6. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 1. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma.

Minētajā pantā noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt

tiesvedību lietā, bet neparedz pienākumu to darīt.

Atbilstoši dispozivitātes principam lietas dalībnieks var arī

atteikties no tiesvedības turpināšanas. Tomēr Pieteikuma

iesniedzēja rakstveida lūgums par tiesvedības izbeigšanu pats par

sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai. Proti,

atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā

turpināt, lai novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu

vai būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Tāpat, izlemjot

jautājumu par nepieciešamību turpināt tiesvedību, jāņem vērā arī

attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālā

nozīme (sal. 2022. gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2021-10-03 13.3. punkts).

Ievērojot dispozitivitātes principu un Pieteikuma iesniedzējas

izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī apstākli, ka

no lietas materiāliem neizriet, ka apstrīdētā norma skartu

būtiskas sabiedrības intereses, Satversmes tiesa atzīst: lietā ir

pamats izbeigt tiesvedību.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 1. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr.

2020-02-0306 "Par Ministru kabineta 2011. gada 17. maija

noteikumu Nr. 378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība,

kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu

paraugus" 18.12. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 100. un 105. pantam un Līguma par Eiropas Savienības

darbību 288. panta trešajai daļai".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš