7. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (tiesību akts) ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta uz

to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un tiesai

nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja

strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 5.

punktu).

Satversmes tiesas judikatūrā nostiprināts šāds princips: lai

lemtu par tiesvedības izbeigšanu uz Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 2. punkta pamata, tiesai jānoskaidro: 1) vai

apstrīdētā norma (tiesību akts) ir zaudējusi spēku un 2) vai

nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10. punktu).