6. pants

Satversmes tiesa apstrīdēto normu atbilstību

Satversmes 83. un 107. pantam jau izvērtējusi lietas

Nr. 2016-31-01 ietvaros. Satversmes tiesa pārbaudīja, vai

rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas regulējums atbilst

no Satversmes 83. un 107. panta izrietošajām prasībām,

citstarp izvērtējot arī to, no kura brīža apstrīdētās normas būtu

atzīstamas par spēkā neesošām. Ar spriedumu lietā

Nr. 2016-31-01 Satversmes tiesa apstrīdētās normas atzina

par neatbilstošām Satversmes 83. un 107. pantam un par

spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra.

6.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktu Satversmes tiesa var

izbeigt tiesvedību lietā līdz sprieduma pasludināšanai ar

Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par

to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu

Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu

jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03

11.2. punktu).

6.2. Izskatāmajā lietā ģenerālprokurors lūdz atzīt

par neatbilstošām Satversmes 83. un 107. pantam tās

pašas normas, kuru atbilstība Satversmes 83. un

107. pantam bija apstrīdēta lietā Nr. 2016-31-01.

Ģenerālprokurors uzskata, ka prokuroru neatkarības garantijas

izriet no Satversmes 83. panta un pēc satura ir identiskas

tiesnešu neatkarības garantijām.

Latvijā prokuratūra ir tiesu varas institūcija un prokurori ir

tiesu varas amatpersonas, tomēr prokurori nespriež tiesu.

Prokuratūras primārā funkcija ir Satversmes 92. panta

pirmajā teikumā ietverto personas tiesību uz taisnīgu tiesu

nodrošināšana pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī tiesiskuma

uzraudzība likumā noteiktās kompetences ietvaros (sal. sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā

Nr. 2006-12-01 9.-9.3. un 14. punktu). Prokuroru

mēnešalgas piesaiste rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai

nozīmē to, ka likumdevējs ir izšķīries noteikt prokuroriem tādu

finansiālo drošību, kas pēc apjoma un satura ir pielīdzināma

tiesnešu finansiālajai drošībai. Lai prokuratūras funkcijas tiktu

īstenotas, ir nepieciešams nodrošināt prokuroriem noteiktas

neatkarības garantijas, tomēr prokuroru neatkarība pēc savas

būtības nav identiska ar tiesnešu neatkarību, kuru garantē

Satversmes 83. pants (sal. sk. Satversmes tiesas

2012. gada 28. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2011-10-01 23. punktu).

Ģenerālprokurors nav lūdzis atzīt par neatbilstošu Satversmei

vienā no apstrīdētajām normām noteikto prokurora mēnešalgas

piesaisti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai, kā arī

nav minējis tādus juridiskus apsvērumus, kuru dēļ Satversmes

tiesai būtu atsevišķi jāvērtē apstrīdēto normu ietekme uz

prokuroru mēnešalgu, piemēram, sakarā ar prokuroriem raksturīgām

neatkarības garantijām. Turklāt pieteikums tika iesniegts pirms

Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2016-31-01

pasludināšanas un Atlīdzības likuma grozījumu pieņemšanas.

No minētā izriet, ka pieteikuma priekšmets izskatāmajā lietā

ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums lietā

Nr. 2016-31-01.

Tādējādi pastāv Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais

priekšnoteikums tiesvedības izbeigšanai lietā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktu,

Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2017-13-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās

daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 83. un

107. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja