kapitālsabiedrībai kā patstāvīgam tiesību subjektam reklamēt

savas preces vai pakalpojumus. Tātad Interešu konflikta

novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums

nodarboties ar reklāmu neierobežo kapitālsabiedrības valdes

locekļiem pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes

106. panta pirmajā teikumā.

18.4. Satversmes tiesa atzīst, ka valsts

amatpersonas statusa noteikšana administratoriem neierobežo

Pieteikuma iesniedzēju iegūtās tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos. Ar apstrīdētajām normām administratoriem noteiktie

ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi neliedz Pieteikuma

iesniedzējiem darboties kā administratoram un vienlaikus veikt

savu profesionālo darbību kā nodokļu (finanšu) konsultantam vai

ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē.

Tātad ar apstrīdētajām normām netiek ierobežotas

Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos.