3. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai

nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 6.

novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-14-01

4. punktu).

Ar spriedumu lietā Nr. 2019-23-01 Civilprocesa likuma 464.

panta pirmā daļa atzīta par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Prasījums, par kuru

pieņemts spriedums lietā Nr. 2019-23-01, sakrīt ar prasījumu, kas

ietverts SIA "Vecpilsētas celtnes un būves" pieteikumā,

pēc kura ierosināta lieta Nr. 2020-22-01. Pieteikumā nav norādīti

tādi faktiskie apstākļi vai argumenti, kas nebūtu izvērtēti pēc

būtības lietā Nr. 2019-23-01. Tātad lietā Nr. 2020-22-01

prasījuma priekšmets ir identisks tam, par kuru jau pasludināts

spriedums lietā Nr. 2019-23-01.

Līdz ar to pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums tiesvedības

izbeigšanai lietā Nr. 2020-22-01.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-22-01 "Par Civilprocesa

likuma 464. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele