3. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to,

lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.2.

punktu).

Ar spriedumu lietā Nr. 2017-16-01 Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.20 panta septītā daļa (turpmāk -

apstrīdētā norma), ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā par

atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā

pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, atzīta par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Pieteikumos lietā Nr. 2018-01-01 sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Tourism Service" un Arnis Franckevičs

(turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) ir ietvēruši tādu pašu

prasījumu, kas jau ticis izspriests spriedumā lietā Nr.

2017-16-01. Tātad lietā Nr. 2018-01-01 prasījuma priekšmets ir

identisks tam, par kuru jau ir pasludināts spriedums lietā Nr.

2017-16-01.

Pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2018-01-01 Satversmes tiesā

vērsušies 2017. gada 12. decembrī un 2018. gada 5. janvārī, tas

ir, līdz sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 spēkā stāšanās dienai.

Spriedumā lietā Nr. 2017-16-01 Satversmes tiesa ir nospriedusi,

ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā

par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā

pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, attiecībā uz personām,

kuras savu pamattiesību aizsardzībai ir līdz šā sprieduma spēkā

stāšanās dienai vērsušās Satversmes tiesā, ir atzīstama par spēkā

neesošu no attiecīgā konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 17.2.

punktu). Tātad spriedumā lietā Nr. 2017-16-01 Satversmes

tiesa ir izlēmusi jautājumu par apstrīdētās normas spēkā esību

arī attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem lietā Nr.

2018-01-01.

Līdz ar to pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums tiesvedības

izbeigšanai šajā lietā.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2018-01-01 "Par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20 panta septītās

daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele